pelnīties
pelnīties pelnos [pȩ̀lnuôs], pelnies, pelnās [pȩ̀lnâs], arī pelnījos, pelnījies, pelnījas, pag. pelnījos darbības vārds; atgriezenisks
1.Strādāt, saņemot par to samaksu, atlīdzību.
PiemēriPelnīties gadījuma darbos.
- Pelnīties gadījuma darbos.
- Braukt pelnīties uz ārzemēm.
- Vakaros pelnos ar privātstundām.
- Pa vasarām zēns pelnās, tirgodams saldējumu.
2.transitīvs Ar savu darbu, rīcību panākt, ka saņem (ko).
PiemēriPelnīties rājienu.
- Pelnīties rājienu.
- Tu pelnies pērienu!