atlikt2
atlikt 3. pers. -liek, pag. -lika darbības vārds; intransitīvs
1.Palikt pāri, saglabāties (pēc pārējā izlietošanas, izzušanas u. tml.).
PiemēriMaizes atlicis pavisam maz.
- Maizes atlicis pavisam maz.
- No pils atlikušas drupas.
1.1.Būt, palikt kāda rīcībā; palikt vēl ko iet, braukt.
PiemēriNo atvaļinājuma atlikusi nedēļa.
- No atvaļinājuma atlikusi nedēļa.
- Pārdomām neatliek laika.
- Līdz šosejai atlikuši divi kilometri.
2.parasti kopā ar: nenoteiksme Būt vienai iespējai (ko darīt); būt vēl nepieciešamam (ko darīt).
PiemēriAtlikt tikai sēdēt un klausīties.
- Atlikt tikai sēdēt un klausīties.
- Siens izžāvēts, atliek tikai samest kaudzē.
- Neatliek nekas cits kā iet prom.