nošķūrēt
nošķūrēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
1.Šķūrējot novirzīt nost, prom (ko no kā).
PiemēriNošķūrēt sniegu no ietves.
- Nošķūrēt sniegu no ietves.
- Ar buldozeru nošķūrēt melnzemes kārtu.
1.1.Šķūrējot notīrīt (ko no kā nevēlama).
PiemēriNošķūrēt ielu no sasnigušā sniega.
- Nošķūrēt ielu no sasnigušā sniega.
- Braukt pa tikko nošķūrētu ceļu.