nošķirt
nošķirt -šķiru, -šķir, -šķir, pag. -šķīru darbības vārds; transitīvs
1.Atšķirt nost, nodalīt savrup.
PiemēriNošķirt bērnu no nelabvēlīgās ģimenes.
- Nošķirt bērnu no nelabvēlīgās ģimenes.
- Nošķirt sivēnus no sivēnmātes.
Stabili vārdu savienojumiNošķirt bērnu no (mātes) krūts.
- Nošķirt bērnu no (mātes) krūts — pārtraukt zīdīt bērnu ar krūti.
1.1.Šķirojot nodalīt atsevišķi.
Piemēri..visi mājas sievieši sēdēja apkārt [salasītajām brūklenēm] .. un rūpīgi nošķīra nost gan vecās, gan zaļās, gan kroplīgās.
- ..visi mājas sievieši sēdēja apkārt [salasītajām brūklenēm] .. un rūpīgi nošķīra nost gan vecās, gan zaļās, gan kroplīgās.
2.Nodalīt, norobežot.
PiemēriNošķirt pagalmu no dārza ar dzīvžogu.
- Nošķirt pagalmu no dārza ar dzīvžogu.
- Dzelzs priekškars nošķīra Eiropas tautas.
- Sasnigušā sniega dēļ bijām nošķirti no ārpasaules.
2.1.Nodalīt, atšķirt (ko no kā) – par parādībām sabiedrībā.
PiemēriNošķirt labo no ļaunā.
- Nošķirt labo no ļaunā.
- Nošķirt bērnu intereses no pieaugušo interesēm.
Stabili vārdu savienojumiNošķirt avis no auniem. Nošķirt avis no āžiem. Nošķirt graudus no pelavām.
- Nošķirt avis no auniem idioma — šķirot cilvēkus pēc pretstatījuma principa labos un sliktos, vainīgos un nevainīgos, ticīgos un neticīgos.
- Nošķirt avis no āžiem idioma — šķirot cilvēkus pēc pretstatījuma principa labos un sliktos, vainīgos un nevainīgos, ticīgos un neticīgos.
- Nošķirt graudus no pelavām idioma — atšķirt vērtīgo no nevērtīgā, labo no ļaunā.