nošķirtība
nošķirtība lietvārds; sieviešu dzimte
1.Stāvoklis, kad (kas) ir nošķirts (no kā).
PiemēriMantas nošķirtība.
- Mantas nošķirtība.
- Valsts un baznīcas nošķirtība.
1.1.Stāvoklis, kad nav sakaru, saikņu (ar ko).
PiemēriDzīvot vientulībā un nošķirtībā no sabiedrības.
- Dzīvot vientulībā un nošķirtībā no sabiedrības.