Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
nošķirtība
nošķirtība lietvārds; sieviešu dzimte
1.Stāvoklis, kad (kas) ir nošķirts (no kā).
PiemēriMantas nošķirtība.
1.1.Stāvoklis, kad nav sakaru, saikņu (ar ko).
PiemēriDzīvot vientulībā un nošķirtībā no sabiedrības.