nošļākt
nošļākt -šļācu, -šļāc, -šļāc, pag. -šļācu darbības vārds; transitīvs
nošļākties darbības vārds; atgriezenisks
1.Šļācot padarīt (ko) slapju, arī netīru.
PiemēriGarāmbraucošās automašīnas nošļāc gājējus.
1.1.Šļācoties padarīt (ko) slapju, arī netīru.
PiemēriSpējš vilnis nošļāca viņu no galvas līdz kājām.