nošļukt
nošļukt -šļūku, -šļūc, -šļūk, pag. -šļuku darbības vārds; intransitīvs
1.Šļūkot noslīdēt.
PiemēriBrilles nošļūk uz paša degungala.
- Brilles nošļūk uz paša degungala.
- Cepure nošļukusi uz sāniem.
- Staigāt pa māju nošļukušās treniņbiksēs.
1.1.Bezspēkā noslīgt, noslīdēt.
PiemēriNošļukt uz grīdas.
- Nošļukt uz grīdas.
- Nevarīgi nošļukt uz krēsla.
2.Būt bez stingruma, nokarāties, nokārties.
PiemēriSuns ar nošļukušām ausīm.
- Suns ar nošļukušām ausīm.
- Nošļukusi āda.
- Nošļukušas krūtis.
3.Pazaudēt možumu, optimismu; kļūt nomāktam, grūtsirdīgam.
PiemēriPēc neveiksmes nedrīkst nošļukt.
- Pēc neveiksmes nedrīkst nošļukt.
Stabili vārdu savienojumiSirds nošļūk.
- Sirds nošļūk idioma — saka, ja pēkšņi pārņem liels žēlums, izmisums, bezcerība.