nošņākt
nošņākt -šņācu, -šņāc, -šņāc, pag. -šņācu darbības vārds; transitīvs
1.Apslāpētā balsī, šņācot noteikt, pateikt (ko).
Piemēri"Tss!" meitene dusmīgi nošņāca.
- "Tss!" meitene dusmīgi nošņāca.
2.intransitīvs; formā: trešā persona Īsu brīdi radīt šņācošu troksni.
PiemēriNošņāca no riepas izlaistais gaiss.
- Nošņāca no riepas izlaistais gaiss.
3.sarunvaloda Nogulēt miegā, nosnaust (kādu laikposmu).
PiemēriNošņākt kādu stundu.
- Nošņākt kādu stundu.