Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
nošņākties
nošņākties -šņācos, -šņācies, -šņācas, pag. -šņācos atgriezenisks, darbības vārds
1.Īsu brīdi šņākt un pārstāt šņākt (par dzīvniekiem).
PiemēriVērsis nopurināja galvu un nošņācās.
1.1.Īsu brīdi radīt šņācošu troksni.
PiemēriAutobuss nošņācas un atver durvis.
2.Apslāpētā balsī noteikt, pateikt (ko); nošņākt1.
Piemēri"Nerunā pretī," tēvs nikni nošņācās.
3.sarunvaloda Gulēt, pagulēt miegā, arī nosnausties.
PiemēriDerētu mazliet nošņākties.