nošņurkt sarunvaloda
nošņurkt -šņurkstu, -šņurksti, -šņurkst, pag. -šņurku darbības vārds; intransitīvs
Kļūt tādam, kam ir nožēlojams izskats.
PiemēriNošņurcis vīrieties.
- Nošņurcis vīrieties.
- Apkārt klīda izbadējies un nošņurcis suns.
- Viņi izskatījās galīgi nošņurkuši.