nošūpot
nošūpot -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; transitīvs
1.Īsu brīdi šūpot un pārstāt šūpot.
PiemēriNošūpot galvu.
- Nošūpot galvu.
- Sieviete nošūpoja gurnus un aizgāja.
2.Šūpojot novirzīt (nost no kurienes, zemē u. tml.).
PiemēriDzīvē tu vienu brīdi esi virsotnē, bet jau nākamajā tiec nošūpots līdz pašai apakšai.
- pārnestā nozīmē Dzīvē tu vienu brīdi esi virsotnē, bet jau nākamajā tiec nošūpots līdz pašai apakšai.