Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
nošūt
nošūt -šuju, -šuj, -šuj, pag. -šuvu transitīvs, darbības vārds
1.Šujot izveidot (dūrienu rindu).
PiemēriNošūt vīles.
1.1.Šujot (ko) virsū, pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
PiemēriŽalūzijas maliņa ir nošūta ar kontrastējošu lentu.
2.Apšūt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
PiemēriNošūt sienas ar riģipsi.