nošvīkstēt
nošvīkstēt 3. pers. -švīkst, pag. -švīkstēja darbības vārds; intransitīvs
Īsu brīdi švīkstēt un pārstāt švīkstēt.
PiemēriIk pa brīdim nošvīkst riepas.
- Ik pa brīdim nošvīkst riepas.
- Nošvīkstēja egļu zari.
- Pār galvu nošvīkst spārni.