pienākt
pienākt -nāku, -nāc, -nāk, pag. -nācu darbības vārds; intransitīvs
1.Nākot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
PiemēriPienākt pie loga, durvīm.
2.Piebraukt (par transportlīdzekļiem).
PiemēriCikos pienāk vilciens?
2.1.Tikt piesūtītam, piegādātam.
PiemēriPienākusi vēstule.
3.formā: trešā persona Iestāties, iesākties (par laika periodu, laika momentu).
PiemēriPienākusi ziema.
3.1.Iestāties, iesākties (piem., par notikumiem, parādībām).
PiemēriPienākuši svētki.
4.Pievienoties, papildinot (kā) daudzumu, apjomu.
PiemēriPa svētkiem svars pienācis klāt.
4.1.Tikt sagaidītam (par situāciju, kad kas ir iespējams, var norisināties).
PiemēriPienākusi rinda bērnudārzā.
5.Iegriezties, ieiet (kur, pie kāda).
PiemēriSolījos pēc dažām dienām pienākt.