rullēt
rullēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
1.Ar rulli (2) līdzināt, darīt blīvu, gludu; veltnēt.
PiemēriRullēt piparkūku mīklu.
- Rullēt piparkūku mīklu.
- Rullēt linu palagus.
- Rullēt apsēto lauku.
2.Tīt (ko) rullī (1), veidot rulli.
PiemēriRullēt papīra loksni.
- Rullēt papīra loksni.
- Uzliek uz izveltnētas mīklas pildījumu un rullē ciet.
2.1.sarunvaloda Vairākkārt rādīt, demonstrēt (ko).
PiemēriRullēt reklāmas.
- Rullēt reklāmas.
- Rullē vecus seriālus.
- Teātris rullē kases gabalus.
3.sarunvaloda, intransitīvs Braukt.
PiemēriRullēt pa taisnu šoseju.
- Rullēt pa taisnu šoseju.
- Esmu rullējis ar dažādu marku motocikliem.
- Jārullē ar ziemas riepām.
3.1.formā: tagadne, trešā persona Būt veiksmīgam, izcelties; gūt panākumus.
PiemēriMūsu komanda rullē!
- Mūsu komanda rullē!
- Viņa bizness rullē.
- Dāmu romāni rullē.
- Vecmāmiņa rullē!