rūķis
rūķis lietvārds; vīriešu dzimte
rūķītis -ša, dsk. ģen. -šu lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tautas ticējumos – maza cilvēkveidīga būtne, kas uzturas pazemē, dažādās slēptās vietās un ir cilvēkam labvēlīga.
PiemēriMeža rūķis.
1.1.pārnestā nozīmē Čakls, strādīgs cilvēks.
PiemēriVecāmāte ir mūsu ģimenes rūpīgais, gādīgais rūķītis.
Stabili vārdu savienojumiZemes rūķis.