Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
rukšķēt
rukšķēt 3. pers. rukšķ, pag. rukšķēja intransitīvs, darbības vārds
rukšķiens vīriešu dzimte, lietvārds
rukšķoņa vīriešu dzimte, lietvārds
Radīt raksturīgas balss skaņas (parasti par cūkām).
PiemēriCūka aizgaldā rukšķ.