Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
ruinēt
ruinēt [ru-inêt] -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
Sagraut; likvidēt.
PiemēriSenajā pilsētā nekas netiek ruinēts.
Cilme:No latīņu ruina ‘drupas’.