piebraukt
piebraukt -braucu, -brauc, -brauc, pag. -braucu darbības vārds; intransitīvs
1.Braucot pievirzīties (pie kā, kam klāt).
PiemēriPiebraukt pie veikala.
- Piebraukt pie veikala.
- Piebraukt pie pašām durvīm.
- Trolejbuss piebrauc pie pieturas.
- Šai vietai var piebraukt no otras puses.
- Piebrauc automašīna, no tās izspurdz bērni.
1.1.transitīvs Braucot pievirzīt (transportlīdzekli pie kā, kam klāt).
PiemēriPiebraukt automašīnu pie viesnīcas ieejas.
- Piebraukt automašīnu pie viesnīcas ieejas.
1.2.Braukšus ierasties (pie kāda).
PiemēriPiebraukt pie kaimiņiem.
- Piebraukt pie kaimiņiem.
2.transitīvs Braucot (parasti vairākkārt) pieblīvēt.
PiemēriPiebraukts sniegs.
- Piebraukts sniegs.
3.sarunvaloda Censties iegūt (kāda) labvēlību; pielabināties.
PiemēriPiebraukt ministram.
- Piebraukt ministram.
- Viņš mēģina piebraukt skuķim.