piebraukt
piebraukt -braucu, -brauc, -brauc, pag. -braucu darbības vārds; intransitīvs
1.Braucot pievirzīties (pie kā, kam klāt).
PiemēriPiebraukt pie veikala.
1.1.transitīvs Braucot pievirzīt (transportlīdzekli pie kā, kam klāt).
PiemēriPiebraukt automašīnu pie viesnīcas ieejas.
1.2.Braukšus ierasties (pie kāda).
PiemēriPiebraukt pie kaimiņiem.
2.transitīvs Braucot (parasti vairākkārt) pieblīvēt.
PiemēriPiebraukts sniegs.