sitiens
sitiens lietvārds; vīriešu dzimte
1.Vienreizēja paveikta darbība → sist; straujš, spēcīgs pieskāriens vai grūdiens.
PiemēriSitiens pa galvu, seju.
- Sitiens pa galvu, seju.
- Saņemt sitienu pakrūtē.
1.1.pārnestā nozīmē Pēkšņs notikums, situācija, kas ļoti nelabvēlīgi iedarbojas (uz kādu).
PiemēriTēva nāve ģimenei bija smags sitiens.
- Tēva nāve ģimenei bija smags sitiens.
- Tik negaidītu likteņa sitienu bija grūti pārdzīvot.
2.Sportā – bumbas uztveršana un padeve.
PiemēriIzpildīt stūra sitienu.
- Izpildīt stūra sitienu.
- Soda sitiens.
- Futbolista sitiens izlīdzināja rezultātu.
3.Skaņa, troksnis, kas rodas sitot (piem., pa ko cietu).
PiemēriĀmura sitieni.
- Āmura sitieni.
- Sitieni pie loga atkārtojās.
- Bungu sitieni.
- Pulksteņa sitieni traucēja iemigt.
4.Skaņa, kas rodas pukstot, pulsējot (parasti par sirdi).
PiemēriViņa dzirdēja savas sirds sitienus.
- Viņa dzirdēja savas sirds sitienus.
Stabili vārdu savienojumiUz sitiena.
- Uz sitiena sarunvaloda — tūliņ, nekavējoties, arī ilgi nedomājot.