sisties
sisties sitos, sities, sitas, pag. sitās darbības vārds; atgriezenisks
1.Vairākkārt strauji, spēcīgi skart (ko), atdurties (kur); vairākkārt strauji, spēcīgi skarties (pie kā), triekties (pret ko).
PiemēriSpēcīgajā vējā koka zari sitās logā.
- Spēcīgajā vējā koka zari sitās logā.
- Pret palodzi sitās krusas graudi.
- Sejā sitas lietus lāses.
- Viļņi sitās pret krastmalas akmeņiem.
- Putns sitās loga rūtīs.
1.1.Klauvēt, klaudzināt.
PiemēriKāds sitās pie durvīm.
- Kāds sitās pie durvīm.
2.sarunvaloda Sist vienam otru, citam citu; kauties1.
PiemēriPuikas sitās ne pa jokam.
- Puikas sitās ne pa jokam.
- Sisties ar dūrēm.
2.1.Gūt ievainojumus (piem., transportlīdzekļu avārijā).
Stabili vārdu savienojumiSisties nost.
- Sisties nost — zaudēt dzīvību, iet bojā.
3.Vairākkārt spēcīgi, strauji vēcināt (piem., ar kājām, rokām); strauji kustēties šurpu turpu.
PiemēriPeldētājs sitās ar kājām un rokām, lai noturētos virs ūdens.
- Peldētājs sitās ar kājām un rokām, lai noturētos virs ūdens.
- Zvejas tīklā sitās lielas zivis.
4.Sākt pēkšņi, strauji pārvietoties (kādā) virzienā; pēkšņi, strauji mainīt pārvietošanās virzienu.
PiemēriSuns pēkšņi sitās sāņus un norāvās no saites.
- Suns pēkšņi sitās sāņus un norāvās no saites.
4.1.Strauji, parasti ar grūtībām, virzīties (cauri kam).
PiemēriSisties cauri krūmiem.
- Sisties cauri krūmiem.
- Sisties cauri liesmām.
4.2.Pēkšņi, strauji virzīties, izplatīties (piem., par tvaiku, gaisa strāvām, liesmām).
PiemēriSpēcīga ūdens strūkla sitās augšup.
- Spēcīga ūdens strūkla sitās augšup.
- Pret debesīm sitās ugunskura liesmas.
5.formā: trešā persona Pēkšņi, spēcīgi iedarboties, izraisīt spēcīgu kairinājumu (piem., par smaržu, gaismu, skaņu).
PiemēriProžektoru gaisma sitās acīs.
- Prožektoru gaisma sitās acīs.
- Spēcīgā smarža sitās nāsīs.
5.1.Pēkšņi izraisīties (piem., par pietvīkumu); pēkšņi pieplūst (parasti sejā, galvā) – par asinīm.
PiemēriDzirdot komplimentus, meitenei sārtums sitās vaigos.
- Dzirdot komplimentus, meitenei sārtums sitās vaigos.
- No satraukuma asinis sitās galvā.
6.formā: trešā persona Pukstēt, parasti spēcīgi, strauji (par sirdi); spēcīgi, strauji pulsēt.
PiemēriSirds no prieka sāka sisties straujāk.
- Sirds no prieka sāka sisties straujāk.
- Sirds krūtīs sitās kā negudra.
- Vēnās pulsēdamas sitās asinis.
7.sarunvaloda; formā: trešā persona; parasti kopā ar: apstākļa vārds "klāt" Izraisīties (parasti bieži) par slimībām.
PiemēriBērnam sitās klāt visādas saaukstēšanās slimības.
- Bērnam sitās klāt visādas saaukstēšanās slimības.
7.1.Rasties, veidoties (par izsitumiem, vātīm u. tml.).
PiemēriUz sejas sitās pinnes.
- Uz sejas sitās pinnes.
8.sarunvaloda Dzīvot, ļoti grūti, smagi strādājot, cīnoties ar trūkumu un pārvarot materiālās grūtības.
PiemēriSisties visu savu mūžu.
- Sisties visu savu mūžu.
- Vecāki sitās no tumsas līdz tumsai, lai izskolotu bērnus.
- Viņš viens pats sitas, kā prot.
- Nemitīgi sisties ar nabadzību un postu.
Stabili vārdu savienojumiKauties ar darbiem; rauties ar darbiem; sisties ar darbiem; plēsties ar darbiem.
- Kauties ar darbiem; rauties ar darbiem; sisties ar darbiem; plēsties ar darbiem; sisties vai nost aiz darbiem; kārties vai nost aiz darbiem sarunvaloda — saka, ja nepārtraukti ir ļoti daudz jāstrādā.
- Sist galvā sarunvaloda — pēkšņi sākt reibināt (par alkoholiskiem dzērieniem); pēkšņi izraisīties (par reibumu).
- Sisties (vai) nost idioma — sarunvaloda visiem spēkiem pūlēties, censties (ko paveikt, realizēt).
- Sisties cauri idioma — sarunvaloda iztikt ar grūtībām.
- Sisties kā pret mūri idioma — nerast atsaucību; sastapties ar nepārvaramām grūtībām.
- Sisties kā pret sienu idioma — nerast atsaucību; sastapties ar nepārvaramām grūtībām.
- Sisties starpā idioma — sarunvaloda censties (ko) pārtraukt (ar savu runu, darbību u. tml.).
- Sisties uz augšu sarunvaloda — ar grūtībām censties sasniegt materiālu labklājību, augstāku stāvokli sabiedrībā.
- Sisties vidū idioma — sarunvaloda censties (ko) pārtraukt (ar savu runu, darbību u. tml.).
- Sitas kā pliks pa nātrēm idioma — sarunvaloda saka, ja kāds ar lielām pūlēm, grūtībām, bet neveiksmīgi cenšas ko panākt (parasti uzlabot savus dzīves apstākļus).