sisties
sisties sitos, sities, sitas, pag. sitās atgriezenisks, darbības vārds
1.Vairākkārt strauji, spēcīgi skart (ko), atdurties (kur); vairākkārt strauji, spēcīgi skarties (pie kā), triekties (pret ko).
PiemēriSpēcīgajā vējā koka zari sitās logā.
1.1.Klauvēt, klaudzināt.
PiemēriKāds sitās pie durvīm.
2.sarunvaloda Sist vienam otru, citam citu; kauties1.
PiemēriPuikas sitās ne pa jokam.
2.1.Gūt ievainojumus (piem., transportlīdzekļu avārijā).
Stabili vārdu savienojumiSisties nost.
3.Vairākkārt spēcīgi, strauji vēcināt (piem., ar kājām, rokām); strauji kustēties šurpu turpu.
PiemēriPeldētājs sitās ar kājām un rokām, lai noturētos virs ūdens.
4.Sākt pēkšņi, strauji pārvietoties (kādā) virzienā; pēkšņi, strauji mainīt pārvietošanās virzienu.
PiemēriSuns pēkšņi sitās sāņus un norāvās no saites.
4.1.Strauji, parasti ar grūtībām, virzīties (cauri kam).
PiemēriSisties cauri krūmiem.
4.2.Pēkšņi, strauji virzīties, izplatīties (piem., par tvaiku, gaisa strāvām, liesmām).
PiemēriSpēcīga ūdens strūkla sitās augšup.
5.formā: trešā persona Pēkšņi, spēcīgi iedarboties, izraisīt spēcīgu kairinājumu (piem., par smaržu, gaismu, skaņu).
PiemēriProžektoru gaisma sitās acīs.
5.1.Pēkšņi izraisīties (piem., par pietvīkumu); pēkšņi pieplūst (parasti sejā, galvā) – par asinīm.
PiemēriDzirdot komplimentus, meitenei sārtums sitās vaigos.
6.formā: trešā persona Pukstēt, parasti spēcīgi, strauji (par sirdi); spēcīgi, strauji pulsēt.
PiemēriSirds no prieka sāka sisties straujāk.
7.sarunvaloda; formā: trešā persona; parasti kopā ar: apstākļa vārds "klāt" Izraisīties (parasti bieži) par slimībām.
PiemēriBērnam sitās klāt visādas saaukstēšanās slimības.
7.1.Rasties, veidoties (par izsitumiem, vātīm u. tml.).
PiemēriUz sejas sitās pinnes.
8.sarunvaloda Dzīvot, ļoti grūti, smagi strādājot, cīnoties ar trūkumu un pārvarot materiālās grūtības.
PiemēriSisties visu savu mūžu.
Stabili vārdu savienojumiKauties ar darbiem; rauties ar darbiem; sisties ar darbiem; plēsties ar darbiem.