sitiens
sitiens lietvārds; vīriešu dzimte
1.Vienreizēja paveikta darbība → sist; straujš, spēcīgs pieskāriens vai grūdiens.
PiemēriSitiens pa galvu, seju.
1.1.pārnestā nozīmē Pēkšņs notikums, situācija, kas ļoti nelabvēlīgi iedarbojas (uz kādu).
PiemēriTēva nāve ģimenei bija smags sitiens.
2.Sportā – bumbas uztveršana un padeve.
PiemēriIzpildīt stūra sitienu.
3.Skaņa, troksnis, kas rodas sitot (piem., pa ko cietu).
PiemēriĀmura sitieni.
4.Skaņa, kas rodas pukstot, pulsējot (parasti par sirdi).
PiemēriViņa dzirdēja savas sirds sitienus.
Stabili vārdu savienojumiUz sitiena.