savārīt
savārīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
savārīties darbības vārds; atgriezenisks
1.Vārot pagatavot (ko), vārot panākt, ka (tas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi; izvārīt.
PiemēriSavārīt upenes ievārījumā.
1.1.Vārot pagatavot (ko) lielākā daudzumā.
PiemēriSavārīt ziemai ievārījumus.
1.2.Vārot (ko), panākt, arī pieļaut, ka (tam) rodas kādas īpašības.
PiemēriSavārīt kartupeļus putrā.
Stabili vārdu savienojumi(Sa)vārīt ziepes. Izstrēbt (savārīto) putru. Savārīt mēslus. Savārīt sūdus.