siltums
siltums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Enerģijas veids, ko rada mikrodaļiņu (molekulu, atomu, elektronu u. tml.) haotiska kustība; ķermeņa iekšējā enerģija, ko rada šāda kustība.
PiemēriSaules siltums.
- Saules siltums.
- Zemes siltums.
- Siltuma enerģija.
- Siltuma avoti.
- Siltuma apmaiņa.
2.Temperatūra, kāda nepieciešama organismu dzīvības norisei; temperatūra, ko organisms sajūt kā patīkamu.
PiemēriIeiet mājā, siltumā.
- Ieiet mājā, siltumā.
- Uzglabāt ēdienu siltumā.
- Mīklu siltumā uzraudzē.
2.1.Apkure.
PiemēriPieslēgt dzīvokļiem siltumu.
- Pieslēgt dzīvokļiem siltumu.
- Apgādāt iedzīvotājus ar siltumu.
- Maksāt par siltumu.
2.2.Laikapstākļi, kam raksturīga samērā augsta gaisa temperatūra.
PiemēriĀrā valda īsts dienvidu siltums.
- Ārā valda īsts dienvidu siltums.
Stabili vārdu savienojumiSiltuma trieka.
- Siltuma trieka — siltuma dūriens.
2.3.Dzīvas būtnes ķermenim vai tā daļām raksturīga temperatūra.
PiemēriĶermeņa siltums.
- Ķermeņa siltums.
2.4.Sajūta, ka kļūst silti; sajūta, ka (ķermenis, tā daļa) kļūst silts.
PiemēriĶermeni pārņem siltums.
- Ķermeni pārņem siltums.
- Rokās ieplūst siltums.
3.Vispārināta īpašība → silts2; šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriKrāsu siltums.
- Krāsu siltums.
- Dziedātājam raksturīgs neatkārtojams balss siltums.
4.Pozitīvas emocijas, to izpausme.
PiemēriJūtu siltums.
- Jūtu siltums.
- Dalīties sirds siltumā.
Stabili vārdu savienojumiĪpatnējais siltums.
- Īpatnējais siltums — siltuma daudzums, kas vajadzīgs, lai kādas vielas vienas masas vienības temperatūra paceltos par vienu grādu.