nosmēķēt
nosmēķēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
1.Izsmēķēt (ko) visu vai daļu (no tā).
PiemēriNosmēķēt papirosu.
1.1.Notērēt smēķēšanai.
PiemēriNosmēķēt nedēļas laikā vairāk nekā desmit latu.
1.2.Daudz smēķējot, sabojāt (ko), nodarīt kaitējumu (organismam, veselībai).
PiemēriNosmēķēt plaušas.