iegāzt
iegāzt -gāžu, -gāz, -gāž, pag. -gāzu darbības vārds; transitīvs
1.Gāžot ievirzīt (kur iekšā); būt par cēloni, ka gāžas un iekrīt (kur iekšā).
PiemēriIegāzt zēnu sniegā.
- Iegāzt zēnu sniegā.
- Vējš iegāzis koku upē.
1.1.Panākt, ka (piem., krava) gāžoties, birstot u. tml. ievirzās (kur iekšā).
PiemēriIegāzt bedrē vairākas grants kravas.
- Iegāzt bedrē vairākas grants kravas.
1.2.Strauji, arī nevērīgi ieliet (kur iekšā); būt par cēloni, ka strauji ielīst (kur iekšā).
PiemēriIegāzt mucā ūdeni.
- Iegāzt mucā ūdeni.
- Augstais vilnis iegāž laivā pamatīgu šalti.
2.sarunvaloda Sagādāt (kādam) nepatīkamu, nelabvēlīgu situāciju, būt par cēloni, ka (kādam) rodas nelabvēlīga, nepatīkama situācija.
PiemēriCilvēciska nevēlēšanās kādu iegāzt.
- Cilvēciska nevēlēšanās kādu iegāzt.
- Iegāza materiālu piegādātāji.
- Centies neiegāzt savus biedrus.
- pārnestā nozīmē Sportistu iegāza pārliekā pašpārliecinātība.
3.sarunvaloda, intransitīvs Spēcīgi iesist.
PiemēriIegāzt puisim pa muguru.
- Iegāzt puisim pa muguru.
- Iegāzt zirgam ar pātagu.