tuvējs
tuvējs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
tuvēja -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
tuvēji apstākļa vārds
1.Samērā tuvs1; tuvīns1.
PiemēriTuvējais parks, mežs.
- Tuvējais parks, mežs.
- Tuvējais lielveikals.
- Aiziet līdz tuvējām mājām.
- Apstaigāt tuvējo apkārtni.
- Tuvējās ieliņas ir klusas.
1.1.Tāds, kas dzīvo samērā tuvā vietā; tāds, kas ierodas, ir ieradies no samērā tuvas vietas.
PiemēriTuvējs kaimiņš.
- Tuvējs kaimiņš.
- Sagaidīt tuvējos viesus.
- Pagalmā sanāca tuvējie budēļi.