mēle
mēle dsk. ģen. -ļu lietvārds; sieviešu dzimte
1.Muskuļains ar gļotām klāts kustīgs mutes dobuma orgāns, kas piedalās barības sasmalcināšanā, norīšanā; svarīgs cilvēka runas orgāns.
PiemēriMēles galiņš.
- Mēles galiņš.
- Laizīt saldējumu ar mēli.
- Izkārt mēli.
- Iekost mēlē.
- Čūska šauda mēli.
Stabili vārdu savienojumiKlakšķināt ar mēli. Noturēt mēli aiz zobiem.
- Klakšķināt ar mēli intransitīvs — radīt raksturīgas, paklusas skaņas, pieskaroties ar mēli aukslējām.
- Noturēt mēli aiz zobiem sarunvaloda — nerunāt (par ko); neizpaust (ko).
2.Valoda, runa.
PiemēriPrast latviešu mēli.
- Prast latviešu mēli.
- Pāriet uz krievu mēli.
- Runāt franču mēlē.
Stabili vārdu savienojumiAsa mēle. Asināt mēli. Atraisīt mēli.
- Asa mēle idioma — nesaudzīga, dzēlīga, zobgalīga valoda.
- Asināt mēli idioma — runāt asprātības, arī zoboties.
- Atraisīt mēli idioma — 1. Padarīt runīgu, valodīgu.2. Piespiest runāt, atklāt slēpto.
- Gara mēle idioma — sarunvaloda tieksme pļāpāt, tenkot, aprunāt; cilvēks, kas daudz pļāpā, tenko, aprunā.
- Iekost mēlē idioma — savaldīties un nepateikt (ko).
- Kā mēli norijis idioma — saka, ja kāds klusē, neatbild.
- Lai mēle sakalst idioma — lāsts, ko izsaka, lai kāds zaudētu runas spējas.
- Lokana mēle idioma — saka, ja cilvēks daudz, veikli, arī iztapīgi runā.
- Lunkana mēle idioma — saka, ja kādam ir veikla, glaimojoša valoda, ja kāds daudz un labprāt runā.
- Mežģīt mēli — ar grūtībām runāt.
- Mēle atraisās idioma — saka, ja cilvēks kļūst runīgs.
- Mēle niez sarunvaloda — saka, ja kādam ļoti gribas ko pateikt, par ko runāt.
- Mēles galā būt idioma — 1. Saka par to, ko gribas pateikt.2. Saka, pūloties atcerēties pēkšņi aizmirstu vārdu.3. Saka par to, kas tiek nemitīgi pieminēts.
- Mēli var izmežģīt — saka par ko grūti izrunājamu.
- Mīksta mēle idioma — 1. Saka, ja kāds runā iztapīgi, glaimojoši, arī lišķīgi.2. Saka par runas traucējumiem, kas parasti rodas dzērumā.
- Vaļīga mēle — saka, ja cilvēks ir runīgs; arī nevajadzīgi daudz runā, izpaužot ko lieku.
2.1.Runas veids.
PiemēriVeikla mēle.
- Veikla mēle.
- Runāt stīvu mēli.
2.2.sarunvaloda Sagūstīts karavīrs, no kura var iegūt militāru informāciju.
3.Tas, kam ir šaura, garena forma.
PiemēriLiesmu, uguns mēles.
- Liesmu, uguns mēles.
- Dūmu mēles.
- Klinšainas zemes mēles.
3.1.Garens paaugstinājums, pa kuru demonstrē tērpus.
PiemēriKāpt uz mēles.
- Kāpt uz mēles.
- Izrādīt tērpus uz mēles.
- Pārliecinoši nostaigāt pa mēli.
3.2.Zvana sastāvdaļa kustīgi piestiprināts, garens metāla priekšmets, kas, sitoties pret zvana sienām, rada skaņas.
PiemēriZvana mēle ir 200 kg smaga.
- Zvana mēle ir 200 kg smaga.
Stabili vārdu savienojumi(Vai) izkūst uz mēles. (Vai) kūst uz mēles. Deldēt mēli. Iekost mēli zobos. Kost mēlē.
- (Vai) izkūst uz mēles idioma — saka par ko ļoti garšīgu, sulīgu.
- (Vai) kūst uz mēles idioma — saka par ko ļoti garšīgu, parasti mīkstu, saldu.
- Deldēt mēli sarunvaloda — 1. Pūlēties ar runāšanu kaut ko panākt.2. Daudz runāt (par ko); aprunāt (kādu).
- Iekost mēli zobos idioma — savaldīties un nepateikt (ko).
- Kost mēlē idioma — ļoti nožēlot izteikto.
- Kulstīt mēli idioma — pļāpāt, runāt (parasti ko nenozīmīgu).
- Lai mēle nokalst idioma — lāsts, ko izsaka, lai kāds zaudētu runas spējas.
- Locīt mēli idioma — daudz runāt.
- Ļauna mēle idioma — saka par cilvēku, kas ļauni, skaudīgi aprunā, tenko.
- Mēli izkāris sarunvaloda — ar lielu piepūli, līdz pagurumam.
- Mēli var norīt idioma — saka par ko ļoti garšīgu.
- Novaldīt mēli idioma — neizpļāpāt.
- Pakulstīt mēli sarunvaloda — kādu laiku papļāpāt, parunāt (parasti ko nenozīmīgu); aprunāt.
- Parādīt mēli idioma — izbāžot mēli caur zobiem, izmēdīt (kādu), paust necieņu (pret kādu).
- Patrīt mēli idioma — parunāt, papļāpāt; arī patenkot.
- Pievaldīt mēli idioma — neizpļāpāt; censties nerunāt asi.
- Pipari uz mēles sarunvaloda — izsaucas, paužot neapmierinātību ar kāda teikto un baidoties, ka tas varētu piepildīties.
- Raisās mēle idioma — saka, kad cilvēks vai cilvēku kopums kļūst runīgs.
- Rādīt mēli (kādam) idioma — paust necieņu, nicinājumu (pret ko).
- Salda mēle idioma — glaimojoša, lišķīga runa.
- Savaldīt mēli idioma — neizpļāpāt; censties nerunāt asi.
- Skriet ar izkārtu mēli idioma — sarunvaloda darīt ko lielā steigā, laika trūkumā, pāri saviem spēkiem.
- Stīva mēle idioma — saka, ja ir grūti runāt (runas orgānu darbības traucējumu dēļ).
- Trīt mēli idioma — tenkot, aprunāt; pļāpāt, mēļot.
- Turēt mēli aiz zobiem idioma — sarunvaloda nerunāt (par ko); neizpaust (ko).
- Uz mēles būt idioma — 1. Saka par to, ko gribas pateikt.2. Saka, pūloties atcerēties pēkšņi aizmirstu vārdu.3. Saka par to, kas tiek nemitīgi pieminēts.
- Valdīt mēli idioma — neizpļāpāt.
- Veikla mēle — raita, arī asprātīga runa.