mēle | MLVV

mēle

mēle dsk. ģen. -ļu lietvārds; sieviešu dzimte

1.Muskuļains ar gļotām klāts kustīgs mutes dobuma orgāns, kas piedalās barības sasmalcināšanā, norīšanā; svarīgs cilvēka runas orgāns.

PiemēriMēles galiņš.

Stabili vārdu savienojumiKlakšķināt ar mēli. Noturēt mēli aiz zobiem.

2.Valoda, runa.

PiemēriPrast latviešu mēli.

Stabili vārdu savienojumiAsa mēle. Asināt mēli. Atraisīt mēli.

2.1.Runas veids.

PiemēriVeikla mēle.

2.2.sarunvaloda Sagūstīts karavīrs, no kura var iegūt militāru informāciju.

3.Tas, kam ir šaura, garena forma.

PiemēriLiesmu, uguns mēles.

3.1.Garens paaugstinājums, pa kuru demonstrē tērpus.

PiemēriKāpt uz mēles.

3.2.Zvana sastāvdaļa kustīgi piestiprināts, garens metāla priekšmets, kas, sitoties pret zvana sienām, rada skaņas.

PiemēriZvana mēle ir 200 kg smaga.

Stabili vārdu savienojumi(Vai) izkūst uz mēles. (Vai) kūst uz mēles. Deldēt mēli. Iekost mēli zobos. Kost mēlē.

(Vai) izkūst uz mēles idioma — saka par ko ļoti garšīgu, sulīgu.
(Vai) kūst uz mēles idioma — saka par ko ļoti garšīgu, parasti mīkstu, saldu.
Deldēt mēli sarunvaloda — 1. Pūlēties ar runāšanu kaut ko panākt.2. Daudz runāt (par ko); aprunāt (kādu).
Iekost mēli zobos idioma — savaldīties un nepateikt (ko).
Kost mēlē idioma — ļoti nožēlot izteikto.
Kulstīt mēli idioma — pļāpāt, runāt (parasti ko nenozīmīgu).
Lai mēle nokalst idioma — lāsts, ko izsaka, lai kāds zaudētu runas spējas.
Locīt mēli idioma — daudz runāt.
Ļauna mēle idioma — saka par cilvēku, kas ļauni, skaudīgi aprunā, tenko.
Mēli izkāris sarunvaloda — ar lielu piepūli, līdz pagurumam.
Mēli var norīt idioma — saka par ko ļoti garšīgu.
Novaldīt mēli idioma — neizpļāpāt.
Pakulstīt mēli sarunvaloda — kādu laiku papļāpāt, parunāt (parasti ko nenozīmīgu); aprunāt.
Parādīt mēli idioma — izbāžot mēli caur zobiem, izmēdīt (kādu), paust necieņu (pret kādu).
Patrīt mēli idioma — parunāt, papļāpāt; arī patenkot.
Pievaldīt mēli idioma — neizpļāpāt; censties nerunāt asi.
Pipari uz mēles sarunvaloda — izsaucas, paužot neapmierinātību ar kāda teikto un baidoties, ka tas varētu piepildīties.
Raisās mēle idioma — saka, kad cilvēks vai cilvēku kopums kļūst runīgs.
Rādīt mēli (kādam) idioma — paust necieņu, nicinājumu (pret ko).
Salda mēle idioma — glaimojoša, lišķīga runa.
Savaldīt mēli idioma — neizpļāpāt; censties nerunāt asi.
Skriet ar izkārtu mēli idioma — sarunvaloda darīt ko lielā steigā, laika trūkumā, pāri saviem spēkiem.
Stīva mēle idioma — saka, ja ir grūti runāt (runas orgānu darbības traucējumu dēļ).
Trīt mēli idioma — tenkot, aprunāt; pļāpāt, mēļot.
Turēt mēli aiz zobiem idioma — sarunvaloda nerunāt (par ko); neizpaust (ko).
Uz mēles būt idioma — 1. Saka par to, ko gribas pateikt.2. Saka, pūloties atcerēties pēkšņi aizmirstu vārdu.3. Saka par to, kas tiek nemitīgi pieminēts.
Valdīt mēli idioma — neizpļāpāt.
Veikla mēle — raita, arī asprātīga runa.