iekšējs
iekšējs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
iekšēja -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
iekšēji apstākļa vārds
1.Tāds, kas atrodas iekšpusē.
PiemēriIstabas atdala iekšējā siena.
1.1.Tāds, kas attiecas tikai uz kādu kopumu, vienību, sistēmu.
PiemēriIekšējā sakarība, organizētība.
2.Tāds, kas pastāv (kā) iekšpusē un iedarbojas no iekšpuses.
PiemēriAcs iekšējais spiediens.
Stabili vārdu savienojumiIekšējā asiņošana. Iekšējā fleksija.
2.1.Tāds, kas ir saistīts ar personību, tās psihi; tāds, kas norisinās psihē.
PiemēriCilvēka iekšējā pasaule.
3.Tāds, kas atrodas (piem., valsts, kontinenta) teritorijā.
PiemēriLatvijas iekšējie ūdeņi.
3.1.Tāds, kas pastāv (piem., valsts, organizācijas) ietvaros.
PiemēriIekšējā un ārējā tirdzniecība.
Stabili vārdu savienojumiPartijas (iekšējā) opozīcija.
3.2.Tāds, kas pastāv, ir lietojams tikai vienā uzņēmumā, iestādē.
PiemēriIekšējās kārtības noteikumi.
Stabili vārdu savienojumiIekšējais monologs. Iekšējā balss. Iekšējā jūra. Iekšējā migrācija. Iekšējā politika.