atgadīties
atgadīties 3. pers. -ās, pag. -ījās darbības vārds; atgriezenisks
1.Notikt (parasti pēkšņi, negaidīti).
PiemēriAtgadās nelaime.
- Atgadās nelaime.
- Atgadās steidzams darbs.
- Kā tas varēja atgadīties?
2.Dažkārt būt sastopamam, atrodamam, dažkārt būt.
PiemēriTekstā atgadās kļūdas.
- Tekstā atgadās kļūdas.
- Atgadās arī pa baravikai.
- Jāgaida, kad atgadīsies brīvāks brīdis.