nost
nost [nuôst] apstākļa vārds
1.Norāda, ka (kas) atrodas kur tālāk, ne tieši līdzās, blakus.
PiemēriMāja ir uzcelta labu gabalu nost no ceļa.
1.1.Norāda, ka (kas) virzās, attālinās prom (no kā).
PiemēriIet nost no durvīm.
1.2.Norāda uz kategorisku prasību aiziet, attālināties (no kā).
PiemēriPaej nost!
Stabili vārdu savienojumiRokas nost!
2.Norāda, ka (kas) tiek noņemts, atdalīts, arī atdalās (no kā).
PiemēriŅemt nost katlam vāku.
2.1.Norāda, ka atbrīvojas (no kā).
PiemēriĢērbties nost.
3.Norāda, ka (kas) tiek pilnīgi iznīcināts, nogalināts.
PiemēriPlēst nost veco šķūni.
4.Pastiprina darbības vārda nozīmi.
PiemēriVējš gāž no kājām nost.
4.1.Pastiprina, arī precizē darbības vārda priedēkļa nozīmi.
PiemēriNoskriet nost no laukuma.
5.Norāda uz stingru prasību (ko) nepieļaut, novērst, likvidēt (parasti lozungos).
PiemēriNost ar šo valdību!
6.Norāda uz nepieciešamību rīkoties nevilcinoties, arī noteikti, konsekventi.
PiemēriNedomā ilgi, pērc tik nost!
Stabili vārdu savienojumiCepuri nost! Dabūt nost no ceļa. Ēst matu no galvas nost. Ka vai jumts ceļas nost. Mesties nost.