Paplašinātā meklēšana

Meklējam nost.

Atrasts vārdos (57):

Atrasts vārdu savienojumos (18):

Atrasts skaidrojumos (580):

agnostiķis Agnosticisma piekritējs.
aizkrampēt Aizāķējot krampi, nostiprināt (aizvērtas durvis, logu u. tml.)
apspraust Aizbāžot, pabāžot apakšā, (visapkārt) nostiprināt.
nodalīties Aizvirzīties nost, savrup (no citiem, no kāda kopuma).
apstīpot Apņemt, nostiprināt ar stīpu.
nostāt Apstāties, nostāties (3).
nodarināt Apstrādāt (piem., sakņaugus), atdalot nost nevajadzīgo.
aizstāvēt Ar aktīvu rīcību, arī nostāju sargāt, nodrošināt (pret ko nevēlamu); aizsargāt.
tēst Ar darbarīku šķelt nost, līdzināt; šādā veidā darināt (ko).
atgrūsties Ar grūdienu atvirzīties nost (no kā).
nodabūt Ar grūtībām, lielu piepūli dabūt (ko) lejā, zemē, nost.
dresēt Ar īpašām metodēm izstrādāt un nostiprināt dzīvniekos vēlamus nosacījuma refleksus un iemaņas.
noņemt Ar īpašiem paņēmieniem nodalīt, atdalīt nost.
aizķēdēt Ar īpašu ķēdi (papildus) nostiprināt.
atlēkt Ar lēcienu atvirzīties nost; spēji atrauties, atkāpties u. tml. (no kā).
atmest Ar metienu atvirzīt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.) vai atvirzīt nost, atpakaļ.
kasīt Ar piespiedienu vairākkārt velkot, tīrīt (ko) nost; tīrot ko nost, vairākkārt vilkt (pa ko).
berzt Ar piespiedienu, pārvarot pretestību, virzīt šurp turp (ko pa kādu virsmu), parasti tīrot, mazgājot (šo virsmu), arī dalot (ko) nost no šīs virsmas.
atdzīt Ar plūsmu atvirzīt šurp, nost.
atdabūt Ar pūlēm atvirzīt, atgādāt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.) vai atvirzīt nost, atpakaļ.
plūkāt Ar rāvieniem, arī kodieniem dalīt (ko) nost (no kā), lai apēstu (par dzīvniekiem).
plūkt Ar rāvieniem, arī kožot dalīt (ko) nost (no kā), lai apēstu (par dzīvniekiem).
šķīt Ar rokām raujot, ņemt nost, plūkt.
noglaust Ar rokas kustību (ko) novirzīt nost.
atsist Ar sitienu atvirzīt nost, atpakaļ.
raut Ar spēcīgu, asu kustību ņemt (nost).
grūst Ar spēcīgu, strauju kustību virzīt (kur, pie kā, nost u. tml.); spēcīgi, strauji stumt.
nospert Ar spērienu novirzīt nost, lejā, zemē.
notraukt Ar strauju (rokas) kustību novirzīt nost.
nomest Ar strauju kustību novirzīt nost.
raust Ar strauju rokas kustību viegli virzīt nost (parasti sviedrus, asaras).
atsviest Ar sviedienu atvirzīt nost, atpakaļ.
sist Ar triecienu virzīt (kur iekšā, nost no kā u. tml.); ar triecienu vienot kopā, stiprināt klāt u. tml.
sprāgt Ar troksni vērties vaļā, arī atdalīties, strauji virzīties nost (par priekšmetiem).
slaucīt Ārdīt, graut un virzīt nost, projām.
noārdīt Ārdot nodalīt nost (ko piešūtu, uzšūtu); ārdot (adījumu), izjaukt.
reimokardiologs Ārsts, kas specializējies reimatisma diagnostikā un terapijā.
pneimonologs Ārsts, kurš specializējies elpošanas orgānu sistēmas slimību diagnostikā, ārstēšanā un profilaksē; plaušu ārsts.
nostāties Atbalstīt (kādu viedokli), pievienoties (kam), izpaust savu nostāju (pret ko).
nodabūt Atdalīt nost (parasti ar pūlēm, grūtībām).
nonākt Atdalīties (nost); nokrist (nost).
atlupt Atdalīties, atlobīties nost.
nogrūt Atdaloties nost (no kā), nokrist, nogāzties (parasti lielā daudzumā); nobrukt (1).
nobrukt Atdaloties nost, nokrist, nogāzties; brūkot pārvērsties drupās; nogrūt.
krampēt Atdarīt (ko ar krampi nostiprinātu).
atkāpties Atiet atpakaļ, sānis, nost (parasti atmuguriski).
demonstrēt Atklāti, publiski paust, apliecināt (savu nostāju, jūtas, parasti sabiedriski politiskos jautājumos).
nopogāt Atpogāt un noņemt nost.
noraut Ātri, strauji novilkt, noņemt nost (apģērbu, apavus).
nolaist Ātri, strauji novirzīties lejā, nost u. tml.; nolaisties.
noiet Atrodoties kustībā, braucot noslīdēt nost vai sānis.
nodauzīt Atsitot, piesitot nošķelt, nodalīt nost.
atlēkt Atšķelties un atkrist nost; atdalīties, atlobīties.
nošķirt Atšķirt nost, nodalīt savrup.
atkarāties Atvirzīties nost (no kā) un karāties.
sakne Augu daļa, kas nostiprina augu augsnē, uzsūc ūdeni un tajā izšķīdušās minerālvielas, sintezē organiskas vielas un sekmē to pārvietošanos uz citiem orgāniem, izdala vielmaiņas produktus.
lafete Balsts, uz kā nostiprināts lielgabala vai ložmetēja stobrs.
atbēgt Bēgot atvirzīties nost.
nobērt Berot atdalīt nost (kādu daļu no kā).
noberzties Berzējoties, tiekot berztam, atdalīties nost.
noberzt Beržot atdalīt nost (netīrumus, kā paliekas u. tml.).
bulta Bīdāms (parasti metāla) stienis aizvērtu durvju, vārtu u. tml. nostiprināšanai; aizbīdnis, aizšaujamais.
atbīdīt Bīdot atvirzīt nost, atpakaļ vai atvirzīt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.)
nobīdīt Bīdot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) virzās prom, atvirzās nost, attālinās (no kā).
nobīdīt Bīdot virzīt prom, atvirzīt nost, attālināt (no kā).
atbirt Birstot atdalīties nost.
nobirzt Birstot, drūpot atdalīties nost; nodrupt.
nobraukt Braucot novirzīties (nost).
noskriet Braucot novirzīties nost (no kurienes) – par transportlīdzekļiem.
nobraucīt Braukot noņemt, atdalīt nost.
nākt nost būt atdalāmam; lobīties nost.
atvirzīt Būt novietotam, atrasties nost (no kā).
atvirzīties Būt novietotam, atrasties virzienā nost (no kā).
notraukt Būt par cēloni tam, ka (kas) atdalās nost (no kā).
noplēst Būt par cēloni tam, ka (kas) tiek atdalīts nost (parasti par vēju).
raisīt Būt par cēloni tam, ka (lapas, augļi u. tml.) dalās nost no auga.
balstīt Būt par to, kas notur (piem., celtni, konstrukciju) noteiktā stāvoklī; ar balstu nostiprināt, censties noturēt (ko) līdzšinējā stāvoklī.
atkārties Būt tādam, kas nepieguļ klāt, ir nost, nokarājas.
atļukt Būt tādam, kas nepieguļ klāt, ir nost, nokarājas.
cirst Būt tādam, kas spēj dalīt nost vai šķelt sīkākās daļās (piem., par cirvi, zobenu); šādā veidā ievainot vai nonāvēt.
notecēt Būt tādam, kas tek lejā, nodalās nost.
nobirdināt Būt tādam, no kā (kas) atdalās nost, nobirst zemē (par augiem).
notecēt Būt tādam, no kura (kas) tek lejā, nodalās nost.
sija Būvkonstrukcijas elements – horizontāli nostiprināts baļķis, stienis u. tml. (piem., ēkās, tiltos, estakādēs).
katetrs Cauruļveida instruments, ko ārstnieciskos vai diagnostiskos nolūkos ievada ķermeņa dobumos vai kanālos (piem., urīnpūšļa iztukšošanai vai skalošanai).
atcelt Ceļot atvirzīt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.) vai atvirzīt nost, atpakaļ.
nocelt Ceļot novirzīt lejā, zemē; ceļot noņemt nost.
nocirpt Cērpot atdalīt nost vilnu, spalvu (dzīvniekiem); cērpot atdalīt nost (vilnu).
nocirst Cērtot atdalīt (piem., koku) nost no saknēm.
nocirst Cērtot atdalīt nost (daļu no kā).
skrūve Cilindriska, retāk koniska detaļa, kam ārpusē ir izveidota vītne (priekšmeta, detaļu nostiprināšanai, sastiprināšanai).
izdzinējs Cilvēks, kas pārmērīgi nostrādina, izkalpina (citus) darbā.
pretinieks Cilvēks, kura darbība, rīcība, nostāja ir naidīga (kādam, kam), vērsta pret (kādu, ko); cilvēks, ar ko ir naidīgas attiecības, interešu pretstati, pilnīgi pretējs viedoklis, uzskati, nostāja.
atlipināt Dabūt nost, vaļā (piem., ko pielipinātu, salipušu).
kniebt Dalīt nost (daļu no kā), saņemot ar knaiblēm, starp nagiem, pirkstiem u. tml.
lupināt Dalīt, ņemt nost (sīkas, nelielas daļas no kā).
raisīties Dalīties nost (no auga) – par lapām, augļiem u. tml.
lupt Dalīties, krist nost, lobīties (parasti par virskārtu).
atdalīties Daloties (kam lūstot, drūpot, trūkstot u. tml.), zaudēt saistību (ar ko), atšķelties nost.
skrūvsols Darbgalds, kurā (piem., ar skrūvspīlēm) nekustīgi nostiprina apstrādājamo priekšmetu; skrūvgalds.
skrūvgalds Darbgalds, kurā (piem., ar skrūvspīlēm) nekustīgi nostiprina apstrādājamo priekšmetu; skrūvsols.
suports Darbmašīnas elements griezējinstrumentu nostiprināšanai un pārvietošanai apstrādes procesā.
noņemt Darbojoties (ar roku vai rokām), atvienot, atdalīt nost (ko piestiprinātu, pievienotu u. tml.).
nodauzīt Dauzot, sitot atdalīt nost, atbrīvot (no kā).
stīgturis Detaļa (stīgu instrumentos), kurā stīgas nostiprina nekustīgā stāvoklī.
uzstūris Detaļa, ar ko nostiprina (kā) stūri.
izolators Detaļa, ierīce elektriskās aparatūras vai ietaises elektrisko strāvu vadošo daļu izolācijai un mehāniskai nostiprināšanai.
stūrenis Detaļa, ko uzliek (kā) stūriem to nostiprināšanai, sastiprināšanai.
veloergometrija Diagnostikas metode – slodzes tests, izmantojot veloergometru, kas parāda sirds spēju izturēt fizisku piepūli.
tomogrāfija Diagnostikas metode, ar kuru iegūst izmeklējamā objekta atsevišķu slāņu attēlu.
ultrasonogrāfija Diagnostikas metode, kurā izmanto ultraskaņu.
sonogrāfija Diagnostikas metode, kura, izmantojot ultraskaņas frekvenci, precizē kādu slimību; ultraskaņas diagnostika.
lumbālpunkcija Diagnostikas vai arī ārstniecības nolūkos veikta punkcija muguras smadzenēs mugurkaula jostas vietas apvidū.
abrāzija Diagnostiska dzemdes tīrīšana; aborts.
nodīrāt Dīrājot novilkt (beigtam dzīvniekam) ādu; dīrājot atdalīt nost (ādu beigtam dzīvniekam).
saruna Domu apmaiņa, lai noskaidrotu (kāda cilvēka, cilvēku grupas) nostāju, uzskatus (kādā jautājumā).
saruna Domu apmaiņa, priekšlikumu apspriešana, lai noskaidrotu situāciju, pušu nostāju, noslēgtu vienošanos u. tml. (kādā jautājumā).
melodrāma Dramaturģijas žanrs, kam raksturīgs spilgts pozitīvo un negatīvo varoņu pretnostatījums, sakāpināta emocionalitāte un (parasti) laimīgas beigas.
nodrāzt Drāžot atdalīt nost.
nodrupināt Drupinot atdalīt nost.
nodrupt Drūpot atdalīties nost.
pīķis Duramais ierocis – garā kātā nostiprināts smails asmens.
nodzīt Dzenot panākt, ka (kas) noiet, aiziet (no kādas vietas), arī atvirzās nost, attālinās (no kā).
atdzīt Dzenot panākt, ka atvirzās šurp (kur, līdz kurienei u. tml.) vai atvirzās nost.
atiet Ejot atvirzīties nost.
noiet Ejot novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.).
lociņš Elastīga koka nūjiņa, kurai starp galiem nostiepti zirga astri (vijoles, alta, čella, kontrabasa u. tml. spēlēšanai).
noēvelēt Ēvelējot atdalīt nost.
relatīvisms Filozofiska nostādne, kas noliedz objektīvas patiesības esamību, pamatojoties uz to, ka cilvēku atziņas ir relatīvas un subjektīvas.
nofiltrēt Filtrējot atdalīt nost.
fiziskā audzināšana Fiziskās attīstības un veselības nostiprināšanas pasākumu sistēma (bijušajā PSRS);
vingrošana Fiziski vingrinājumi veselības nostiprināšanai, fizisko spēju attīstīšanai u. tml.
nofrēzēt Frēzējot atdalīt nost.
nogaiņāt Gaiņājot panākt, ka (kas) novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.).
atgaiņāt Gaiņājot panākt, ka atvirzās nost.
atglaust Glaužot atvirzīt atpakaļ, nost.
gnostiķis Gnosticisma piekritējs.
atgrābt Grābjot (ar grābekli), atvirzīt nost (no kā).
nogrābt Grābjot (ar grābekli), novirzīt nost, novākt (ko).
nograuzt Graužot nodalīt nost; graužot sabojāt (kā virsmu).
cirpt Griezt nost vilnu (dzīvniekam); griezt nost (vilnu).
šķērēt Griezt nost, dalīt.
galotņot Griezt, lauzt nost (augiem) stublāja vai zaru galotnes.
nogriezt Griežot nodalīt nost.
atmeimurot Grīļīgā gaitā, streipuļojot atvirzīties nost.
izgrūstīt Grūstot atvirzīt sānis, nost citu no cita u. tml.; grūstot izjaukt kārtību.
atgrūst Grūžot atvirzīt nost vai sānis.
nogrūst Grūžot novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.).
mesties plikam ģērbt nost visu apģērbu.
mesties Ģērbt nost, atbrīvoties (no apģērba).
mesties nost ģērbties nost.
slita Horizontāli nostiprināts baļķis zirgu piesiešanai, parasti pajūgu stāvvietās.
iestiprināt Ieliekot, iespiežot u. tml. (kur iekšā), nostiprināt.
optiskais reflektometrs ierīce optiskās šķiedras kabeļu līnijas diagnosticēšanai.
sniega arkls ierīce sniega nostumšanai (no ceļa).
enkurs Ierīce ūdens transportlīdzekļu nostiprināšanai brīvā ūdenī.
fiksators Ierīce, ar kuru (ko) nostiprina vajadzīgā stāvoklī.
rāmītis Ierīce, uz kuras nostiprina audumu izšūšanai.
uzsist Iesitot naglas, nostiprināt (ko) virsū (uz kā, kam); izveidot (ko), sastiprinot ar iesistām naglām.
aptvere Ietvars, kas apņem, savieno un nostiprina (atsevišķas detaļas); šāds ietvars kopā ar ietvertajām detaļām.
iesakņoties Ieviesties; nostiprināties.
iebetonēt Ievietot un nostiprināt (kur iekšā), aizlejot ar betona masu.
iecementēt Ievietot un nostiprināt (kur iekšā), aizlejot ar cementa masu.
svētbilžu siena ikonostass.
hipnopēdija Informācijas ievadīšana un nostiprināšana aizmiguša cilvēka atmiņā; mācīšana miegā.
atirt Irot, airējot atvirzīt nost (piem., sānis).
izdancināt Izkalpināt, nostrādināt.
vērstuve Izliekta tērauda plāksne (buldozera, sniega tīrītāja) priekšgalā kā virzīšanai (piemēram, sniega, zemes) prom, nost.
plate Izņemama zobu protēze – plāna pamatne, uz kuras ir nostiprināti mākslīgie kroņi un kura cieši pieguļ pie žokļiem un mutes gļotādas.
atšauties Izstiepties, atvirzīties nost.
marginalizācija Izstumšana (piem., politiskā, sociālā) perifērijā, nostumšana malā, padarīšana par maznozīmīgu.
atstiept Iztaisnot un atvirzīt (locekļus) sānis, nost; iztaisnot, izsliet taisni.
attieksme Izturēšanās veids (pret ko); vērtējums, uzskats (par ko), atbilstoša nostāja.
iesakņoties Izveidojot saknes, nostiprināties (zemē).
uzsist jumtu izveidot jumta segumu, segmateriālu nostiprinot ar naglām.
nojaukt Jaucot (ko nost), noārdīt, likvidēt.
šķūrēt nost jaukt nost, nolīdzināt.
ārdīt Jaukt nost; pārvērst drupās, gruvešos.
puse Juridiska vai fiziska persona, vai personu grupa, kas kādās attiecībās nostādīta pretim viena otrai.
nokabināt Kabināt nost, atdalīt (ko uzkabinātu, piekabinātu).
nosvērties Kādā situācijā, norisē ieņemt noteiktu nostāju (par labu kādam, kam).
nokalt Kaļot atdalīt nost.
nokapāt Kapājot (1) atdalīt nost.
uzkāpt Kāpjot, liekot kāju, soli, nostāties (uz kā augstāka).
nokāpt Kāpjot, liekot soli, novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.).
sargmainis Karavīrs, kas nostāda un maina sargus posteņos.
atkārpīt Kārpot dabūt nost (lai ko atsegtu).
atkārpīt Kārpot nost (piem., sniegu, zemi), atsegt.
nokārpīt Kārpot novirzīt nost.
atkasīt Kasot dabūt nost.
nokasīt Kasot novirzīt nost; nokašņāt.
atkasīt Kasot, kārpot (ko nost), atsegt.
nokasīt Kasot, skrāpējot (ko) nost, notīrīt.
nokasīt Kasot, skrāpējot atdalīt nost.
atkašņāt Kašņājot dabūt nost.
nokašņāt Kašņājot novirzīt nost.
atkašņāt Kašņājot, kārpot (ko nost), atsegt.
nokāst Kāšot atdalīt (ko) nost, nolejot novārījumu, sūkalas u. tml.
atkausēt Kausējot dabūt nost (no kā); kausējot sasalumu, atsegt (ko), padarīt (ko) lietojamu.
noknibināt Knibinot atdalīt nost, atbrīvot (no kā).
nokniebt Kniebjot atdalīt nost.
ķīlis Koka vai metāla darbarīks (parasti garens, galā sašaurināts klucītis) kā šķelšanai; šādas formas detaļa kā nostiprināšanai, nospriegošanai.
platāna Koks ar plankumainu stumbru (miza lobās nost), kura lapas ir līdzīgas kļavu lapām.
izdiena Kopējais algotā darbā nostrādātais laiks; algota darba stāžs.
nokost Kožot atdalīt nost.
apgriezt kažoku uz otru pusi krasi mainīt savus uzskatus, nostāju.
pārmest kažoku uz otru pusi krasi mainīt savus uzskatus, nostāju.
apmest kažoku uz otru pusi krasi mainīt savus uzskatus, nostāju.
apsviest kažoku uz otru pusi krasi mainīt savus uzskatus, nostāju.
griezt kažoku uz otru pusi krasi mainīt savus uzskatus, nostāju.
krastmala Krasta nostiprinājums, īpaši izveidota josla gar šādu nostiprinājumu.
nokraut Kraujot noņemt (nost); izkraut.
atkraut Kraujot novietot tālāk nost (no kā).
atkravāt Kravājot novietot tālāk nost (no kā); kravājot atbrīvot vietu.
meņševiki Krievijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas labējais spārns, kas izveidojās šīs partijas 2. kongresā (1903. g.), nostājoties opozīcijā pret V. Ļeņina vadīto kreiso novirzienu (boļševikiem).
takelāža Kuģa trošu, ķēžu, bloku u. c. ierīču kopums, ko izmanto kuģa apaļkoku nostiprināšanai un buru vadīšanai.
nokūleņot Kūleņojot nonākt lejā, zemē; kūleņojot novirzīties nost (no kā).
nospārdīties Kustoties, spārdoties (parasti guļot) nostumt sev apsegu.
atķemmēt Ķemmējot atvirzīt nost, sānis.
punkcija Ķermeņa dobuma, asinsvada vai orgāna pārduršana ar dobu adatu, lai diagnostiskā vai ārstnieciskā nolūkā izsūktu šķidrumu vai ievadītu kādu vielu.
ieķīlēt Ķīlējot iestiprināt, nostiprināt.
fiksāža Ķīmisku vielu maisījums (šķīdums), ar kuru uz fotopapīra vai fotofilmas nostiprina attēlu.
trideksnis Latviešu tautas sitamais mūzikas instruments – uz vertikālas stieņveida detaļas nostiprināts metāla plāksnīšu kopums.
nolauzt Laužot atdalīt nost.
nolēkt Lecot, ar lēcienu vai lēcieniem novirzīties (nost no kā).
noliet Lejot atdalīt nost (daļu).
atvilkties Lēni atvirzīties nost, atpakaļ.
saite Lente, virve, aukla, auduma vai ādas sloksne u. tml., ko izmanto, piem., kā piesiešanai, sasiešanai, nostiprināšanai.
kāpt Liekot kāju, soli, nostāties (uz kā), virzīties (pa ko, pāri kam).
lauzt Liekt tā, ka lūst un atdalās nost vai sadalās vairākās daļās.
nolīst Lienot nonākt lejā, zemē, nost (no kā).
gan Lieto, lai piešķirtu izteikumam pretnostatījuma nokrāsu.
nostāvināt Likt nostāvēties (2).
nostrādināt Likt strādāt; panākt, ka (kāds) nostrādājas.
ridāt Likt uz galda vai vākt nost (traukus, ēdienus); klāt galdu.
nostādīt Likt, panākt, ka nostājas (kur, kādā veidā); likt stāvēt, atrasties (kur noteiktā uzdevumā).
plāksteris Lipīga lente brūču pārsiešanai vai pārsēja nostiprināšanai.
atlobīt Lobot atdalīt; lobot (ko nost) atsegt, atdarīt.
žalūzijas Loga ailē vai virs tās nostiprināts loga aizklājs, kas paceļams un nolaižams vai aizvelkams un atvelkams ar īpašu mehānismu.
nolupt Lūpot atdalīties nost.
nolūzt Lūstot atdalīties nost (par priekšmetu, tā daļu, detaļu, gabalu u. tml.).
noplēsties melnās miesās ļoti nopūlēties, smagi nostrādāties.
noplēsties vaiga sviedros ļoti nopūlēties, smagi, grūti nostrādāties.
nostrādājies kā lūks ļoti nostrādājies.
norauties Ļoti nostrādāties.
nokalpināt Ļoti nostrādināt (kādu); likt (kādam) strādāt savā labā.
prakse Mācību forma, kurā skolu audzēkņi un augstskolu studenti (parasti pedagogu vadībā) nostiprina iegūtās teorētiskās zināšanas, iegūst iemaņas un darba prasmi.
provokācija Mākslīga slimības simptomu izraisīšana vai pastiprināšana diagnostikas nolūkā, arī, lai pārliecinātos par terapijas pareizību.
nomaukt Maucot noņemt, novilkt nost (ko tādu, kas apņem, aptver).
nomazgāt Mazgājot atdalīt nost, notīrīt.
atmazgāt Mazgājot dabūt nost; nomazgāt.
neiroķirurģija Medicīnas nozare, kas izstrādā nervu bojājumu diagnostikas un to ķirurģiskās ārstēšanas metodes.
reimatoloģija Medicīnas nozare, kas nodarbojas ar reimatisko slimību izpēti, šo slimību diagnostiku, ārstēšanu un profilaksi.
hepatoloģija Medicīnas nozare, kas pēta aknu un žultsceļu slimību cēloņus, diagnostiku un ārstēšanu.
klīniskā hematoloģija medicīnas nozare, kas pēta asins slimību diagnostiku, ārstēšanu un profilaksi.
terapija Medicīnas nozare, kas pēta iekšķīgās slimības, to rašanos, norisi, diagnostiku, profilaksi, ārstēšanu.
reimokardioloģija Medicīnas nozare, kas pēta reimatisku sirds un asinsvadu bojājumu izcelšanos, diagnostiku, ārstēšanu un profilaksi.
ginekoloģija Medicīnas nozare, kas pēta sievietes reproduktīvo orgānu anatomiskās un fizioloģiskās īpatnības; mācība par sieviešu slimībām, to diagnostiku, ārstēšanu un profilaksi.
fleboloģija Medicīnas nozare, kas pēta vēnu uzbūvi un funkcijas, kā arī izstrādā vēnu saslimšanu profilakses, diagnostikas un ārstēšanas metodes.
traumatoloģija Medicīnas nozare, kurā nodarbojas ar traumu diagnostiku, ārstniecību un profilaksi.
atmērcēt Mērcējot, mitrinot dabūt nost.
zonde Metāla vai elastīga materiāla instruments, ko ievada ķermeņa dabiskos vai patoloģiskos kanālos un dobumos, piem., lai veiktu diagnostiku.
cionisms Nacionālistiska kustība par ebreju valsts atjaunošanu, nostiprināšanu un ebreju pārceļošanu uz Izraēlu.
neitralitāte Neiejaukšanās citu cilvēku attiecībās, strīdos; atturēšanās nostāties kāda pusē.
trūkt Neizturot saspriegumu, stiepi, dalīties daļās (par ko samērā tievu); neizturot saspriegumu, stiepi, dalīties nost no kā (par ko piestiprinātu, parasti piešūtu).
sviest Nekavējoties likt nost; strauji ģērbt nost.
kontaktligzda Nekustīgi nostiprināta ierīce, kurā ievieto kontaktdakšu.
brīvs Nepiestiprināts; nenostiepts.
gāzties no kājām nespēt nostāvēt kājās (parasti no noguruma).
nokrist Neturoties stingri klāt, virsū u. tml., noslīdēt nost virzienā uz leju.
palisāde No vertikāliem, zemē iedzītiem baļķiem veidots nostiprinājums; no šādiem augšgalā nosmailinātiem baļķiem veidots žogs aizsardzībai.
nomukt Nobēgt nost.
noripot Nobraukt lejā, nost (no kurienes).
noķeksēt Nodabūt, novilkt (ko) lejā, nost (parasti ar roku vai tievu, garu priekšmetu).
notriekt Nodzīt nost, lejā, zemē u. tml.
stodere Noenkurota vai gruntī nostiprināta navigācijas zīme garas kārts veidā, kas norāda, piem., kuģu ceļu, izliktus tīklus.
partijas (iekšējā) opozīcija nogrupējums, kas regulāri pauž partijas oficiālai nostājai pretēju viedokli.
novākties Noiet, nobraukt nost (no kurienes), parasti steidzīgi, nekavējoties.
noļepatot Noiet, nostaigāt; arī noskriet (par cilvēku).
novazāties Noklaiņot; nostaigāties.
apšūt Noklāt (ar dēļiem, ķieģeļiem u. tml.) un nostiprināt.
izšūt Noklāt ar dēļiem vai kādu citu materiālu un nostiprināt (parasti sienas, griestus).
atlikt Nolikt nost (malā u. tml.); nolikt atsevišķi, lai pataupītu.
nostatus Nomaļus; nostāk.
novākt Noņemt nost un novietot (kur citur).
nomontēt Noņemt, atdalīt nost (ko piemontētu, uzmontētu u. tml.).
no- Norāda uz darbības virzību lejā, zemē, arī nost (no kurienes).
kontr- Norāda uz pretdarbību, pretnostatījumu, pretstatu salikteņa otrajā daļā nosauktajam.
pret Norāda uz to (parasti uz ko nevēlamu), kam stājas, aktīvi darbojas pretī, arī ko cenšas atvairīt, nostatīt pretī.
no Norāda uz vietu, objektu, kur sākas virzība, kustība lejā, zemē, ārā, prom, nost.
nostāk Norāda, ka (kas) atrodas kur attālāk, nost (no kā), arī aizvirzās attālāk, nost (no kā).
no- Norāda, ka darbības rezultātā kas atdalās vai tiek atdalīts nost.
at- Norāda, ka darbības rezultātā kas tiek atdalīts, atšķirts nost.
at- Norāda, ka darbības rezultātā kas tiek atvirzīts nost, sānis vai atdarīts vaļā.
uz- Norāda, ka kas tiek nostiprināts virsū (uz kā, kam), arī izveidots virsū (uz kā, kam).
kontr- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar pretdarbību, pretnostatījumu, pretstatu.
projām Norāda, ka skatiens ir vērsts kur tālāk, nost (no kā).
nobrukt Noslīdēt uz leju (piem., par pietiekami nenostiprinātu apģērba gabalu).
nomukt Noslīdēt, nokrist nost.
likt pie sienas nostādīt, lai nošautu.
mednieku stāsts nostāsts, kurā ir ļoti daudz pārspīlējumu.
pacelties uz pirkstgaliem nostāties uz kāju pirkstgaliem.
pastiepties uz pirkstgaliem nostāties uz kāju pirkstgaliem.
pacelties pirkstgalos nostāties uz kāju pirkstgaliem.
pastiepties pirkstgalos nostāties uz kāju pirkstgaliem.
paslieties uz pakaļkājām nostāties uz pakaļkājām (par dzīvniekiem).
pacelties uz pakaļkājām nostāties uz pakaļkājām.
princips Noteikta pārliecība, pamatnostādne, kas nosaka cilvēka, cilvēku grupas darbību, rīcību, nostāju (pret ko).
stāja Noteikts izturēšanās veids (attieksmē pret kādu, ko); arī nostāja.
nosaitēt Notīt nost (saiti).
nokopt Novācot (ko), sakārtot; novākt nost, nolikt noteiktā vietā (ko).
uzstādīt Novietot un nostiprināt (piemēram, ko apjomīgu).
uzsēdināt Novietot, nostiprināt (ko) ar tā ieliekumu, caurumu u. tml. virsū (uz kā, kam).
uzlikt Novietot, nostiprināt (piemēram, detaļu, ierīci) noteiktā stāvoklī virsū (uz kā, kam).
ieņemt Novietoties, nostāties (kādā stāvoklī).
noņemt Novirzīt nost (no kurienes, piem., roku vai kāju).
noņemt Ņemot (ar roku vai rokām), novirzīt nost (ko uzliktu, pieliktu u. tml.).
atņemt Ņemot atvirzīt nost.
lobīt Ņemt ārā (piem., augli, kodolu) no apvalka; ņemt nost, plēst (piem., augļa, kodola apvalku, kā virskārtu).
lasīt Ņemt ārā, arī nost (no kā).
tīrīt Ņemt nost (ko nevajadzīgu).
vākt (nost) galdu ņemt nost no galda piederumus, ēdienus, dzērienus.
mizot Ņemt nost, atdalīt mizu.
šķibīt Ņemt nost, plūkt (augus, to daļas).
raisīt Ņemt nost, vilkt nost (parasti aizdarītu apģērba gabalu).
fizkultūra Organisma fizisko spēju attīstīšana un nostiprināšana ar fiziskiem vingrinājumiem.
lupināt Pa daļām ņemot, raujot nost mizu, čaulu u. tml., lobīt (ko); pa daļām ņemt, raut nost (mizu, čaulu u. tml.).
pjedestāls Paaugstinājums (ar dažāda augstuma pakāpieniem), uz kura nostājas apbalvojamie sporta sacensību uzvarētāji.
pamukt Pabēgt, paskriet nost.
nostiprināt Padarīt stiprāku, spēcīgāku (organismu), uzlabot, nostabilizēt (veselību).
patriekt Padzīt (piem., dzīvnieku) nost, kādā virzienā u. tml.
pavākties Paiet, pavirzīties nost.
izkristalizēties Pakāpeniski izveidoties, nostiprināties.
apdedzināt Pakļaut (ko) augstas temperatūras iedarbībai, lai izveidotu, nostiprinātu (tā) struktūru, īpašības.
atkratīt Pakratot atvirzīt, atdalīt nost.
nokratīt Pakratot, pakustinot novirzīt nost.
dabūt uz kājām Palīdzēt pārvarēt grūtības; nostiprināt.
apklusināt Panākt (ar savu rīcību, nostāju), ka tālāk neizplatās (runas, valodas u. tml.).
noņemt Panākt, būt par cēloni tam, ka (kas, piem., vielas kārta) atdalās nost, izzūd.
notriekt Panākt, būt par cēloni tam, ka (kas) atdalās nost, nokrīt.
novirzīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) aizvirzās (nost, prom), novietojas (citā vietā), tiek vērsts (citā virzienā).
nolikt Panākt, ka (kāds) nostājas, novietojas (kur).
notecināt Panākt, ka (kas) notek lejā, zemē, nost u. tml.
novadīt Panākt, ka (kas) tiek novirzīts (nost no kurienes).
sastādīt Panākt, ka (vairāki, daudzi) nostājas (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); panākt, ka vairāki, daudzi nostājoties izveido (kādu kopumu, veidojumu).
atņemt Paņemt nost (daļu no kopuma).
aplombs Pārāk droša, pašapzinīga izturēšanās, nostāja.
krist Parasti savienojumā ar "nost", "ārā", "laukā": nepiegult stingri, neturēties (kur klāt, apkārt, iekšā); nebūt labi saturētam, nostiprinātam.
beigties Parasti savienojumā ar "nost": mocīties, būt tuvu nāvei (par dzīvnieku).
pārvilkt Pārklāt (ar ko), cieši piestiprinot, nostiprinot (to).
nodzīt Pārmērīgi daudz smagi nostrādinot, ļoti novājināt, nomocīt.
notrūkt Pārtrūkt, arī pārtrūkstot atdalīties nost.
novirzīties Pārvietojoties aizvirzīties prom, nost (no noteiktā kustības virziena).
sekularizācija Pasaulīgo, materiālistisko uzskatu nostiprināšanās; sabiedrības, konkrētu tās jomu un grupu attālināšanās no reliģijas.
atmanīties Paslepus (piem., izdevīgā brīdī) atnākt, atsteigties šurp (kur, līdz kurienei u. tml.) vai steigšus atiet nost.
reaģēt Paust savu nostāju, attieksmi (pret ko).
iestāties Paužot noteiktu viedokli, nostāju, aktīvi aizstāvēt (ko), iebilst (pret ko).
podometrija Pēdas noslogojuma datordiagnostika, ar kuras palīdzību noskaidro ķermeņa smaguma sadalījumu uz pēdām.
atpeldēt Peldot atkļūt, atvirzīties šurp (kur, līdz kurienei u. tml.) vai atvirzīties nost.
gaisa vads Pie stabiem nostiprināts elektriskais vads.
piestāties Pieiet un nostāties (pie kā, kam klāt).
ielaist Pieļaut, ka (kādam) rodas nevēlamas īpašības (vai nenostiprinās vēlamās īpašības, zināšanas u. tml.).
krējums Piena tauku koncentrāts, kas nostājas piena virspusē.
atsiet Piesienot (ko), nostiprināt; sasiet mugurpusē.
steķis Piestātne (ūdens transportlīdzekļiem) – koka konstrukcija, kuras viens gals nostiprināts krastā, bet otrs – uz ūdenstilpes dibenā iedzītiem pāļiem.
skava Plakana, parasti leņķveidīgi vai lokveidīgi saliekta detaļa, arī stienis ar nostiprinātiem galiem, piem., cauruļu nostiprināšanai, koka siju nostiprināšanai u. tml.
noplēst Plēšot atdalīt nost.
noārdīt Plēšot, laužot u. tml. ārdīt nost, nojaukt.
noplīst Plīstot atdalīties, nokrist nost.
noplūkt Plūcot atdalīt nost (auga daļas).
noplūkt Plūcot atdalīt nost (putna kautķermenim spalvas); plūcot atdalīt spalvas (putna kautķermenim).
noplūst Plūstot novirzīties nost, lejā, zemē; plūstot izplatīties (kur).
uzpogāt Pogājot nostiprināt virsū (uz kā, kam).
sociālisms Politiska un ekonomiska mācība, kuras pamatā ir nostādne, ka jāveido tāda iekārta, kur ražošanas līdzekļi būtu sabiedriskā īpašumā.
uzdevums Praktisks, teorētisks vingrinājums (piemēram, zināšanu nostiprināšanai, pārbaudei).
antitēze Pretēju vai kontrastējošu jēdzienu vai tēlu pretnostatījums iespaida pastiprināšanai.
pretnostādījums Pretnostatījums.
piketēt Protestēt, paust savu attieksmi (pret ko), grupā vai individuāli nostājoties (parasti ar plakātu) kādā vietā.
nopūt Pūstot pilnīgi sabojāties, sairt vai atdalīties nost.
atpūst Pūšot atvirzīt nost (sānis).
nopūst Pūšot novirzīt nost (no kurienes).
prievīte Rakstaina (austa vai pīta) samērā šaura lente (kā) rotāšanai, apdarei, nostiprināšanai.
norāpties Rāpjoties nokāpt, norausties nost, lejā (no kā).
norāpot Rāpojot, arī rāpus virzīties (pa kurieni), novirzīties lejā, nost u. tml.
atrāpties Rāpus, arī rāpjoties atkļūt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.) vai atvirzīties nost.
noraut Raujot panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek atdalīts nost.
plucināt Raujot, ar rāvieniem dalīt nost (parasti ko sīku) no kā; raujot, ar rāvieniem atbrīvot (ko) no (parasti) kā sīka; arī plūkt (1).
plūkt Raujot, ar rāvieniem dalīt nost (spalvas) nogalinātam putnam; raujot, ar rāvieniem atbrīvot no spalvām (nogalinātu) putnu.
plūkt Raujot, ar rāvienu dalīt (ko, parasti augu daļas) nost (no kā); šādā veidā dalot nost, vākt (ko).
norauties Raujoties nost, atbrīvoties.
atraust Raušot (ko nost), atsegt.
noraust Raušot (ko) nost, notīrīt, noslaucīt.
atraust Raušot atvirzīt nost (sānis).
noraust Raušot novirzīt, noslaucīt nost (no kurienes, kur).
norausties Raušoties nokāpt, norāpties nost.
nostiprināties Refl. --> nostiprināt; tikt nostiprinātam.
lobīties Refl. darb. --> luobīt (1); dalīties nost (piem., par krāsu, kā virskārtu).
kompjūtertomogrāfija Rentgendiagnostikas metode, ar kuru iegūst ķermeņa vai tā daļu attēlus šķērsgriezumā; datortomogrāfija.
stīpa Riņķveida, lokveida, arī slokšņveida priekšmets, ko izmanto, piem., (kā) nostiprināšanai, piestiprināšanai, arī rotāšanai.
norīvēt Rīvējot noņemt, atdalīt nost.
stops Rokas ierocis šaušanai ar bultām – uz laides nostiprināts loks.
atrakt Rokot atvirzīt nost.
norakt Rokot noņemt, novirzīt nost.
karuselis Rotējoša vizināšanās iekārta (piem., atrakciju parkos), parasti ar iekārtiem vai uz platformas nostiprinātiem sēdekļiem (bieži mašīnu u. tml. veidā).
saite Saistaudu veidojums, kas savieno kaulus vai nostiprina kaulu savienojumus (parasti locītavās).
vīt Saistīt, nostiprināt, parasti, griežot vienu ap otru, citu ap citu (piem., par ziediem ar kātu); šādā veidā darināt (parasti vainagus, vītnes).
agnostisks Saistīts ar agnosticismu, tam raksturīgs.
diagnostisks Saistīts ar diagnostiku.
nostalģisks Saistīts ar nostaļģiju, tai raksturīgs.
kā lūks Saka, ja kāds ir ļoti nostrādājies, pārguris, pilnīgi bez spēka.
kā riju izkūlis saka, ja kāds ir ļoti nostrādājies.
kā riju nokūlis saka, ja kāds ir ļoti nostrādājies.
tavs tēvs nav glāznieks saka, ja kāds nostājies gaismai priekšā.
samērīties Salīdzināt auguma garumu (vienam ar otru, piem., nostājoties cieši blakus ar mugurām).
iztaisnot Salīdzināt, izplest nostiepjot, pavelkot u. tml.
lente Samērā šaura (parasti) auduma sloksne (kā) apdarei, rotāšanai, nostiprināšanai.
stīpot Sastiprināt, nostiprināt ar stīpu.
novākt Savācot noņemt, novirzīt nost (no kurienes).
naglot Segt, klāt (ko) ciet, nostiprinot (ko virs tā) ar naglām.
mīts Sena teika, nostāsts par cilvēces vēstures vissenāko posmu, aizvēsturiskiem laikiem (piem., par debesu un zemes objektu rašanos) un kurā darbojas dievi vai citas pārdabiskas būtnes.
uzsiet Sienot nostiprināt (ap ķermeņa daļu, uz ķermeņa daļas).
uzsiet Sienot nostiprināt (uz kāda priekšmeta).
aizsiet Sienot nostiprināt, sastiprināt (ko sev priekšā).
uzsiet Sienot pacelt, nostiprināt (ko, piemēram, augu, tā daļu) uz augšu.
raisīt Sienot vaļā, ņemt nost (no kurienes).
seglu josta siksna, ar kuru nostiprina seglus ap zirga ķermeni.
siksna Sintētiska, elastīga materiāla lente, kas nostiprināma ap (cilvēka) ķermeni un ko lieto drošībai automašīnā; drošības josta.
skaldīt Sitot (ar asu priekšmetu) dalīt, drupināt nost.
cirst Sitot ar cirvi, dalīt nost, šķelt pušu (ko); šādā veidā gatavot (kokmateriālus, malku).
nosist Sitot, ar sitienu atdalīt nost; arī notriekt, nogāzt (zemē, gar zemi).
noskaldīt Skaldot atdalīt nost.
noskalot Skalojot aizvirzīt, atdalīt nost (par lietu, straumi u. tml.).
noskalot Skalojot atdalīt, novirzīt nost, notīrīt (no kā).
noraut Skarot (ķermeņa daļu), atdalīt (to) nost (par mehānismu, ierīci u. tml.).
skrāpēt Skarot ar ko asu, cietu, ņemt nost (ko).
noskrāpēt Skrāpējot atdalīt nost; notīrīt.
atskriet Skrienot atvirzīties nost (sānis).
noskrubināt Skrubinot (ko), atdalīt tam ko nost.
noskrubināt Skrubinot atdalīt nost (ko no kā).
noslaucīt Slaukot noņemt nost (ko no kādas virsmas).
mukt Slīdēt nost (par ko uzmauktu).
noslidināt Slidinot novirzīt (ko) nost, lejā, zemē u. tml.
noslīdināt Slīdinot novirzīt (ko) nost, lejā, zemē u. tml.
noslidot Slidojot nobraukt nost (no kurienes); slidojot novirzīties gar (ko), garām (kam).
atslīdēt Slīdot atvirzīties nost, atpakaļ.
noslīdēt Slīdot novirzīties nost, lejā, zemē u. tml.
skrīnings Slimību diagnosticēšanas sistēma – iedzīvotāju masveida medicīniskā izmeklēšana, lai atklātu personas, kas saslimušas ar kādu noteiktu slimību.
noslīpēt Slīpējot noņemt nost.
krejot Smalstīt krējumu (nostādinātam pienam no virsas).
nosmalstīt Smalstot noņemt nost.
nosmelt Smeļot noņemt nost.
nospārdīt Spārdoties, kustoties novirzīt (ko) nost, lejā, zemē.
špalera Speciāli nostādīta cilvēku rinda abpus ceļam, pa kuru virzās kāda godināma vai apsargājama persona.
demonstrācija Spilgti izpausta, parasti izaicinoša, savas attieksmes, nostājas izrādīšana.
vītne Spirālveida rieva detaļas cilindriskā (retāk koniskā) virsmā, kas paredzēta, piem., detaļas nostiprināšanai, slodzes pārnešanai, savienojuma blīvēšanai.
teniss Sporta spēle ar bumbiņu, ko spēlētāji ar raketēm sit pāri spēles laukuma vidū nostieptam tīklam, cenzdamies to izdarīt tā, lai pretspēlētājam nebūtu iespējams to atsist atpakaļ.
saspraust Spraužot (matus), nostiprināt (tos) kādā kopumā, sakārtojumā.
nospurgt Spurdzot nolidot lejā, nost, gar (ko) u. tml.
frazeoloģisms Stabils, ar valodas tradīciju nostiprināts vārdu savienojums, kura nozīme parasti saistīta ar visa vārdu savienojuma vai atsevišķu tā komponentu nozīmes pārnesumu.
apmelot Stāstot, izplatot nepatiesas ziņas (par kādu), apzināti nostādīt (to) nelabvēlīgā stāvoklī.
nobēgt Steigšus novirzīties nost (no kurienes, kur u. tml.).
plēst Stiepjot (ko), parasti pretējos virzienos, dalīt (to) atsevišķos gabalos; arī raut, dalīt nost (no kā).
nostiept Stiepjot aizvirzīt un nostiprināt, piestiprināt (kur, pāri kam u. tml.).
vilkt Stiept un nostiprināt (vadu, virvi u. tml.), arī būvēt, ierīkot (ko) saistītu ar vadiem, stieplēm u. tml.
atsisties Strauji atkāpties, atlēkt nost, atpakaļ.
atsprāgt Strauji atlēkt, atvirzīties nost.
atrauties Strauji atvirzīties nost, atpakaļ.
noraut Strauji noņemt, novirzīt nost.
saslieties Strauji nostāties, pacelties (uz pakaļkājām); strauji iztaisnot savu augumu.
raut Strauji ņemt (nost), vilkt (ārā).
notraukt Strauji skarot, ar sitienu vai pakratot panākt, ka (kas) atdalās nost un nokrīt, nobirst.
mest Strauji virzīt prom (ārā, nost); būt par cēloni tam, ka (kas) strauji virzās prom (ārā, nost).
atraut Strauji, ar rāvienu atvirzīt nost, atpakaļ.
atsviesties Strauji, ar sparu atvirzīties nost, atpakaļ; strauji pagriezties (atpakaļ).
atsprāgt Strauji, pēkšņi (parasti ar troksni) atdalīties nost.
traukt Strauji, samērā spēcīgi iedarbojoties, panākt, būt par cēloni, ka (kas) atdalās, virzās nost (no kā).
atstreipuļot Streipuļojot atvirzīties nost.
atstumt Stumjot atvirzīt nost, atpakaļ.
nostumt Stumjot novākt, novirzīt nost.
nostumt Stumjot novirzīt nost.
nostumt Stumjot panākt, ka (kas) atvirzās nost.
atstumties Stumjoties atvirzīties nost, atpakaļ.
nostumties Stumjoties, stumjot (ko), novirzīties (nost, no kurienes u. tml.).
nostūrēt Stūrējot transportlīdzekli, nobraukt nost (no kurienes).
atsukāt Sukājot atvirzīt atpakaļ, nost (no kā).
skūt Šādā veidā dalīt nost apmatojumu (cilvēkam, tā ķermeņa daļai).
tīt Šādā veidā virzīt (ko) nost (no kā).
spoku stāsts šausmu nostāsts par spokiem; nostāsts, kurā ir šausmas izraisoši pārspīlējumi.
gailis Šautenes aizslēga elements belzeņa nostādīšanai kaujas vai drošības zobā.
nošķelt Šķeļot atdalīt, nodalīt nost (no kā).
nošķelties Šķeļoties nodalīties nost.
uzlējums Šķidrums, kas uzliets un nostāvināts uz īpaši sagatavotām, parasti augu, daļām.
nolējums Šķidrums, ko nolej pēc nostāvināšanas.
nošķīt Šķinot atdalīt nost, arī novākt.
atlasīt Šķirojot atdalīt, atlikt nost, savrup; izraudzīties, izvēlēties (no kopuma) pēc noteikta kritērija.
nošķūrēt Šķūrējot novirzīt nost, prom (ko no kā).
atšļukt Šļūkot atslīdēt, atslīgt atpakaļ vai atvirzīties nost; atslīgt (kur).
nošūpot Šūpojot novirzīt (nost no kurienes, zemē u. tml.).
neoficiāls Tāds, kā veikšanai, norisei nav ar likumu, noteikumiem u. tml. nostiprināta, noteikta pamata.
morāls Tāds, kas atbilst morāles normām, tikumisks (par rīcību, nostāju u. tml.).
svaidīgs Tāds, kas bieži maina, piem., savus uzskatus, nostāju; viegli ietekmējams, nepastāvīgs (1).
patstāvīgs Tāds, kas ir brīvs no kādas ietekmes vai iespaida, tāds, kam ir pašam savi noteikti uzskati, nostāja; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
nelabojams Tāds, kas ir ļoti nostiprinājies, nav grozāms.
nekustīgs Tāds, kas ir nostiprināts un nevar mainīt savu stāvokli (piem., par detaļām).
izvairīgs Tāds, kas izvairās skaidri izpaust, darīt zināmu (piem., savu viedokli, nostāju); tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
nepastāvīgs Tāds, kas mēdz mainīt savus uzskatus, nostāju, ir viegli ietekmējams; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
svabads Tāds, kas nav nostiepts, sasprindzināts; brīvs.
ļengans Tāds, kas nav stingri nostiepts, uzvilkts u. tml.
vaļīgs Tāds, kas nav stingri piestiprināts, savilkts, nostiepts u. tml. un kas (parasti) var kustēties.
brīvdomīgs Tāds, kas nebaidās brīvi paust savus uzskatus, nostāju, kritizēt pastāvošos, valdošos uzskatus.
neitrāls Tāds, kas neiejaucas citu cilvēku attiecībās, strīdos; tāds, kas atturas nostāties kāda pusē.
brīvdomīgs Tāds, kurā izpaužas šādi uzskati, nostāja.
atstatu Tālāk nost (no kā); nomaļus.
čuhņa Tāls, nesakopts nostūris, būve.
līdzeklis Tas, ko ārstniecībā izmanto ārstēšanai, profilaksei, veselības nostiprināšanai.
valodas norma tautas valodas lietojumā, regulāri atkārtojoties, dabiski izveidojušās un tradicionāli nostiprinājušās valodas likumības, kas pastāv visos nacionālās valodas paveidos.
leģenda Teiksmains, fantastisks, arī reliģiska satura nostāsts par kādu vēsturisku notikumu, personu, vietu; literārs sacerējums ar šādu raksturu.
notecēt Tekot atdalīties nost (no kā).
notecēties Tekot atdalīties nost; notekot (šķidrumam), kļūt sausam vai sausākam.
grimētava Telpa (teātrī, kinostudijā u. tml.), kur grimē.
kolīzija Tēlu pretnostatījums, pretēju tēla interešu, centienu sadursme (parasti daiļdarbā, skaņdarbā).
unitārisms Tendence veidot vienotu valsti (piemēram, no valstu apvienības), nostiprinot centrālo varu.
galda teniss teniss, kuru spēlē uz speciāla galda, kam pāri nostiepts tīkls.
doktrīna Teorija, mācība, sistēma; politiska nostādne.
notēst Tēšot noņemt nost.
norīvēties Tiekot berztam, ilgstoši skartam, atdalīties nost.
īpašuma tiesības tiesību normu kopums, kas nostiprina, regulē un aizsargā īpašuma piederību un tā valdījuma, lietojuma un rīcības tiesības; īpašumtiesības.
noskaloties Tikt noskalotam nost.
notīt Tinot noņemt nost (ko aptītu).
notīt Tinot nost, izveidot (piem., kamolu); satīt.
notīrīt Tīrot noņemt, novirzīt (ko) nost.
sari Tradicionālais sieviešu apģērbs (piem., Indijā) – garš, taisns auduma gabals, kura viens gals tiek divreiz aptīts ap gurniem un nostiprināts, aizbāžot augšmalu aiz apakšsvārku jostas, bet otrs – pārmests pār plecu.
ietrenēt Trenējot panākt, ka izveidojas, nostiprinās (piem., iemaņas).
kronšteins Trīsstūrveida balsts horizontāli izvirzītu elementu balstīšanai un nostiprināšanai.
divkājās Uz divām kājām (nostāties) – par dzīvniekiem.
atsviest Uzbrūkot piespiest (pretinieku) strauji atkāpties (kur); būt par cēloni, ka strauji atvirzās nost, atpakaļ.
uzāķēt Uzkabināt; nostiprināt uz āķa.
uzspīlēt Uzpresējot, stiepjot, plešot u. tml. nostiprināt virsū (uz kā, kam).
vērtīborientācija Uzskatu, nostājas un ar to saistītās rīcības, darbības vērstība, virzība uz noteiktām vērtībām, kvalitātēm, kuru izpratnes pamatā ir zināšanas.
savienotie trauki vairāki jebkādas formas trauki, kas apakšējā daļā savienoti tā, ka tajos iepildīta viendabīga šķidruma brīvā virsma visos traukos nostājas vienāda augstuma horizontālā līmenī.
knaibīt Vairākkārt kniebt nost (daļu no kā).
ļodzīt Vairākkārt kustināt uz vienu un otru pusi (piem., apakšdaļā nostiprinātu priekšmetu).
cilāt Vairākkārt ņemt rokā un likt nost (piem., ko meklējot, apskatot).
dauzīt Vairākkārt sist (pa kādu priekšmetu), lai notīrītu, atbrīvotu (no kā); sitot atdalīt, dabūt (ko) nost.
ļodzīties Vairākkārt svērties, šķiebties uz vienu un otru pusi (par stingri nenostiprinātu priekšmetu).
kapāt Vairākkārt, ilgāku laiku cērtot (ar ko asu), dalīt nost.
zemesgrāmata Valsts dokuments, kurā ieraksta nekustamo īpašumu un nostiprina ar to saistītās tiesības.
puse Valsts vai valstu grupa, kas kādās attiecībās nostādīta viena otrai pretim.
mantra Vārds, frāze u. tml., ko atkārto (piem., lai iedvesmotu sevi, nostiprinātu sevī pārliecību).
novest Vedot (liekot iet sev līdzi), panākt, ka (kāds) noiet, novirzās nost (no kurienes).
noņemt Veicot īpašas manipulācijas, nodabūt nost, likvidēt.
siet Veidojot mezglus, cilpas, savijot vienu ar otru, veidot (ko), nostiprināt (ko).
manīties Veikli, arī slepus, nemanāmi virzīties (piem., nost no kā, kādam klāt).
atvilkt Velkot atvirzīt nost, atpakaļ.
novilkt Velkot novirzīt nost (no kurienes); velkot (aiz rokas, pavadas u. tml.) panākt, ka novirzās nost (no kurienes).
pacelt Velkot vai darbinot īpašu ierīci, pārvietot uz augšu un nostiprināt vajadzīgajā vietā.
pārvilkt Velkot, izstiepjot garumā, novietot un nostiprināt pāri (kam), pār (ko).
atvelt Veļot atgādāt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.) vai atdabūt nost, atpakaļ.
novelt Veļot novirzīt nost (no kurienes, kur u. tml.).
statīvs Vertikāla ierīce (kā, parasti aparāta, ierīču) balstīšanai, nostiprināšanai darba stāvoklī; paliktnis ar balstu (kā) novietošanai; arī statnis.
fiziskā kultūra veselības nostiprināšana un fizisko spēju attīstīšana ar fiziskiem vingrinājumiem vai sporta nodarbībām.
pozīcija Viedoklis, nostāja (kādā jautājumā), attieksme (pret kādu jautājumu).
skatpunkts Viedoklis, nostāja, no kāda tiek aplūkotas parādības, lietas, notikumi; skatījums; aspekts.
tuberkulīns Viela, ko lieto tuberkulozes diagnostikā.
krampis Vienā galā āķveidīgi izliekts un otrā galā kustīgi nostiprināts metāla stienis (kā) nostiprināšanai aizvērtā vai atvērtā stāvoklī.
ģērbt Vilkt (virsū vai nost apģērbu, drēbes).
ģērbties Vilkt sev apģērbu (virsū vai nost).
maukt Vilkt, ņemt nost (ko tādu, kas apņem, aptver).
novirpot Virpojot apstrādāt, noņemt (ko) nost.
vilkt Virzīt, maukt (ko) virsū vai nost (ķermenim, ķermeņa daļai).
atvirzīt Virzot (bīdot, velkot u. tml.), arī liekot virzīties, attālināt, atdabūt nost (sānis, atpakaļ).
zāģēt Virzot iekšā zāģi, dalīt nost (parasti koku, tā daļu); virzot iekšā zāģi, dalīt (koksni) šķērsvirzienā vai garenvirzienā, arī šādā veidā gatavot (kokmateriālus).
atvirzīties Virzoties attālināties (no kā), tikt nost (sānis, atpakaļ).
nozāģēt Zāģējot nogriezt, nodalīt nost.
sliežu ceļš zemes strēle, uz kuras nostiprinātas dzelzceļa sliedes.
medicīna Zinātne par slimībām, to diagnostiku, ārstēšanu, profilaksi; attiecīgo praktisko pasākumu kopums.
radioloģija Zinātne par starojuma enerģiju; radioaktīvo vielu un jonizējošā starojuma izmantošana slimību diagnostikā un ārstēšanā.
parodonts Zoba apkārtējie audi, kas nostiprina zobu žokļa kaulā.
naktsāķis Zvejas rīks – pie maiksts vai citādi nostiprināta aukla ar vienu vai dažiem āķiem, ko atstāj upē pa nakti.
naktsšņore Zvejas rīks – ūdenstilpes dibenā nostiprināma gara aukla, kurai piestiprinātas (parasti daudzas) pavadiņas ar āķiem.

nost citās vārdnīcās:

Tēzaurs

nost

LLVV

nost

MEV

nuôst