Paplašinātā meklēšana
Meklējam nost.
Atrasts vārdos (57):
- nost:1
- nostāk:1
- nostāt:1
- nostāja:1
- nostumt:1
- nostādīt:1
- nostādne:1
- nostāsts:1
- nostatīt:1
- nostatus:1
- nostāvēt:1
- nostenēt:1
- nostepēt:1
- nostiept:1
- nostučīt:1
- nostūrēt:1
- nostūris:1
- nostutēt:1
- nostaigāt:1
- nostampāt:1
- nostāties:1
- nostrādāt:1
- nostrīķēt:1
- nostrīpot:1
- gnostiķis:1
- nostādināt:1
- nostalģija:1
- nostāvināt:1
- nostrostēt:1
- nostumties:1
- agnostiķis:1
- agnostisks:1
- ikonostass:1
- nostalģisks:1
- nostāvēties:1
- nostenēties:1
- nostiepties:1
- nostiprināt:1
- nostrādināt:1
- nostrificēt:1
- diagnostika:1
- gnosticisms:1
- kinostudija:1
- nostabilizēt:1
- nostaigāties:1
- nostrādāties:1
- agnosticisms:1
- diagnosticēt:1
- diagnostisks:1
- pretnostatīt:1
- nostiprināties:1
- nostrifikācija:1
- pretnostādījums:1
- pretnostatījums:1
- vibrodiagnostika:1
- rentgendiagnostika:1
- skrīningdiagnostika:1
Atrasts vārdu savienojumos (18):
Atrasts skaidrojumos (580):
- agnostiķis Agnosticisma piekritējs.
- aizkrampēt Aizāķējot krampi, nostiprināt (aizvērtas durvis, logu u. tml.)
- apspraust Aizbāžot, pabāžot apakšā, (visapkārt) nostiprināt.
- nodalīties Aizvirzīties nost, savrup (no citiem, no kāda kopuma).
- apstīpot Apņemt, nostiprināt ar stīpu.
- nostāt Apstāties, nostāties (3).
- nodarināt Apstrādāt (piem., sakņaugus), atdalot nost nevajadzīgo.
- aizstāvēt Ar aktīvu rīcību, arī nostāju sargāt, nodrošināt (pret ko nevēlamu); aizsargāt.
- tēst Ar darbarīku šķelt nost, līdzināt; šādā veidā darināt (ko).
- atgrūsties Ar grūdienu atvirzīties nost (no kā).
- nodabūt Ar grūtībām, lielu piepūli dabūt (ko) lejā, zemē, nost.
- dresēt Ar īpašām metodēm izstrādāt un nostiprināt dzīvniekos vēlamus nosacījuma refleksus un iemaņas.
- noņemt Ar īpašiem paņēmieniem nodalīt, atdalīt nost.
- aizķēdēt Ar īpašu ķēdi (papildus) nostiprināt.
- atlēkt Ar lēcienu atvirzīties nost; spēji atrauties, atkāpties u. tml. (no kā).
- atmest Ar metienu atvirzīt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.) vai atvirzīt nost, atpakaļ.
- kasīt Ar piespiedienu vairākkārt velkot, tīrīt (ko) nost; tīrot ko nost, vairākkārt vilkt (pa ko).
- berzt Ar piespiedienu, pārvarot pretestību, virzīt šurp turp (ko pa kādu virsmu), parasti tīrot, mazgājot (šo virsmu), arī dalot (ko) nost no šīs virsmas.
- atdzīt Ar plūsmu atvirzīt šurp, nost.
- atdabūt Ar pūlēm atvirzīt, atgādāt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.) vai atvirzīt nost, atpakaļ.
- plūkāt Ar rāvieniem, arī kodieniem dalīt (ko) nost (no kā), lai apēstu (par dzīvniekiem).
- plūkt Ar rāvieniem, arī kožot dalīt (ko) nost (no kā), lai apēstu (par dzīvniekiem).
- šķīt Ar rokām raujot, ņemt nost, plūkt.
- noglaust Ar rokas kustību (ko) novirzīt nost.
- atsist Ar sitienu atvirzīt nost, atpakaļ.
- raut Ar spēcīgu, asu kustību ņemt (nost).
- grūst Ar spēcīgu, strauju kustību virzīt (kur, pie kā, nost u. tml.); spēcīgi, strauji stumt.
- nospert Ar spērienu novirzīt nost, lejā, zemē.
- notraukt Ar strauju (rokas) kustību novirzīt nost.
- nomest Ar strauju kustību novirzīt nost.
- raust Ar strauju rokas kustību viegli virzīt nost (parasti sviedrus, asaras).
- atsviest Ar sviedienu atvirzīt nost, atpakaļ.
- sist Ar triecienu virzīt (kur iekšā, nost no kā u. tml.); ar triecienu vienot kopā, stiprināt klāt u. tml.
- sprāgt Ar troksni vērties vaļā, arī atdalīties, strauji virzīties nost (par priekšmetiem).
- slaucīt Ārdīt, graut un virzīt nost, projām.
- noārdīt Ārdot nodalīt nost (ko piešūtu, uzšūtu); ārdot (adījumu), izjaukt.
- reimokardiologs Ārsts, kas specializējies reimatisma diagnostikā un terapijā.
- pneimonologs Ārsts, kurš specializējies elpošanas orgānu sistēmas slimību diagnostikā, ārstēšanā un profilaksē; plaušu ārsts.
- nostāties Atbalstīt (kādu viedokli), pievienoties (kam), izpaust savu nostāju (pret ko).
- nodabūt Atdalīt nost (parasti ar pūlēm, grūtībām).
- nonākt Atdalīties (nost); nokrist (nost).
- atlupt Atdalīties, atlobīties nost.
- nogrūt Atdaloties nost (no kā), nokrist, nogāzties (parasti lielā daudzumā); nobrukt (1).
- nobrukt Atdaloties nost, nokrist, nogāzties; brūkot pārvērsties drupās; nogrūt.
- krampēt Atdarīt (ko ar krampi nostiprinātu).
- atkāpties Atiet atpakaļ, sānis, nost (parasti atmuguriski).
- demonstrēt Atklāti, publiski paust, apliecināt (savu nostāju, jūtas, parasti sabiedriski politiskos jautājumos).
- nopogāt Atpogāt un noņemt nost.
- noraut Ātri, strauji novilkt, noņemt nost (apģērbu, apavus).
- nolaist Ātri, strauji novirzīties lejā, nost u. tml.; nolaisties.
- noiet Atrodoties kustībā, braucot noslīdēt nost vai sānis.
- nodauzīt Atsitot, piesitot nošķelt, nodalīt nost.
- atlēkt Atšķelties un atkrist nost; atdalīties, atlobīties.
- nošķirt Atšķirt nost, nodalīt savrup.
- atkarāties Atvirzīties nost (no kā) un karāties.
- sakne Augu daļa, kas nostiprina augu augsnē, uzsūc ūdeni un tajā izšķīdušās minerālvielas, sintezē organiskas vielas un sekmē to pārvietošanos uz citiem orgāniem, izdala vielmaiņas produktus.
- lafete Balsts, uz kā nostiprināts lielgabala vai ložmetēja stobrs.
- atbēgt Bēgot atvirzīties nost.
- nobērt Berot atdalīt nost (kādu daļu no kā).
- noberzties Berzējoties, tiekot berztam, atdalīties nost.
- noberzt Beržot atdalīt nost (netīrumus, kā paliekas u. tml.).
- bulta Bīdāms (parasti metāla) stienis aizvērtu durvju, vārtu u. tml. nostiprināšanai; aizbīdnis, aizšaujamais.
- atbīdīt Bīdot atvirzīt nost, atpakaļ vai atvirzīt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.)
- nobīdīt Bīdot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) virzās prom, atvirzās nost, attālinās (no kā).
- nobīdīt Bīdot virzīt prom, atvirzīt nost, attālināt (no kā).
- atbirt Birstot atdalīties nost.
- nobirzt Birstot, drūpot atdalīties nost; nodrupt.
- nobraukt Braucot novirzīties (nost).
- noskriet Braucot novirzīties nost (no kurienes) – par transportlīdzekļiem.
- nobraucīt Braukot noņemt, atdalīt nost.
- nākt nost būt atdalāmam; lobīties nost.
- atvirzīt Būt novietotam, atrasties nost (no kā).
- atvirzīties Būt novietotam, atrasties virzienā nost (no kā).
- notraukt Būt par cēloni tam, ka (kas) atdalās nost (no kā).
- noplēst Būt par cēloni tam, ka (kas) tiek atdalīts nost (parasti par vēju).
- raisīt Būt par cēloni tam, ka (lapas, augļi u. tml.) dalās nost no auga.
- balstīt Būt par to, kas notur (piem., celtni, konstrukciju) noteiktā stāvoklī; ar balstu nostiprināt, censties noturēt (ko) līdzšinējā stāvoklī.
- atkārties Būt tādam, kas nepieguļ klāt, ir nost, nokarājas.
- atļukt Būt tādam, kas nepieguļ klāt, ir nost, nokarājas.
- cirst Būt tādam, kas spēj dalīt nost vai šķelt sīkākās daļās (piem., par cirvi, zobenu); šādā veidā ievainot vai nonāvēt.
- notecēt Būt tādam, kas tek lejā, nodalās nost.
- nobirdināt Būt tādam, no kā (kas) atdalās nost, nobirst zemē (par augiem).
- notecēt Būt tādam, no kura (kas) tek lejā, nodalās nost.
- sija Būvkonstrukcijas elements – horizontāli nostiprināts baļķis, stienis u. tml. (piem., ēkās, tiltos, estakādēs).
- katetrs Cauruļveida instruments, ko ārstnieciskos vai diagnostiskos nolūkos ievada ķermeņa dobumos vai kanālos (piem., urīnpūšļa iztukšošanai vai skalošanai).
- atcelt Ceļot atvirzīt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.) vai atvirzīt nost, atpakaļ.
- nocelt Ceļot novirzīt lejā, zemē; ceļot noņemt nost.
- nocirpt Cērpot atdalīt nost vilnu, spalvu (dzīvniekiem); cērpot atdalīt nost (vilnu).
- nocirst Cērtot atdalīt (piem., koku) nost no saknēm.
- nocirst Cērtot atdalīt nost (daļu no kā).
- skrūve Cilindriska, retāk koniska detaļa, kam ārpusē ir izveidota vītne (priekšmeta, detaļu nostiprināšanai, sastiprināšanai).
- izdzinējs Cilvēks, kas pārmērīgi nostrādina, izkalpina (citus) darbā.
- pretinieks Cilvēks, kura darbība, rīcība, nostāja ir naidīga (kādam, kam), vērsta pret (kādu, ko); cilvēks, ar ko ir naidīgas attiecības, interešu pretstati, pilnīgi pretējs viedoklis, uzskati, nostāja.
- atlipināt Dabūt nost, vaļā (piem., ko pielipinātu, salipušu).
- kniebt Dalīt nost (daļu no kā), saņemot ar knaiblēm, starp nagiem, pirkstiem u. tml.
- lupināt Dalīt, ņemt nost (sīkas, nelielas daļas no kā).
- raisīties Dalīties nost (no auga) – par lapām, augļiem u. tml.
- lupt Dalīties, krist nost, lobīties (parasti par virskārtu).
- atdalīties Daloties (kam lūstot, drūpot, trūkstot u. tml.), zaudēt saistību (ar ko), atšķelties nost.
- skrūvsols Darbgalds, kurā (piem., ar skrūvspīlēm) nekustīgi nostiprina apstrādājamo priekšmetu; skrūvgalds.
- skrūvgalds Darbgalds, kurā (piem., ar skrūvspīlēm) nekustīgi nostiprina apstrādājamo priekšmetu; skrūvsols.
- suports Darbmašīnas elements griezējinstrumentu nostiprināšanai un pārvietošanai apstrādes procesā.
- noņemt Darbojoties (ar roku vai rokām), atvienot, atdalīt nost (ko piestiprinātu, pievienotu u. tml.).
- nodauzīt Dauzot, sitot atdalīt nost, atbrīvot (no kā).
- stīgturis Detaļa (stīgu instrumentos), kurā stīgas nostiprina nekustīgā stāvoklī.
- uzstūris Detaļa, ar ko nostiprina (kā) stūri.
- izolators Detaļa, ierīce elektriskās aparatūras vai ietaises elektrisko strāvu vadošo daļu izolācijai un mehāniskai nostiprināšanai.
- stūrenis Detaļa, ko uzliek (kā) stūriem to nostiprināšanai, sastiprināšanai.
- veloergometrija Diagnostikas metode – slodzes tests, izmantojot veloergometru, kas parāda sirds spēju izturēt fizisku piepūli.
- tomogrāfija Diagnostikas metode, ar kuru iegūst izmeklējamā objekta atsevišķu slāņu attēlu.
- ultrasonogrāfija Diagnostikas metode, kurā izmanto ultraskaņu.
- sonogrāfija Diagnostikas metode, kura, izmantojot ultraskaņas frekvenci, precizē kādu slimību; ultraskaņas diagnostika.
- lumbālpunkcija Diagnostikas vai arī ārstniecības nolūkos veikta punkcija muguras smadzenēs mugurkaula jostas vietas apvidū.
- abrāzija Diagnostiska dzemdes tīrīšana; aborts.
- nodīrāt Dīrājot novilkt (beigtam dzīvniekam) ādu; dīrājot atdalīt nost (ādu beigtam dzīvniekam).
- saruna Domu apmaiņa, lai noskaidrotu (kāda cilvēka, cilvēku grupas) nostāju, uzskatus (kādā jautājumā).
- saruna Domu apmaiņa, priekšlikumu apspriešana, lai noskaidrotu situāciju, pušu nostāju, noslēgtu vienošanos u. tml. (kādā jautājumā).
- melodrāma Dramaturģijas žanrs, kam raksturīgs spilgts pozitīvo un negatīvo varoņu pretnostatījums, sakāpināta emocionalitāte un (parasti) laimīgas beigas.
- nodrāzt Drāžot atdalīt nost.
- nodrupināt Drupinot atdalīt nost.
- nodrupt Drūpot atdalīties nost.
- pīķis Duramais ierocis – garā kātā nostiprināts smails asmens.
- nodzīt Dzenot panākt, ka (kas) noiet, aiziet (no kādas vietas), arī atvirzās nost, attālinās (no kā).
- atdzīt Dzenot panākt, ka atvirzās šurp (kur, līdz kurienei u. tml.) vai atvirzās nost.
- atiet Ejot atvirzīties nost.
- noiet Ejot novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.).
- lociņš Elastīga koka nūjiņa, kurai starp galiem nostiepti zirga astri (vijoles, alta, čella, kontrabasa u. tml. spēlēšanai).
- noēvelēt Ēvelējot atdalīt nost.
- relatīvisms Filozofiska nostādne, kas noliedz objektīvas patiesības esamību, pamatojoties uz to, ka cilvēku atziņas ir relatīvas un subjektīvas.
- nofiltrēt Filtrējot atdalīt nost.
- fiziskā audzināšana Fiziskās attīstības un veselības nostiprināšanas pasākumu sistēma (bijušajā PSRS);
- vingrošana Fiziski vingrinājumi veselības nostiprināšanai, fizisko spēju attīstīšanai u. tml.
- nofrēzēt Frēzējot atdalīt nost.
- nogaiņāt Gaiņājot panākt, ka (kas) novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.).
- atgaiņāt Gaiņājot panākt, ka atvirzās nost.
- atglaust Glaužot atvirzīt atpakaļ, nost.
- gnostiķis Gnosticisma piekritējs.
- atgrābt Grābjot (ar grābekli), atvirzīt nost (no kā).
- nogrābt Grābjot (ar grābekli), novirzīt nost, novākt (ko).
- nograuzt Graužot nodalīt nost; graužot sabojāt (kā virsmu).
- cirpt Griezt nost vilnu (dzīvniekam); griezt nost (vilnu).
- šķērēt Griezt nost, dalīt.
- galotņot Griezt, lauzt nost (augiem) stublāja vai zaru galotnes.
- nogriezt Griežot nodalīt nost.
- atmeimurot Grīļīgā gaitā, streipuļojot atvirzīties nost.
- izgrūstīt Grūstot atvirzīt sānis, nost citu no cita u. tml.; grūstot izjaukt kārtību.
- atgrūst Grūžot atvirzīt nost vai sānis.
- nogrūst Grūžot novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.).
- mesties plikam ģērbt nost visu apģērbu.
- mesties Ģērbt nost, atbrīvoties (no apģērba).
- mesties nost ģērbties nost.
- slita Horizontāli nostiprināts baļķis zirgu piesiešanai, parasti pajūgu stāvvietās.
- iestiprināt Ieliekot, iespiežot u. tml. (kur iekšā), nostiprināt.
- optiskais reflektometrs ierīce optiskās šķiedras kabeļu līnijas diagnosticēšanai.
- sniega arkls ierīce sniega nostumšanai (no ceļa).
- enkurs Ierīce ūdens transportlīdzekļu nostiprināšanai brīvā ūdenī.
- fiksators Ierīce, ar kuru (ko) nostiprina vajadzīgā stāvoklī.
- rāmītis Ierīce, uz kuras nostiprina audumu izšūšanai.
- uzsist Iesitot naglas, nostiprināt (ko) virsū (uz kā, kam); izveidot (ko), sastiprinot ar iesistām naglām.
- aptvere Ietvars, kas apņem, savieno un nostiprina (atsevišķas detaļas); šāds ietvars kopā ar ietvertajām detaļām.
- iesakņoties Ieviesties; nostiprināties.
- iebetonēt Ievietot un nostiprināt (kur iekšā), aizlejot ar betona masu.
- iecementēt Ievietot un nostiprināt (kur iekšā), aizlejot ar cementa masu.
- svētbilžu siena ikonostass.
- hipnopēdija Informācijas ievadīšana un nostiprināšana aizmiguša cilvēka atmiņā; mācīšana miegā.
- atirt Irot, airējot atvirzīt nost (piem., sānis).
- izdancināt Izkalpināt, nostrādināt.
- vērstuve Izliekta tērauda plāksne (buldozera, sniega tīrītāja) priekšgalā kā virzīšanai (piemēram, sniega, zemes) prom, nost.
- plate Izņemama zobu protēze – plāna pamatne, uz kuras ir nostiprināti mākslīgie kroņi un kura cieši pieguļ pie žokļiem un mutes gļotādas.
- atšauties Izstiepties, atvirzīties nost.
- marginalizācija Izstumšana (piem., politiskā, sociālā) perifērijā, nostumšana malā, padarīšana par maznozīmīgu.
- atstiept Iztaisnot un atvirzīt (locekļus) sānis, nost; iztaisnot, izsliet taisni.
- attieksme Izturēšanās veids (pret ko); vērtējums, uzskats (par ko), atbilstoša nostāja.
- iesakņoties Izveidojot saknes, nostiprināties (zemē).
- uzsist jumtu izveidot jumta segumu, segmateriālu nostiprinot ar naglām.
- nojaukt Jaucot (ko nost), noārdīt, likvidēt.
- šķūrēt nost jaukt nost, nolīdzināt.
- ārdīt Jaukt nost; pārvērst drupās, gruvešos.
- puse Juridiska vai fiziska persona, vai personu grupa, kas kādās attiecībās nostādīta pretim viena otrai.
- nokabināt Kabināt nost, atdalīt (ko uzkabinātu, piekabinātu).
- nosvērties Kādā situācijā, norisē ieņemt noteiktu nostāju (par labu kādam, kam).
- nokalt Kaļot atdalīt nost.
- nokapāt Kapājot (1) atdalīt nost.
- uzkāpt Kāpjot, liekot kāju, soli, nostāties (uz kā augstāka).
- nokāpt Kāpjot, liekot soli, novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.).
- sargmainis Karavīrs, kas nostāda un maina sargus posteņos.
- atkārpīt Kārpot dabūt nost (lai ko atsegtu).
- atkārpīt Kārpot nost (piem., sniegu, zemi), atsegt.
- nokārpīt Kārpot novirzīt nost.
- atkasīt Kasot dabūt nost.
- nokasīt Kasot novirzīt nost; nokašņāt.
- atkasīt Kasot, kārpot (ko nost), atsegt.
- nokasīt Kasot, skrāpējot (ko) nost, notīrīt.
- nokasīt Kasot, skrāpējot atdalīt nost.
- atkašņāt Kašņājot dabūt nost.
- nokašņāt Kašņājot novirzīt nost.
- atkašņāt Kašņājot, kārpot (ko nost), atsegt.
- nokāst Kāšot atdalīt (ko) nost, nolejot novārījumu, sūkalas u. tml.
- atkausēt Kausējot dabūt nost (no kā); kausējot sasalumu, atsegt (ko), padarīt (ko) lietojamu.
- noknibināt Knibinot atdalīt nost, atbrīvot (no kā).
- nokniebt Kniebjot atdalīt nost.
- ķīlis Koka vai metāla darbarīks (parasti garens, galā sašaurināts klucītis) kā šķelšanai; šādas formas detaļa kā nostiprināšanai, nospriegošanai.
- platāna Koks ar plankumainu stumbru (miza lobās nost), kura lapas ir līdzīgas kļavu lapām.
- izdiena Kopējais algotā darbā nostrādātais laiks; algota darba stāžs.
- nokost Kožot atdalīt nost.
- apgriezt kažoku uz otru pusi krasi mainīt savus uzskatus, nostāju.
- pārmest kažoku uz otru pusi krasi mainīt savus uzskatus, nostāju.
- apmest kažoku uz otru pusi krasi mainīt savus uzskatus, nostāju.
- apsviest kažoku uz otru pusi krasi mainīt savus uzskatus, nostāju.
- griezt kažoku uz otru pusi krasi mainīt savus uzskatus, nostāju.
- krastmala Krasta nostiprinājums, īpaši izveidota josla gar šādu nostiprinājumu.
- nokraut Kraujot noņemt (nost); izkraut.
- atkraut Kraujot novietot tālāk nost (no kā).
- atkravāt Kravājot novietot tālāk nost (no kā); kravājot atbrīvot vietu.
- meņševiki Krievijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas labējais spārns, kas izveidojās šīs partijas 2. kongresā (1903. g.), nostājoties opozīcijā pret V. Ļeņina vadīto kreiso novirzienu (boļševikiem).
- takelāža Kuģa trošu, ķēžu, bloku u. c. ierīču kopums, ko izmanto kuģa apaļkoku nostiprināšanai un buru vadīšanai.
- nokūleņot Kūleņojot nonākt lejā, zemē; kūleņojot novirzīties nost (no kā).
- nospārdīties Kustoties, spārdoties (parasti guļot) nostumt sev apsegu.
- atķemmēt Ķemmējot atvirzīt nost, sānis.
- punkcija Ķermeņa dobuma, asinsvada vai orgāna pārduršana ar dobu adatu, lai diagnostiskā vai ārstnieciskā nolūkā izsūktu šķidrumu vai ievadītu kādu vielu.
- ieķīlēt Ķīlējot iestiprināt, nostiprināt.
- fiksāža Ķīmisku vielu maisījums (šķīdums), ar kuru uz fotopapīra vai fotofilmas nostiprina attēlu.
- trideksnis Latviešu tautas sitamais mūzikas instruments – uz vertikālas stieņveida detaļas nostiprināts metāla plāksnīšu kopums.
- nolauzt Laužot atdalīt nost.
- nolēkt Lecot, ar lēcienu vai lēcieniem novirzīties (nost no kā).
- noliet Lejot atdalīt nost (daļu).
- atvilkties Lēni atvirzīties nost, atpakaļ.
- saite Lente, virve, aukla, auduma vai ādas sloksne u. tml., ko izmanto, piem., kā piesiešanai, sasiešanai, nostiprināšanai.
- kāpt Liekot kāju, soli, nostāties (uz kā), virzīties (pa ko, pāri kam).
- lauzt Liekt tā, ka lūst un atdalās nost vai sadalās vairākās daļās.
- nolīst Lienot nonākt lejā, zemē, nost (no kā).
- gan Lieto, lai piešķirtu izteikumam pretnostatījuma nokrāsu.
- nostāvināt Likt nostāvēties (2).
- nostrādināt Likt strādāt; panākt, ka (kāds) nostrādājas.
- ridāt Likt uz galda vai vākt nost (traukus, ēdienus); klāt galdu.
- nostādīt Likt, panākt, ka nostājas (kur, kādā veidā); likt stāvēt, atrasties (kur noteiktā uzdevumā).
- plāksteris Lipīga lente brūču pārsiešanai vai pārsēja nostiprināšanai.
- atlobīt Lobot atdalīt; lobot (ko nost) atsegt, atdarīt.
- žalūzijas Loga ailē vai virs tās nostiprināts loga aizklājs, kas paceļams un nolaižams vai aizvelkams un atvelkams ar īpašu mehānismu.
- nolupt Lūpot atdalīties nost.
- nolūzt Lūstot atdalīties nost (par priekšmetu, tā daļu, detaļu, gabalu u. tml.).
- noplēsties melnās miesās ļoti nopūlēties, smagi nostrādāties.
- noplēsties vaiga sviedros ļoti nopūlēties, smagi, grūti nostrādāties.
- nostrādājies kā lūks ļoti nostrādājies.
- norauties Ļoti nostrādāties.
- nokalpināt Ļoti nostrādināt (kādu); likt (kādam) strādāt savā labā.
- prakse Mācību forma, kurā skolu audzēkņi un augstskolu studenti (parasti pedagogu vadībā) nostiprina iegūtās teorētiskās zināšanas, iegūst iemaņas un darba prasmi.
- provokācija Mākslīga slimības simptomu izraisīšana vai pastiprināšana diagnostikas nolūkā, arī, lai pārliecinātos par terapijas pareizību.
- nomaukt Maucot noņemt, novilkt nost (ko tādu, kas apņem, aptver).
- nomazgāt Mazgājot atdalīt nost, notīrīt.
- atmazgāt Mazgājot dabūt nost; nomazgāt.
- neiroķirurģija Medicīnas nozare, kas izstrādā nervu bojājumu diagnostikas un to ķirurģiskās ārstēšanas metodes.
- reimatoloģija Medicīnas nozare, kas nodarbojas ar reimatisko slimību izpēti, šo slimību diagnostiku, ārstēšanu un profilaksi.
- hepatoloģija Medicīnas nozare, kas pēta aknu un žultsceļu slimību cēloņus, diagnostiku un ārstēšanu.
- klīniskā hematoloģija medicīnas nozare, kas pēta asins slimību diagnostiku, ārstēšanu un profilaksi.
- terapija Medicīnas nozare, kas pēta iekšķīgās slimības, to rašanos, norisi, diagnostiku, profilaksi, ārstēšanu.
- reimokardioloģija Medicīnas nozare, kas pēta reimatisku sirds un asinsvadu bojājumu izcelšanos, diagnostiku, ārstēšanu un profilaksi.
- ginekoloģija Medicīnas nozare, kas pēta sievietes reproduktīvo orgānu anatomiskās un fizioloģiskās īpatnības; mācība par sieviešu slimībām, to diagnostiku, ārstēšanu un profilaksi.
- fleboloģija Medicīnas nozare, kas pēta vēnu uzbūvi un funkcijas, kā arī izstrādā vēnu saslimšanu profilakses, diagnostikas un ārstēšanas metodes.
- traumatoloģija Medicīnas nozare, kurā nodarbojas ar traumu diagnostiku, ārstniecību un profilaksi.
- atmērcēt Mērcējot, mitrinot dabūt nost.
- zonde Metāla vai elastīga materiāla instruments, ko ievada ķermeņa dabiskos vai patoloģiskos kanālos un dobumos, piem., lai veiktu diagnostiku.
- cionisms Nacionālistiska kustība par ebreju valsts atjaunošanu, nostiprināšanu un ebreju pārceļošanu uz Izraēlu.
- neitralitāte Neiejaukšanās citu cilvēku attiecībās, strīdos; atturēšanās nostāties kāda pusē.
- trūkt Neizturot saspriegumu, stiepi, dalīties daļās (par ko samērā tievu); neizturot saspriegumu, stiepi, dalīties nost no kā (par ko piestiprinātu, parasti piešūtu).
- sviest Nekavējoties likt nost; strauji ģērbt nost.
- kontaktligzda Nekustīgi nostiprināta ierīce, kurā ievieto kontaktdakšu.
- brīvs Nepiestiprināts; nenostiepts.
- gāzties no kājām nespēt nostāvēt kājās (parasti no noguruma).
- nokrist Neturoties stingri klāt, virsū u. tml., noslīdēt nost virzienā uz leju.
- palisāde No vertikāliem, zemē iedzītiem baļķiem veidots nostiprinājums; no šādiem augšgalā nosmailinātiem baļķiem veidots žogs aizsardzībai.
- nomukt Nobēgt nost.
- noripot Nobraukt lejā, nost (no kurienes).
- noķeksēt Nodabūt, novilkt (ko) lejā, nost (parasti ar roku vai tievu, garu priekšmetu).
- notriekt Nodzīt nost, lejā, zemē u. tml.
- stodere Noenkurota vai gruntī nostiprināta navigācijas zīme garas kārts veidā, kas norāda, piem., kuģu ceļu, izliktus tīklus.
- partijas (iekšējā) opozīcija nogrupējums, kas regulāri pauž partijas oficiālai nostājai pretēju viedokli.
- novākties Noiet, nobraukt nost (no kurienes), parasti steidzīgi, nekavējoties.
- noļepatot Noiet, nostaigāt; arī noskriet (par cilvēku).
- novazāties Noklaiņot; nostaigāties.
- apšūt Noklāt (ar dēļiem, ķieģeļiem u. tml.) un nostiprināt.
- izšūt Noklāt ar dēļiem vai kādu citu materiālu un nostiprināt (parasti sienas, griestus).
- atlikt Nolikt nost (malā u. tml.); nolikt atsevišķi, lai pataupītu.
- nostatus Nomaļus; nostāk.
- novākt Noņemt nost un novietot (kur citur).
- nomontēt Noņemt, atdalīt nost (ko piemontētu, uzmontētu u. tml.).
- no- Norāda uz darbības virzību lejā, zemē, arī nost (no kurienes).
- kontr- Norāda uz pretdarbību, pretnostatījumu, pretstatu salikteņa otrajā daļā nosauktajam.
- pret Norāda uz to (parasti uz ko nevēlamu), kam stājas, aktīvi darbojas pretī, arī ko cenšas atvairīt, nostatīt pretī.
- no Norāda uz vietu, objektu, kur sākas virzība, kustība lejā, zemē, ārā, prom, nost.
- nostāk Norāda, ka (kas) atrodas kur attālāk, nost (no kā), arī aizvirzās attālāk, nost (no kā).
- no- Norāda, ka darbības rezultātā kas atdalās vai tiek atdalīts nost.
- at- Norāda, ka darbības rezultātā kas tiek atdalīts, atšķirts nost.
- at- Norāda, ka darbības rezultātā kas tiek atvirzīts nost, sānis vai atdarīts vaļā.
- uz- Norāda, ka kas tiek nostiprināts virsū (uz kā, kam), arī izveidots virsū (uz kā, kam).
- kontr- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar pretdarbību, pretnostatījumu, pretstatu.
- projām Norāda, ka skatiens ir vērsts kur tālāk, nost (no kā).
- nobrukt Noslīdēt uz leju (piem., par pietiekami nenostiprinātu apģērba gabalu).
- nomukt Noslīdēt, nokrist nost.
- likt pie sienas nostādīt, lai nošautu.
- mednieku stāsts nostāsts, kurā ir ļoti daudz pārspīlējumu.
- pacelties uz pirkstgaliem nostāties uz kāju pirkstgaliem.
- pastiepties uz pirkstgaliem nostāties uz kāju pirkstgaliem.
- pacelties pirkstgalos nostāties uz kāju pirkstgaliem.
- pastiepties pirkstgalos nostāties uz kāju pirkstgaliem.
- paslieties uz pakaļkājām nostāties uz pakaļkājām (par dzīvniekiem).
- pacelties uz pakaļkājām nostāties uz pakaļkājām.
- princips Noteikta pārliecība, pamatnostādne, kas nosaka cilvēka, cilvēku grupas darbību, rīcību, nostāju (pret ko).
- stāja Noteikts izturēšanās veids (attieksmē pret kādu, ko); arī nostāja.
- nosaitēt Notīt nost (saiti).
- nokopt Novācot (ko), sakārtot; novākt nost, nolikt noteiktā vietā (ko).
- uzstādīt Novietot un nostiprināt (piemēram, ko apjomīgu).
- uzsēdināt Novietot, nostiprināt (ko) ar tā ieliekumu, caurumu u. tml. virsū (uz kā, kam).
- uzlikt Novietot, nostiprināt (piemēram, detaļu, ierīci) noteiktā stāvoklī virsū (uz kā, kam).
- ieņemt Novietoties, nostāties (kādā stāvoklī).
- noņemt Novirzīt nost (no kurienes, piem., roku vai kāju).
- noņemt Ņemot (ar roku vai rokām), novirzīt nost (ko uzliktu, pieliktu u. tml.).
- atņemt Ņemot atvirzīt nost.
- lobīt Ņemt ārā (piem., augli, kodolu) no apvalka; ņemt nost, plēst (piem., augļa, kodola apvalku, kā virskārtu).
- lasīt Ņemt ārā, arī nost (no kā).
- tīrīt Ņemt nost (ko nevajadzīgu).
- vākt (nost) galdu ņemt nost no galda piederumus, ēdienus, dzērienus.
- mizot Ņemt nost, atdalīt mizu.
- šķibīt Ņemt nost, plūkt (augus, to daļas).
- raisīt Ņemt nost, vilkt nost (parasti aizdarītu apģērba gabalu).
- fizkultūra Organisma fizisko spēju attīstīšana un nostiprināšana ar fiziskiem vingrinājumiem.
- lupināt Pa daļām ņemot, raujot nost mizu, čaulu u. tml., lobīt (ko); pa daļām ņemt, raut nost (mizu, čaulu u. tml.).
- pjedestāls Paaugstinājums (ar dažāda augstuma pakāpieniem), uz kura nostājas apbalvojamie sporta sacensību uzvarētāji.
- pamukt Pabēgt, paskriet nost.
- nostiprināt Padarīt stiprāku, spēcīgāku (organismu), uzlabot, nostabilizēt (veselību).
- patriekt Padzīt (piem., dzīvnieku) nost, kādā virzienā u. tml.
- pavākties Paiet, pavirzīties nost.
- izkristalizēties Pakāpeniski izveidoties, nostiprināties.
- apdedzināt Pakļaut (ko) augstas temperatūras iedarbībai, lai izveidotu, nostiprinātu (tā) struktūru, īpašības.
- atkratīt Pakratot atvirzīt, atdalīt nost.
- nokratīt Pakratot, pakustinot novirzīt nost.
- dabūt uz kājām Palīdzēt pārvarēt grūtības; nostiprināt.
- apklusināt Panākt (ar savu rīcību, nostāju), ka tālāk neizplatās (runas, valodas u. tml.).
- noņemt Panākt, būt par cēloni tam, ka (kas, piem., vielas kārta) atdalās nost, izzūd.
- notriekt Panākt, būt par cēloni tam, ka (kas) atdalās nost, nokrīt.
- novirzīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) aizvirzās (nost, prom), novietojas (citā vietā), tiek vērsts (citā virzienā).
- nolikt Panākt, ka (kāds) nostājas, novietojas (kur).
- notecināt Panākt, ka (kas) notek lejā, zemē, nost u. tml.
- novadīt Panākt, ka (kas) tiek novirzīts (nost no kurienes).
- sastādīt Panākt, ka (vairāki, daudzi) nostājas (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); panākt, ka vairāki, daudzi nostājoties izveido (kādu kopumu, veidojumu).
- atņemt Paņemt nost (daļu no kopuma).
- aplombs Pārāk droša, pašapzinīga izturēšanās, nostāja.
- krist Parasti savienojumā ar "nost", "ārā", "laukā": nepiegult stingri, neturēties (kur klāt, apkārt, iekšā); nebūt labi saturētam, nostiprinātam.
- beigties Parasti savienojumā ar "nost": mocīties, būt tuvu nāvei (par dzīvnieku).
- pārvilkt Pārklāt (ar ko), cieši piestiprinot, nostiprinot (to).
- nodzīt Pārmērīgi daudz smagi nostrādinot, ļoti novājināt, nomocīt.
- notrūkt Pārtrūkt, arī pārtrūkstot atdalīties nost.
- novirzīties Pārvietojoties aizvirzīties prom, nost (no noteiktā kustības virziena).
- sekularizācija Pasaulīgo, materiālistisko uzskatu nostiprināšanās; sabiedrības, konkrētu tās jomu un grupu attālināšanās no reliģijas.
- atmanīties Paslepus (piem., izdevīgā brīdī) atnākt, atsteigties šurp (kur, līdz kurienei u. tml.) vai steigšus atiet nost.
- reaģēt Paust savu nostāju, attieksmi (pret ko).
- iestāties Paužot noteiktu viedokli, nostāju, aktīvi aizstāvēt (ko), iebilst (pret ko).
- podometrija Pēdas noslogojuma datordiagnostika, ar kuras palīdzību noskaidro ķermeņa smaguma sadalījumu uz pēdām.
- atpeldēt Peldot atkļūt, atvirzīties šurp (kur, līdz kurienei u. tml.) vai atvirzīties nost.
- gaisa vads Pie stabiem nostiprināts elektriskais vads.
- piestāties Pieiet un nostāties (pie kā, kam klāt).
- ielaist Pieļaut, ka (kādam) rodas nevēlamas īpašības (vai nenostiprinās vēlamās īpašības, zināšanas u. tml.).
- krējums Piena tauku koncentrāts, kas nostājas piena virspusē.
- atsiet Piesienot (ko), nostiprināt; sasiet mugurpusē.
- steķis Piestātne (ūdens transportlīdzekļiem) – koka konstrukcija, kuras viens gals nostiprināts krastā, bet otrs – uz ūdenstilpes dibenā iedzītiem pāļiem.
- skava Plakana, parasti leņķveidīgi vai lokveidīgi saliekta detaļa, arī stienis ar nostiprinātiem galiem, piem., cauruļu nostiprināšanai, koka siju nostiprināšanai u. tml.
- noplēst Plēšot atdalīt nost.
- noārdīt Plēšot, laužot u. tml. ārdīt nost, nojaukt.
- noplīst Plīstot atdalīties, nokrist nost.
- noplūkt Plūcot atdalīt nost (auga daļas).
- noplūkt Plūcot atdalīt nost (putna kautķermenim spalvas); plūcot atdalīt spalvas (putna kautķermenim).
- noplūst Plūstot novirzīties nost, lejā, zemē; plūstot izplatīties (kur).
- uzpogāt Pogājot nostiprināt virsū (uz kā, kam).
- sociālisms Politiska un ekonomiska mācība, kuras pamatā ir nostādne, ka jāveido tāda iekārta, kur ražošanas līdzekļi būtu sabiedriskā īpašumā.
- uzdevums Praktisks, teorētisks vingrinājums (piemēram, zināšanu nostiprināšanai, pārbaudei).
- antitēze Pretēju vai kontrastējošu jēdzienu vai tēlu pretnostatījums iespaida pastiprināšanai.
- pretnostādījums Pretnostatījums.
- piketēt Protestēt, paust savu attieksmi (pret ko), grupā vai individuāli nostājoties (parasti ar plakātu) kādā vietā.
- nopūt Pūstot pilnīgi sabojāties, sairt vai atdalīties nost.
- atpūst Pūšot atvirzīt nost (sānis).
- nopūst Pūšot novirzīt nost (no kurienes).
- prievīte Rakstaina (austa vai pīta) samērā šaura lente (kā) rotāšanai, apdarei, nostiprināšanai.
- norāpties Rāpjoties nokāpt, norausties nost, lejā (no kā).
- norāpot Rāpojot, arī rāpus virzīties (pa kurieni), novirzīties lejā, nost u. tml.
- atrāpties Rāpus, arī rāpjoties atkļūt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.) vai atvirzīties nost.
- noraut Raujot panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek atdalīts nost.
- plucināt Raujot, ar rāvieniem dalīt nost (parasti ko sīku) no kā; raujot, ar rāvieniem atbrīvot (ko) no (parasti) kā sīka; arī plūkt (1).
- plūkt Raujot, ar rāvieniem dalīt nost (spalvas) nogalinātam putnam; raujot, ar rāvieniem atbrīvot no spalvām (nogalinātu) putnu.
- plūkt Raujot, ar rāvienu dalīt (ko, parasti augu daļas) nost (no kā); šādā veidā dalot nost, vākt (ko).
- norauties Raujoties nost, atbrīvoties.
- atraust Raušot (ko nost), atsegt.
- noraust Raušot (ko) nost, notīrīt, noslaucīt.
- atraust Raušot atvirzīt nost (sānis).
- noraust Raušot novirzīt, noslaucīt nost (no kurienes, kur).
- norausties Raušoties nokāpt, norāpties nost.
- nostiprināties Refl. --> nostiprināt; tikt nostiprinātam.
- lobīties Refl. darb. --> luobīt (1); dalīties nost (piem., par krāsu, kā virskārtu).
- kompjūtertomogrāfija Rentgendiagnostikas metode, ar kuru iegūst ķermeņa vai tā daļu attēlus šķērsgriezumā; datortomogrāfija.
- stīpa Riņķveida, lokveida, arī slokšņveida priekšmets, ko izmanto, piem., (kā) nostiprināšanai, piestiprināšanai, arī rotāšanai.
- norīvēt Rīvējot noņemt, atdalīt nost.
- stops Rokas ierocis šaušanai ar bultām – uz laides nostiprināts loks.
- atrakt Rokot atvirzīt nost.
- norakt Rokot noņemt, novirzīt nost.
- karuselis Rotējoša vizināšanās iekārta (piem., atrakciju parkos), parasti ar iekārtiem vai uz platformas nostiprinātiem sēdekļiem (bieži mašīnu u. tml. veidā).
- saite Saistaudu veidojums, kas savieno kaulus vai nostiprina kaulu savienojumus (parasti locītavās).
- vīt Saistīt, nostiprināt, parasti, griežot vienu ap otru, citu ap citu (piem., par ziediem ar kātu); šādā veidā darināt (parasti vainagus, vītnes).
- agnostisks Saistīts ar agnosticismu, tam raksturīgs.
- diagnostisks Saistīts ar diagnostiku.
- nostalģisks Saistīts ar nostaļģiju, tai raksturīgs.
- kā lūks Saka, ja kāds ir ļoti nostrādājies, pārguris, pilnīgi bez spēka.
- kā riju izkūlis saka, ja kāds ir ļoti nostrādājies.
- kā riju nokūlis saka, ja kāds ir ļoti nostrādājies.
- tavs tēvs nav glāznieks saka, ja kāds nostājies gaismai priekšā.
- samērīties Salīdzināt auguma garumu (vienam ar otru, piem., nostājoties cieši blakus ar mugurām).
- iztaisnot Salīdzināt, izplest nostiepjot, pavelkot u. tml.
- lente Samērā šaura (parasti) auduma sloksne (kā) apdarei, rotāšanai, nostiprināšanai.
- stīpot Sastiprināt, nostiprināt ar stīpu.
- novākt Savācot noņemt, novirzīt nost (no kurienes).
- naglot Segt, klāt (ko) ciet, nostiprinot (ko virs tā) ar naglām.
- mīts Sena teika, nostāsts par cilvēces vēstures vissenāko posmu, aizvēsturiskiem laikiem (piem., par debesu un zemes objektu rašanos) un kurā darbojas dievi vai citas pārdabiskas būtnes.
- uzsiet Sienot nostiprināt (ap ķermeņa daļu, uz ķermeņa daļas).
- uzsiet Sienot nostiprināt (uz kāda priekšmeta).
- aizsiet Sienot nostiprināt, sastiprināt (ko sev priekšā).
- uzsiet Sienot pacelt, nostiprināt (ko, piemēram, augu, tā daļu) uz augšu.
- raisīt Sienot vaļā, ņemt nost (no kurienes).
- seglu josta siksna, ar kuru nostiprina seglus ap zirga ķermeni.
- siksna Sintētiska, elastīga materiāla lente, kas nostiprināma ap (cilvēka) ķermeni un ko lieto drošībai automašīnā; drošības josta.
- skaldīt Sitot (ar asu priekšmetu) dalīt, drupināt nost.
- cirst Sitot ar cirvi, dalīt nost, šķelt pušu (ko); šādā veidā gatavot (kokmateriālus, malku).
- nosist Sitot, ar sitienu atdalīt nost; arī notriekt, nogāzt (zemē, gar zemi).
- noskaldīt Skaldot atdalīt nost.
- noskalot Skalojot aizvirzīt, atdalīt nost (par lietu, straumi u. tml.).
- noskalot Skalojot atdalīt, novirzīt nost, notīrīt (no kā).
- noraut Skarot (ķermeņa daļu), atdalīt (to) nost (par mehānismu, ierīci u. tml.).
- skrāpēt Skarot ar ko asu, cietu, ņemt nost (ko).
- noskrāpēt Skrāpējot atdalīt nost; notīrīt.
- atskriet Skrienot atvirzīties nost (sānis).
- noskrubināt Skrubinot (ko), atdalīt tam ko nost.
- noskrubināt Skrubinot atdalīt nost (ko no kā).
- noslaucīt Slaukot noņemt nost (ko no kādas virsmas).
- mukt Slīdēt nost (par ko uzmauktu).
- noslidināt Slidinot novirzīt (ko) nost, lejā, zemē u. tml.
- noslīdināt Slīdinot novirzīt (ko) nost, lejā, zemē u. tml.
- noslidot Slidojot nobraukt nost (no kurienes); slidojot novirzīties gar (ko), garām (kam).
- atslīdēt Slīdot atvirzīties nost, atpakaļ.
- noslīdēt Slīdot novirzīties nost, lejā, zemē u. tml.
- skrīnings Slimību diagnosticēšanas sistēma – iedzīvotāju masveida medicīniskā izmeklēšana, lai atklātu personas, kas saslimušas ar kādu noteiktu slimību.
- noslīpēt Slīpējot noņemt nost.
- krejot Smalstīt krējumu (nostādinātam pienam no virsas).
- nosmalstīt Smalstot noņemt nost.
- nosmelt Smeļot noņemt nost.
- nospārdīt Spārdoties, kustoties novirzīt (ko) nost, lejā, zemē.
- špalera Speciāli nostādīta cilvēku rinda abpus ceļam, pa kuru virzās kāda godināma vai apsargājama persona.
- demonstrācija Spilgti izpausta, parasti izaicinoša, savas attieksmes, nostājas izrādīšana.
- vītne Spirālveida rieva detaļas cilindriskā (retāk koniskā) virsmā, kas paredzēta, piem., detaļas nostiprināšanai, slodzes pārnešanai, savienojuma blīvēšanai.
- teniss Sporta spēle ar bumbiņu, ko spēlētāji ar raketēm sit pāri spēles laukuma vidū nostieptam tīklam, cenzdamies to izdarīt tā, lai pretspēlētājam nebūtu iespējams to atsist atpakaļ.
- saspraust Spraužot (matus), nostiprināt (tos) kādā kopumā, sakārtojumā.
- nospurgt Spurdzot nolidot lejā, nost, gar (ko) u. tml.
- frazeoloģisms Stabils, ar valodas tradīciju nostiprināts vārdu savienojums, kura nozīme parasti saistīta ar visa vārdu savienojuma vai atsevišķu tā komponentu nozīmes pārnesumu.
- apmelot Stāstot, izplatot nepatiesas ziņas (par kādu), apzināti nostādīt (to) nelabvēlīgā stāvoklī.
- nobēgt Steigšus novirzīties nost (no kurienes, kur u. tml.).
- plēst Stiepjot (ko), parasti pretējos virzienos, dalīt (to) atsevišķos gabalos; arī raut, dalīt nost (no kā).
- nostiept Stiepjot aizvirzīt un nostiprināt, piestiprināt (kur, pāri kam u. tml.).
- vilkt Stiept un nostiprināt (vadu, virvi u. tml.), arī būvēt, ierīkot (ko) saistītu ar vadiem, stieplēm u. tml.
- atsisties Strauji atkāpties, atlēkt nost, atpakaļ.
- atsprāgt Strauji atlēkt, atvirzīties nost.
- atrauties Strauji atvirzīties nost, atpakaļ.
- noraut Strauji noņemt, novirzīt nost.
- saslieties Strauji nostāties, pacelties (uz pakaļkājām); strauji iztaisnot savu augumu.
- raut Strauji ņemt (nost), vilkt (ārā).
- notraukt Strauji skarot, ar sitienu vai pakratot panākt, ka (kas) atdalās nost un nokrīt, nobirst.
- mest Strauji virzīt prom (ārā, nost); būt par cēloni tam, ka (kas) strauji virzās prom (ārā, nost).
- atraut Strauji, ar rāvienu atvirzīt nost, atpakaļ.
- atsviesties Strauji, ar sparu atvirzīties nost, atpakaļ; strauji pagriezties (atpakaļ).
- atsprāgt Strauji, pēkšņi (parasti ar troksni) atdalīties nost.
- traukt Strauji, samērā spēcīgi iedarbojoties, panākt, būt par cēloni, ka (kas) atdalās, virzās nost (no kā).
- atstreipuļot Streipuļojot atvirzīties nost.
- atstumt Stumjot atvirzīt nost, atpakaļ.
- nostumt Stumjot novākt, novirzīt nost.
- nostumt Stumjot novirzīt nost.
- nostumt Stumjot panākt, ka (kas) atvirzās nost.
- atstumties Stumjoties atvirzīties nost, atpakaļ.
- nostumties Stumjoties, stumjot (ko), novirzīties (nost, no kurienes u. tml.).
- nostūrēt Stūrējot transportlīdzekli, nobraukt nost (no kurienes).
- atsukāt Sukājot atvirzīt atpakaļ, nost (no kā).
- skūt Šādā veidā dalīt nost apmatojumu (cilvēkam, tā ķermeņa daļai).
- tīt Šādā veidā virzīt (ko) nost (no kā).
- spoku stāsts šausmu nostāsts par spokiem; nostāsts, kurā ir šausmas izraisoši pārspīlējumi.
- gailis Šautenes aizslēga elements belzeņa nostādīšanai kaujas vai drošības zobā.
- nošķelt Šķeļot atdalīt, nodalīt nost (no kā).
- nošķelties Šķeļoties nodalīties nost.
- uzlējums Šķidrums, kas uzliets un nostāvināts uz īpaši sagatavotām, parasti augu, daļām.
- nolējums Šķidrums, ko nolej pēc nostāvināšanas.
- nošķīt Šķinot atdalīt nost, arī novākt.
- atlasīt Šķirojot atdalīt, atlikt nost, savrup; izraudzīties, izvēlēties (no kopuma) pēc noteikta kritērija.
- nošķūrēt Šķūrējot novirzīt nost, prom (ko no kā).
- atšļukt Šļūkot atslīdēt, atslīgt atpakaļ vai atvirzīties nost; atslīgt (kur).
- nošūpot Šūpojot novirzīt (nost no kurienes, zemē u. tml.).
- neoficiāls Tāds, kā veikšanai, norisei nav ar likumu, noteikumiem u. tml. nostiprināta, noteikta pamata.
- morāls Tāds, kas atbilst morāles normām, tikumisks (par rīcību, nostāju u. tml.).
- svaidīgs Tāds, kas bieži maina, piem., savus uzskatus, nostāju; viegli ietekmējams, nepastāvīgs (1).
- patstāvīgs Tāds, kas ir brīvs no kādas ietekmes vai iespaida, tāds, kam ir pašam savi noteikti uzskati, nostāja; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nelabojams Tāds, kas ir ļoti nostiprinājies, nav grozāms.
- nekustīgs Tāds, kas ir nostiprināts un nevar mainīt savu stāvokli (piem., par detaļām).
- izvairīgs Tāds, kas izvairās skaidri izpaust, darīt zināmu (piem., savu viedokli, nostāju); tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- nepastāvīgs Tāds, kas mēdz mainīt savus uzskatus, nostāju, ir viegli ietekmējams; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- svabads Tāds, kas nav nostiepts, sasprindzināts; brīvs.
- ļengans Tāds, kas nav stingri nostiepts, uzvilkts u. tml.
- vaļīgs Tāds, kas nav stingri piestiprināts, savilkts, nostiepts u. tml. un kas (parasti) var kustēties.
- brīvdomīgs Tāds, kas nebaidās brīvi paust savus uzskatus, nostāju, kritizēt pastāvošos, valdošos uzskatus.
- neitrāls Tāds, kas neiejaucas citu cilvēku attiecībās, strīdos; tāds, kas atturas nostāties kāda pusē.
- brīvdomīgs Tāds, kurā izpaužas šādi uzskati, nostāja.
- atstatu Tālāk nost (no kā); nomaļus.
- čuhņa Tāls, nesakopts nostūris, būve.
- līdzeklis Tas, ko ārstniecībā izmanto ārstēšanai, profilaksei, veselības nostiprināšanai.
- valodas norma tautas valodas lietojumā, regulāri atkārtojoties, dabiski izveidojušās un tradicionāli nostiprinājušās valodas likumības, kas pastāv visos nacionālās valodas paveidos.
- leģenda Teiksmains, fantastisks, arī reliģiska satura nostāsts par kādu vēsturisku notikumu, personu, vietu; literārs sacerējums ar šādu raksturu.
- notecēt Tekot atdalīties nost (no kā).
- notecēties Tekot atdalīties nost; notekot (šķidrumam), kļūt sausam vai sausākam.
- grimētava Telpa (teātrī, kinostudijā u. tml.), kur grimē.
- kolīzija Tēlu pretnostatījums, pretēju tēla interešu, centienu sadursme (parasti daiļdarbā, skaņdarbā).
- unitārisms Tendence veidot vienotu valsti (piemēram, no valstu apvienības), nostiprinot centrālo varu.
- galda teniss teniss, kuru spēlē uz speciāla galda, kam pāri nostiepts tīkls.
- doktrīna Teorija, mācība, sistēma; politiska nostādne.
- notēst Tēšot noņemt nost.
- norīvēties Tiekot berztam, ilgstoši skartam, atdalīties nost.
- īpašuma tiesības tiesību normu kopums, kas nostiprina, regulē un aizsargā īpašuma piederību un tā valdījuma, lietojuma un rīcības tiesības; īpašumtiesības.
- noskaloties Tikt noskalotam nost.
- notīt Tinot noņemt nost (ko aptītu).
- notīt Tinot nost, izveidot (piem., kamolu); satīt.
- notīrīt Tīrot noņemt, novirzīt (ko) nost.
- sari Tradicionālais sieviešu apģērbs (piem., Indijā) – garš, taisns auduma gabals, kura viens gals tiek divreiz aptīts ap gurniem un nostiprināts, aizbāžot augšmalu aiz apakšsvārku jostas, bet otrs – pārmests pār plecu.
- ietrenēt Trenējot panākt, ka izveidojas, nostiprinās (piem., iemaņas).
- kronšteins Trīsstūrveida balsts horizontāli izvirzītu elementu balstīšanai un nostiprināšanai.
- divkājās Uz divām kājām (nostāties) – par dzīvniekiem.
- atsviest Uzbrūkot piespiest (pretinieku) strauji atkāpties (kur); būt par cēloni, ka strauji atvirzās nost, atpakaļ.
- uzāķēt Uzkabināt; nostiprināt uz āķa.
- uzspīlēt Uzpresējot, stiepjot, plešot u. tml. nostiprināt virsū (uz kā, kam).
- vērtīborientācija Uzskatu, nostājas un ar to saistītās rīcības, darbības vērstība, virzība uz noteiktām vērtībām, kvalitātēm, kuru izpratnes pamatā ir zināšanas.
- savienotie trauki vairāki jebkādas formas trauki, kas apakšējā daļā savienoti tā, ka tajos iepildīta viendabīga šķidruma brīvā virsma visos traukos nostājas vienāda augstuma horizontālā līmenī.
- knaibīt Vairākkārt kniebt nost (daļu no kā).
- ļodzīt Vairākkārt kustināt uz vienu un otru pusi (piem., apakšdaļā nostiprinātu priekšmetu).
- cilāt Vairākkārt ņemt rokā un likt nost (piem., ko meklējot, apskatot).
- dauzīt Vairākkārt sist (pa kādu priekšmetu), lai notīrītu, atbrīvotu (no kā); sitot atdalīt, dabūt (ko) nost.
- ļodzīties Vairākkārt svērties, šķiebties uz vienu un otru pusi (par stingri nenostiprinātu priekšmetu).
- kapāt Vairākkārt, ilgāku laiku cērtot (ar ko asu), dalīt nost.
- zemesgrāmata Valsts dokuments, kurā ieraksta nekustamo īpašumu un nostiprina ar to saistītās tiesības.
- puse Valsts vai valstu grupa, kas kādās attiecībās nostādīta viena otrai pretim.
- mantra Vārds, frāze u. tml., ko atkārto (piem., lai iedvesmotu sevi, nostiprinātu sevī pārliecību).
- novest Vedot (liekot iet sev līdzi), panākt, ka (kāds) noiet, novirzās nost (no kurienes).
- noņemt Veicot īpašas manipulācijas, nodabūt nost, likvidēt.
- siet Veidojot mezglus, cilpas, savijot vienu ar otru, veidot (ko), nostiprināt (ko).
- manīties Veikli, arī slepus, nemanāmi virzīties (piem., nost no kā, kādam klāt).
- atvilkt Velkot atvirzīt nost, atpakaļ.
- novilkt Velkot novirzīt nost (no kurienes); velkot (aiz rokas, pavadas u. tml.) panākt, ka novirzās nost (no kurienes).
- pacelt Velkot vai darbinot īpašu ierīci, pārvietot uz augšu un nostiprināt vajadzīgajā vietā.
- pārvilkt Velkot, izstiepjot garumā, novietot un nostiprināt pāri (kam), pār (ko).
- atvelt Veļot atgādāt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.) vai atdabūt nost, atpakaļ.
- novelt Veļot novirzīt nost (no kurienes, kur u. tml.).
- statīvs Vertikāla ierīce (kā, parasti aparāta, ierīču) balstīšanai, nostiprināšanai darba stāvoklī; paliktnis ar balstu (kā) novietošanai; arī statnis.
- fiziskā kultūra veselības nostiprināšana un fizisko spēju attīstīšana ar fiziskiem vingrinājumiem vai sporta nodarbībām.
- pozīcija Viedoklis, nostāja (kādā jautājumā), attieksme (pret kādu jautājumu).
- skatpunkts Viedoklis, nostāja, no kāda tiek aplūkotas parādības, lietas, notikumi; skatījums; aspekts.
- tuberkulīns Viela, ko lieto tuberkulozes diagnostikā.
- krampis Vienā galā āķveidīgi izliekts un otrā galā kustīgi nostiprināts metāla stienis (kā) nostiprināšanai aizvērtā vai atvērtā stāvoklī.
- ģērbt Vilkt (virsū vai nost apģērbu, drēbes).
- ģērbties Vilkt sev apģērbu (virsū vai nost).
- maukt Vilkt, ņemt nost (ko tādu, kas apņem, aptver).
- novirpot Virpojot apstrādāt, noņemt (ko) nost.
- vilkt Virzīt, maukt (ko) virsū vai nost (ķermenim, ķermeņa daļai).
- atvirzīt Virzot (bīdot, velkot u. tml.), arī liekot virzīties, attālināt, atdabūt nost (sānis, atpakaļ).
- zāģēt Virzot iekšā zāģi, dalīt nost (parasti koku, tā daļu); virzot iekšā zāģi, dalīt (koksni) šķērsvirzienā vai garenvirzienā, arī šādā veidā gatavot (kokmateriālus).
- atvirzīties Virzoties attālināties (no kā), tikt nost (sānis, atpakaļ).
- nozāģēt Zāģējot nogriezt, nodalīt nost.
- sliežu ceļš zemes strēle, uz kuras nostiprinātas dzelzceļa sliedes.
- medicīna Zinātne par slimībām, to diagnostiku, ārstēšanu, profilaksi; attiecīgo praktisko pasākumu kopums.
- radioloģija Zinātne par starojuma enerģiju; radioaktīvo vielu un jonizējošā starojuma izmantošana slimību diagnostikā un ārstēšanā.
- parodonts Zoba apkārtējie audi, kas nostiprina zobu žokļa kaulā.
- naktsāķis Zvejas rīks – pie maiksts vai citādi nostiprināta aukla ar vienu vai dažiem āķiem, ko atstāj upē pa nakti.
- naktsšņore Zvejas rīks – ūdenstilpes dibenā nostiprināma gara aukla, kurai piestiprinātas (parasti daudzas) pavadiņas ar āķiem.
nost citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV