Paplašinātā meklēšana
Meklējam nost.
Atrasts vārdos (57):
- nost:1
- nostāk:1
- nostāt:1
- nostāja:1
- nostumt:1
- nostādīt:1
- nostādne:1
- nostāsts:1
- nostatīt:1
- nostatus:1
- nostāvēt:1
- nostenēt:1
- nostepēt:1
- nostiept:1
- nostučīt:1
- nostūrēt:1
- nostūris:1
- nostutēt:1
- gnostiķis:1
- nostaigāt:1
- nostampāt:1
- nostāties:1
- nostrādāt:1
- nostrīķēt:1
- nostrīpot:1
- agnostiķis:1
- agnostisks:1
- ikonostass:1
- nostādināt:1
- nostalģija:1
- nostāvināt:1
- nostrostēt:1
- nostumties:1
- diagnostika:1
- gnosticisms:1
- kinostudija:1
- nostalģisks:1
- nostāvēties:1
- nostenēties:1
- nostiepties:1
- nostiprināt:1
- nostrādināt:1
- nostrificēt:1
- agnosticisms:1
- diagnosticēt:1
- diagnostisks:1
- nostabilizēt:1
- nostaigāties:1
- nostrādāties:1
- pretnostatīt:1
- nostiprināties:1
- nostrifikācija:1
- pretnostādījums:1
- pretnostatījums:1
- vibrodiagnostika:1
- rentgendiagnostika:1
- skrīningdiagnostika:1
Atrasts etimoloģijās (15):
- No vācu Ablaut (ab 'nost' un Laut 'skaņa'). (šķirklī ablauts)
- No vācu diagnostizieren, kam pamatā latīņu diagnoscere. (šķirklī diagnosticēt)
- No vācu Diagnostik, kam pamatā grieķu diagnōstikos 'spējīgs atšķirt, noteikt'. (šķirklī diagnostika)
- No latīņu foederare 'nostiprināt ar savienību'. (šķirklī federācija)
- No latīņu fortificatio 'nostiprināšana'. (šķirklī fortifikācija)
- No latīņu gnosticus, grieķu gnōstikos 'izzinošs'. (šķirklī gnostiķis)
- No adjektīva jauns. Sākotnēji šis atvasinājums lietots ar nozīmi 'jaunība', mūsdienu nozīmes ieviešanos un nostiprināšanos veicinājis A. Kronvalds. (šķirklī jaunatne)
- No grieķu mithos 'vārds, nostāsts, teika'. (šķirklī mīts)
- No latīņu consolidatio 'nostiprināšana'. (šķirklī konsolidācija)
- No vācu mythisch, kam pamatā grieķu mythos 'vārds, nostāsts, teika'. (šķirklī mītisks)
- No grieķu nostos 'atgriešanās' un algos 'ciešanas, sāpes'. (šķirklī nostalģija)
- No latīņu nostras, nostratis 'mūsu', 'vietējais' un facere 'darīt'. (šķirklī nostrificēt)
- No latīņu pater noster 'mūsu tēvs'. (šķirklī pātari)
- No latīņu praelatus 'izvirzīts, pāri citiem nostādīts'. (šķirklī prelāts)
- J. Langes darināts vārds ar nozīmi 'izsūtījums' (1772. g.), kuru G. F. Stenders ievietojis savā vārdnīcā "Lettisches Lexicon" (1789. g.) un kurš plašāk ieviesies un nostiprinājies valodā kopš 19. gs. 70. gadiem, kad to lietoja "Baltijas Vēstnesis", bet jo īpaši ar Raiņa darbiem. (šķirklī trimda)
Atrasts normatīvajos komentāros (5):
- Ļoti bieži vārds uzstādījums tiek lietots atbilstoši krievu valodas vārdu установка, постановка nozīmēm. Piem., politisks uzstādījums; uzstādījums palielināt minimālo algu; mērķa uzstādījums; sportistu uzstādījums – cīņa par medaļām. Šādos gadījumos vēlams izvēlēties citus vārdus – nostādne, izvirzījums u. tml. Piemēram, politiska nostādne; mērķa izvirzījums; sportistu mērķis – cīņa par medaļām. (šķirklī uzstādījums)
- Šā vārda pareizrakstība latviešu valodā vēl nav nostabilizējusies, tas sastopams arī formās kontroversāls, kontraversāls. (šķirklī kontroversiāls)
- Krievu valodas ietekmē dažreiz sastopams vārda atlass nepareizs lietojums nozīmē 'karšu krājums'. Krievu valodā šādu krājumu apzīmē ar vārdu атлас, kas veidots no milža Atlanta grieķu vārda nominatīva formas Atlas. Turpretim latviešu valodā nostiprinājies vārds, kas saistāms ar ģenitīva formu Atlantos. (šķirklī atlass)
- Ir bijušas svārstības patskaņa e garuma apzīmēšanā. Pēdējos gados nostiprinājusies tendence lietot garo e – dēmons, dēmonisks. (šķirklī dēmons)
- Literārajā valodā līdz 20. gs. 80. gadiem bija nostabilizējusies tradīcija vārdu sāls ar nozīmi 'vārāmais sāls' lietot sieviešu dzimtē, bet sāli kā ķīmisko elementu – vīriešu dzimtē. Uzskatot šādu paralēlismu par nevēlamu, Terminoloģijas komisijā tika pieņemts lēmums par dzimtes formu vienādošanu vīriešu dzimtē. (šķirklī sāls)
Atrasts vārdu savienojumos (34):
- Cepuri nost!
- dabūt nost no ceļa
- ēst matu no galvas nost
- jūgt nost
- ka vai jumts ceļas nost
- kārties (vai) nost
- maukt (nost) ādu (pār acīm)
- maukt nost deviņas ādas
- mesties nost
- nākt nost
- nost no kakla
- nostādīt asumu
- nostādīt balsi
- nostādīt uz kājām
- nostaigāt dzīves ceļu
- nostāties ceļā
- nostāties malā
- nostāties priekšgalā
- nostāties uz (kāda) ceļa
- nostāties uz (savām) kājām
- nostatīt uz kājām
- nostāvēt dīkā
- nostiprināt īpašuma tiesības
- nostrādājies kā lūks
- nostrādāties melnās miesās
- nostumt malā
- Rokas nost!
- sist (vai) nost
- sisties (vai) nost
- sisties nost
- šķūrēt nost
- spiest nost
- uz kara takas (nostāties, iziet u. tml.)
- vākt (nost) galdu
Atrasts skaidrojumos (200):
- agnostiķis Agnosticisma piekritējs.
- aizkrampēt Aizāķējot krampi, nostiprināt (aizvērtas durvis, logu u. tml.)
- apspraust Aizbāžot, pabāžot apakšā, (visapkārt) nostiprināt.
- nodalīties Aizvirzīties nost, savrup (no citiem, no kāda kopuma).
- apstīpot Apņemt, nostiprināt ar stīpu.
- nostāt Apstāties, nostāties (3).
- nodarināt Apstrādāt (piem., sakņaugus), atdalot nost nevajadzīgo.
- aizstāvēt Ar aktīvu rīcību, arī nostāju sargāt, nodrošināt (pret ko nevēlamu); aizsargāt.
- tēst Ar darbarīku šķelt nost, līdzināt; šādā veidā darināt (ko).
- atgrūsties Ar grūdienu atvirzīties nost (no kā).
- nodabūt Ar grūtībām, lielu piepūli dabūt (ko) lejā, zemē, nost.
- dresēt Ar īpašām metodēm izstrādāt un nostiprināt dzīvniekos vēlamus nosacījuma refleksus un iemaņas.
- noņemt Ar īpašiem paņēmieniem nodalīt, atdalīt nost.
- aizķēdēt Ar īpašu ķēdi (papildus) nostiprināt.
- atlēkt Ar lēcienu atvirzīties nost; spēji atrauties, atkāpties u. tml. (no kā).
- atmest Ar metienu atvirzīt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.) vai atvirzīt nost, atpakaļ.
- kasīt Ar piespiedienu vairākkārt velkot, tīrīt (ko) nost; tīrot ko nost, vairākkārt vilkt (pa ko).
- berzt Ar piespiedienu, pārvarot pretestību, virzīt šurp turp (ko pa kādu virsmu), parasti tīrot, mazgājot (šo virsmu), arī dalot (ko) nost no šīs virsmas.
- atdzīt Ar plūsmu atvirzīt šurp, nost.
- atdabūt Ar pūlēm atvirzīt, atgādāt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.) vai atvirzīt nost, atpakaļ.
- plūkāt Ar rāvieniem, arī kodieniem dalīt (ko) nost (no kā), lai apēstu (par dzīvniekiem).
- plūkt Ar rāvieniem, arī kožot dalīt (ko) nost (no kā), lai apēstu (par dzīvniekiem).
- šķīt Ar rokām raujot, ņemt nost, plūkt.
- noglaust Ar rokas kustību (ko) novirzīt nost.
- atsist Ar sitienu atvirzīt nost, atpakaļ.
- raut Ar spēcīgu, asu kustību ņemt (nost).
- grūst Ar spēcīgu, strauju kustību virzīt (kur, pie kā, nost u. tml.); spēcīgi, strauji stumt.
- nospert Ar spērienu novirzīt nost, lejā, zemē.
- notraukt Ar strauju (rokas) kustību novirzīt nost.
- nomest Ar strauju kustību novirzīt nost.
- raust Ar strauju rokas kustību viegli virzīt nost (parasti sviedrus, asaras).
- atsviest Ar sviedienu atvirzīt nost, atpakaļ.
- sist Ar triecienu virzīt (kur iekšā, nost no kā u. tml.); ar triecienu vienot kopā, stiprināt klāt u. tml.
- sprāgt Ar troksni vērties vaļā, arī atdalīties, strauji virzīties nost (par priekšmetiem).
- slaucīt Ārdīt, graut un virzīt nost, projām.
- noārdīt Ārdot nodalīt nost (ko piešūtu, uzšūtu); ārdot (adījumu), izjaukt.
- reimokardiologs Ārsts, kas specializējies reimatisma diagnostikā un terapijā.
- pneimonologs Ārsts, kurš specializējies elpošanas orgānu sistēmas slimību diagnostikā, ārstēšanā un profilaksē; plaušu ārsts.
- nostāties Atbalstīt (kādu viedokli), pievienoties (kam), izpaust savu nostāju (pret ko).
- nodabūt Atdalīt nost (parasti ar pūlēm, grūtībām).
- nonākt Atdalīties (nost); nokrist (nost).
- atlupt Atdalīties, atlobīties nost.
- nogrūt Atdaloties nost (no kā), nokrist, nogāzties (parasti lielā daudzumā); nobrukt (1).
- nobrukt Atdaloties nost, nokrist, nogāzties; brūkot pārvērsties drupās; nogrūt.
- krampēt Atdarīt (ko ar krampi nostiprinātu).
- atkāpties Atiet atpakaļ, sānis, nost (parasti atmuguriski).
- demonstrēt Atklāti, publiski paust, apliecināt (savu nostāju, jūtas, parasti sabiedriski politiskos jautājumos).
- nopogāt Atpogāt un noņemt nost.
- noraut Ātri, strauji novilkt, noņemt nost (apģērbu, apavus).
- nolaist Ātri, strauji novirzīties lejā, nost u. tml.; nolaisties.
- noiet Atrodoties kustībā, braucot noslīdēt nost vai sānis.
- nodauzīt Atsitot, piesitot nošķelt, nodalīt nost.
- atlēkt Atšķelties un atkrist nost; atdalīties, atlobīties.
- nošķirt Atšķirt nost, nodalīt savrup.
- atkarāties Atvirzīties nost (no kā) un karāties.
- sakne Augu daļa, kas nostiprina augu augsnē, uzsūc ūdeni un tajā izšķīdušās minerālvielas, sintezē organiskas vielas un sekmē to pārvietošanos uz citiem orgāniem, izdala vielmaiņas produktus.
- lafete Balsts, uz kā nostiprināts lielgabala vai ložmetēja stobrs.
- atbēgt Bēgot atvirzīties nost.
- nobērt Berot atdalīt nost (kādu daļu no kā).
- noberzties Berzējoties, tiekot berztam, atdalīties nost.
- noberzt Beržot atdalīt nost (netīrumus, kā paliekas u. tml.).
- bulta Bīdāms (parasti metāla) stienis aizvērtu durvju, vārtu u. tml. nostiprināšanai; aizbīdnis, aizšaujamais.
- atbīdīt Bīdot atvirzīt nost, atpakaļ vai atvirzīt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.)
- nobīdīt Bīdot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) virzās prom, atvirzās nost, attālinās (no kā).
- nobīdīt Bīdot virzīt prom, atvirzīt nost, attālināt (no kā).
- atbirt Birstot atdalīties nost.
- nobirzt Birstot, drūpot atdalīties nost; nodrupt.
- nobraukt Braucot novirzīties (nost).
- noskriet Braucot novirzīties nost (no kurienes) – par transportlīdzekļiem.
- nobraucīt Braukot noņemt, atdalīt nost.
- nākt nost būt atdalāmam; lobīties nost.
- atvirzīt Būt novietotam, atrasties nost (no kā).
- atvirzīties Būt novietotam, atrasties virzienā nost (no kā).
- notraukt Būt par cēloni tam, ka (kas) atdalās nost (no kā).
- noplēst Būt par cēloni tam, ka (kas) tiek atdalīts nost (parasti par vēju).
- raisīt Būt par cēloni tam, ka (lapas, augļi u. tml.) dalās nost no auga.
- balstīt Būt par to, kas notur (piem., celtni, konstrukciju) noteiktā stāvoklī; ar balstu nostiprināt, censties noturēt (ko) līdzšinējā stāvoklī.
- atkārties Būt tādam, kas nepieguļ klāt, ir nost, nokarājas.
- atļukt Būt tādam, kas nepieguļ klāt, ir nost, nokarājas.
- cirst Būt tādam, kas spēj dalīt nost vai šķelt sīkākās daļās (piem., par cirvi, zobenu); šādā veidā ievainot vai nonāvēt.
- notecēt Būt tādam, kas tek lejā, nodalās nost.
- nobirdināt Būt tādam, no kā (kas) atdalās nost, nobirst zemē (par augiem).
- notecēt Būt tādam, no kura (kas) tek lejā, nodalās nost.
- sija Būvkonstrukcijas elements – horizontāli nostiprināts baļķis, stienis u. tml. (piem., ēkās, tiltos, estakādēs).
- katetrs Cauruļveida instruments, ko ārstnieciskos vai diagnostiskos nolūkos ievada ķermeņa dobumos vai kanālos (piem., urīnpūšļa iztukšošanai vai skalošanai).
- atcelt Ceļot atvirzīt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.) vai atvirzīt nost, atpakaļ.
- nocelt Ceļot novirzīt lejā, zemē; ceļot noņemt nost.
- nocirpt Cērpot atdalīt nost vilnu, spalvu (dzīvniekiem); cērpot atdalīt nost (vilnu).
- nocirst Cērtot atdalīt (piem., koku) nost no saknēm.
- nocirst Cērtot atdalīt nost (daļu no kā).
- skrūve Cilindriska, retāk koniska detaļa, kam ārpusē ir izveidota vītne (priekšmeta, detaļu nostiprināšanai, sastiprināšanai).
- izdzinējs Cilvēks, kas pārmērīgi nostrādina, izkalpina (citus) darbā.
- pretinieks Cilvēks, kura darbība, rīcība, nostāja ir naidīga (kādam, kam), vērsta pret (kādu, ko); cilvēks, ar ko ir naidīgas attiecības, interešu pretstati, pilnīgi pretējs viedoklis, uzskati, nostāja.
- atlipināt Dabūt nost, vaļā (piem., ko pielipinātu, salipušu).
- kniebt Dalīt nost (daļu no kā), saņemot ar knaiblēm, starp nagiem, pirkstiem u. tml.
- lupināt Dalīt, ņemt nost (sīkas, nelielas daļas no kā).
- raisīties Dalīties nost (no auga) – par lapām, augļiem u. tml.
- lupt Dalīties, krist nost, lobīties (parasti par virskārtu).
- atdalīties Daloties (kam lūstot, drūpot, trūkstot u. tml.), zaudēt saistību (ar ko), atšķelties nost.
- skrūvsols Darbgalds, kurā (piem., ar skrūvspīlēm) nekustīgi nostiprina apstrādājamo priekšmetu; skrūvgalds.
- skrūvgalds Darbgalds, kurā (piem., ar skrūvspīlēm) nekustīgi nostiprina apstrādājamo priekšmetu; skrūvsols.
- suports Darbmašīnas elements griezējinstrumentu nostiprināšanai un pārvietošanai apstrādes procesā.
- noņemt Darbojoties (ar roku vai rokām), atvienot, atdalīt nost (ko piestiprinātu, pievienotu u. tml.).
- nodauzīt Dauzot, sitot atdalīt nost, atbrīvot (no kā).
- stīgturis Detaļa (stīgu instrumentos), kurā stīgas nostiprina nekustīgā stāvoklī.
- uzstūris Detaļa, ar ko nostiprina (kā) stūri.
- izolators Detaļa, ierīce elektriskās aparatūras vai ietaises elektrisko strāvu vadošo daļu izolācijai un mehāniskai nostiprināšanai.
- stūrenis Detaļa, ko uzliek (kā) stūriem to nostiprināšanai, sastiprināšanai.
- veloergometrija Diagnostikas metode – slodzes tests, izmantojot veloergometru, kas parāda sirds spēju izturēt fizisku piepūli.
- tomogrāfija Diagnostikas metode, ar kuru iegūst izmeklējamā objekta atsevišķu slāņu attēlu.
- ultrasonogrāfija Diagnostikas metode, kurā izmanto ultraskaņu.
- sonogrāfija Diagnostikas metode, kura, izmantojot ultraskaņas frekvenci, precizē kādu slimību; ultraskaņas diagnostika.
- lumbālpunkcija Diagnostikas vai arī ārstniecības nolūkos veikta punkcija muguras smadzenēs mugurkaula jostas vietas apvidū.
- abrāzija Diagnostiska dzemdes tīrīšana; aborts.
- nodīrāt Dīrājot novilkt (beigtam dzīvniekam) ādu; dīrājot atdalīt nost (ādu beigtam dzīvniekam).
- saruna Domu apmaiņa, lai noskaidrotu (kāda cilvēka, cilvēku grupas) nostāju, uzskatus (kādā jautājumā).
- saruna Domu apmaiņa, priekšlikumu apspriešana, lai noskaidrotu situāciju, pušu nostāju, noslēgtu vienošanos u. tml. (kādā jautājumā).
- melodrāma Dramaturģijas žanrs, kam raksturīgs spilgts pozitīvo un negatīvo varoņu pretnostatījums, sakāpināta emocionalitāte un (parasti) laimīgas beigas.
- nodrāzt Drāžot atdalīt nost.
- nodrupināt Drupinot atdalīt nost.
- nodrupt Drūpot atdalīties nost.
- pīķis Duramais ierocis – garā kātā nostiprināts smails asmens.
- nodzīt Dzenot panākt, ka (kas) noiet, aiziet (no kādas vietas), arī atvirzās nost, attālinās (no kā).
- atdzīt Dzenot panākt, ka atvirzās šurp (kur, līdz kurienei u. tml.) vai atvirzās nost.
- atiet Ejot atvirzīties nost.
- noiet Ejot novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.).
- lociņš Elastīga koka nūjiņa, kurai starp galiem nostiepti zirga astri (vijoles, alta, čella, kontrabasa u. tml. spēlēšanai).
- noēvelēt Ēvelējot atdalīt nost.
- relatīvisms Filozofiska nostādne, kas noliedz objektīvas patiesības esamību, pamatojoties uz to, ka cilvēku atziņas ir relatīvas un subjektīvas.
- nofiltrēt Filtrējot atdalīt nost.
- fiziskā audzināšana Fiziskās attīstības un veselības nostiprināšanas pasākumu sistēma (bijušajā PSRS);
- vingrošana Fiziski vingrinājumi veselības nostiprināšanai, fizisko spēju attīstīšanai u. tml.
- nofrēzēt Frēzējot atdalīt nost.
- nogaiņāt Gaiņājot panākt, ka (kas) novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.).
- atgaiņāt Gaiņājot panākt, ka atvirzās nost.
- atglaust Glaužot atvirzīt atpakaļ, nost.
- gnostiķis Gnosticisma piekritējs.
- atgrābt Grābjot (ar grābekli), atvirzīt nost (no kā).
- nogrābt Grābjot (ar grābekli), novirzīt nost, novākt (ko).
- nograuzt Graužot nodalīt nost; graužot sabojāt (kā virsmu).
- cirpt Griezt nost vilnu (dzīvniekam); griezt nost (vilnu).
- šķērēt Griezt nost, dalīt.
- galotņot Griezt, lauzt nost (augiem) stublāja vai zaru galotnes.
- nogriezt Griežot nodalīt nost.
- atmeimurot Grīļīgā gaitā, streipuļojot atvirzīties nost.
- izgrūstīt Grūstot atvirzīt sānis, nost citu no cita u. tml.; grūstot izjaukt kārtību.
- atgrūst Grūžot atvirzīt nost vai sānis.
- nogrūst Grūžot novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.).
- mesties plikam ģērbt nost visu apģērbu.
- mesties Ģērbt nost, atbrīvoties (no apģērba).
- mesties nost ģērbties nost.
- slita Horizontāli nostiprināts baļķis zirgu piesiešanai, parasti pajūgu stāvvietās.
- iestiprināt Ieliekot, iespiežot u. tml. (kur iekšā), nostiprināt.
- optiskais reflektometrs ierīce optiskās šķiedras kabeļu līnijas diagnosticēšanai.
- sniega arkls ierīce sniega nostumšanai (no ceļa).
- enkurs Ierīce ūdens transportlīdzekļu nostiprināšanai brīvā ūdenī.
- fiksators Ierīce, ar kuru (ko) nostiprina vajadzīgā stāvoklī.
- rāmītis Ierīce, uz kuras nostiprina audumu izšūšanai.
- uzsist Iesitot naglas, nostiprināt (ko) virsū (uz kā, kam); izveidot (ko), sastiprinot ar iesistām naglām.
- aptvere Ietvars, kas apņem, savieno un nostiprina (atsevišķas detaļas); šāds ietvars kopā ar ietvertajām detaļām.
- iesakņoties Ieviesties; nostiprināties.
- iebetonēt Ievietot un nostiprināt (kur iekšā), aizlejot ar betona masu.
- iecementēt Ievietot un nostiprināt (kur iekšā), aizlejot ar cementa masu.
- svētbilžu siena ikonostass.
- hipnopēdija Informācijas ievadīšana un nostiprināšana aizmiguša cilvēka atmiņā; mācīšana miegā.
- atirt Irot, airējot atvirzīt nost (piem., sānis).
- izdancināt Izkalpināt, nostrādināt.
- vērstuve Izliekta tērauda plāksne (buldozera, sniega tīrītāja) priekšgalā kā virzīšanai (piemēram, sniega, zemes) prom, nost.
- plate Izņemama zobu protēze – plāna pamatne, uz kuras ir nostiprināti mākslīgie kroņi un kura cieši pieguļ pie žokļiem un mutes gļotādas.
- atšauties Izstiepties, atvirzīties nost.
- marginalizācija Izstumšana (piem., politiskā, sociālā) perifērijā, nostumšana malā, padarīšana par maznozīmīgu.
- atstiept Iztaisnot un atvirzīt (locekļus) sānis, nost; iztaisnot, izsliet taisni.
- attieksme Izturēšanās veids (pret ko); vērtējums, uzskats (par ko), atbilstoša nostāja.
- iesakņoties Izveidojot saknes, nostiprināties (zemē).
- uzsist jumtu izveidot jumta segumu, segmateriālu nostiprinot ar naglām.
- nojaukt Jaucot (ko nost), noārdīt, likvidēt.
- šķūrēt nost jaukt nost, nolīdzināt.
- ārdīt Jaukt nost; pārvērst drupās, gruvešos.
- puse Juridiska vai fiziska persona, vai personu grupa, kas kādās attiecībās nostādīta pretim viena otrai.
- nokabināt Kabināt nost, atdalīt (ko uzkabinātu, piekabinātu).
- nosvērties Kādā situācijā, norisē ieņemt noteiktu nostāju (par labu kādam, kam).
- nokalt Kaļot atdalīt nost.
- nokapāt Kapājot (1) atdalīt nost.
- uzkāpt Kāpjot, liekot kāju, soli, nostāties (uz kā augstāka).
- nokāpt Kāpjot, liekot soli, novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.).
- sargmainis Karavīrs, kas nostāda un maina sargus posteņos.
- atkārpīt Kārpot dabūt nost (lai ko atsegtu).
- atkārpīt Kārpot nost (piem., sniegu, zemi), atsegt.
- nokārpīt Kārpot novirzīt nost.
- atkasīt Kasot dabūt nost.
- nokasīt Kasot novirzīt nost; nokašņāt.
- atkasīt Kasot, kārpot (ko nost), atsegt.
- nokasīt Kasot, skrāpējot (ko) nost, notīrīt.
- nokasīt Kasot, skrāpējot atdalīt nost.
- atkašņāt Kašņājot dabūt nost.
- nokašņāt Kašņājot novirzīt nost.
- atkašņāt Kašņājot, kārpot (ko nost), atsegt.
- nokāst Kāšot atdalīt (ko) nost, nolejot novārījumu, sūkalas u. tml.
- atkausēt Kausējot dabūt nost (no kā); kausējot sasalumu, atsegt (ko), padarīt (ko) lietojamu.
- noknibināt Knibinot atdalīt nost, atbrīvot (no kā).
Atrasts piemēros (200):
- nost .. gaļai pavasaros pērk pārīti sivēnu, un rudenī kauj nost.
- nostalģija ..pēkšņi sirdi saņēma tāda nostalģija pēc ilgi neredzētās Sēļu puses..
- nošķirt ..visi mājas sievieši sēdēja apkārt [salasītajām brūklenēm] .. un rūpīgi nošķīra nost gan vecās, gan zaļās, gan kroplīgās.
- nostrādāt "..es nebrīnīšos, ja mūža galā viņš nostrādās vēl kādu numuru, ka visi paliks mēmi."
- iešņākties "Ej nost!" viņa iešņācas.
- nostenēties "Ļaujiet man gulēt," viņš nostenējās.
- nostiept "Nuū, tēv," Ludvigs nostiepa tā gari, ar tādu kā smiekliņu..
- balzametiķis 12 gadus nostādināts balzametiķis.
- struktūrteorija 19. gs. sešdesmitajos gados organiskajā ķīmijā radās un nostabilizējās struktūrteorija.
- agnostiķis Agnostiķa pārliecība.
- agnostisks Agnostiska pieeja.
- pārgurums Aiz pārguruma nevar nostāvēt kājās.
- nost Aiziet nost no loga.
- smacēt Aizvainojums, bēdas, dusmas smacē nost.
- āķēt Āķēt nost zivis no āķa.
- antikomunistisks Antikomunistiska nostāja.
- vīties Ap ezeru vijas vairāki nostāsti un ticējumi.
- apakšvienība Apakšvienības nostājas kājnieku parādes kopējā ierindā.
- pārvērsties Apkārtnē klīda nostāsti par pilskungu, kurš varējis pārvērsties par melnu suni.
- apolitisks Apolitiska nostāja.
- tīkliņsaite Apsēju uz ceļgala nostiprināt ar tīkliņsaiti.
- nodabūt Ar grūtībām nodabūt nost no kājām gumijas zābakus.
- ikonostass Ar kokgriezumiem un dārgakmeņiem izrotāts ikonostass.
- svilināt Ar lodlampu svilināt nost veco krāsu.
- pakasīt Ar nazi pakasot, krāsa lobās nost.
- vibrodiagnostika Ar vibrodiagnostikas palīdzību noteikt iekārtas defektus un tehnisko stāvokli.
- ārdīt Ārdīt nost veco malkas šķūni.
- arodslimība Arodslimību diagnostiskie kritēriji, profilakse, ārstēšana.
- palīgdienests Ārstnieciskie un diagnostiskie palīgdienesti.
- astmatiķis Astmatiķim nepieciešama mērena fiziska slodze, kas nostiprina elpošanas muskuļus un tādējādi mazina elpas trūkuma sajūtu.
- atbēgt Atbēgt nost no cirsmā gāztā koka.
- phē Atbīdīju šķīvi nost: "Phē, negaršīgs!"
- atcelt Atcelt solu nost no sienas.
- nostalģija Atcerēties ar nostalģiju pagājušos laikus.
- atdabūt Atdabūt nost cenas uzlīmi.
- atdzīt Atdzīt nost suņus.
- atdzīt Atdzīt ziņkārīgos nost.
- agnosticisms Ateisms un agnosticisms principā ir individuāla pozīcija, kas pamatojas personīgajā pieredzē un personīgajās pārdomās.
- nostrādāt Atjaunota un kvalitatīvi nostrādāta vecā parketa grīda.
- atkraut Atkraut sazāģēto malku nost no zāģa.
- atņemt Atņemt nost pusi no katlā iebērtajām ogām.
- nostūris Atrasties Eiropas nostūrī.
- atskriet Atskriet nost no degošās mašīnas.
- nostādne Atšķirīga jautājuma nostādne.
- attāls Attāls nostūris.
- pretnostādījums Attiecību pretnostādījums.
- atvilkt Atvilkt nost lūkas vāku.
- nost Atvirzīties nost no smēķētāja.
- automehāniķis Automehāniķis veic automobiļa tehnisko apkopi, tehniskā stāvokļa diagnostiku un remontu.
- nostāties Automobilis nostājas pie luksofora.
- savilcējs Bagāžas nostiprināšanas siksna ar savilcēju.
- siksna Bagāžas nostiprināšanas siksna.
- baismīgs Baismīgi nostāsti.
- pavārds Baltais nams Rīgā ir opera, šo pavārdu ir nostiprinājis Mariss Vētra ar savu tāda paša nosaukuma atmiņu grāmatu.
- beigt Beigt nost savu sirdi.
- beigties Beigties vai nost aiz izsalkuma.
- nostāvēt Bērns nevar ilgi nostāvēt uz vietas.
- nostāt Bērns nevar nostāt mierā.
- berzt Berzt nost rūsu.
- bezkaislīgs Bezkaislīga attieksme, nostāja.
- bezprincipiāls Bezprincipiāla nostādne.
- šļukt Bikses, zeķubikses šļūk nost.
- stulms Bikšu stulmu gali ir regulējami un nostiprināmi ar līplenti.
- nokārpīt Bites skrējušas arī visādu putekļu aplipušām kājām, bet, kad Puteklis pieķēries vienai pie kāju pūkām, tā nokārpījusi Putekli nost un teikusi: "Tu jau neesi puteksnis!"
- nostāt Blakus manai mašīnai nostāj kāds džips.
- ēst Blusas ēd nost.
- briesmīgs Briesmīgi nostrādāties.
- bronhoskopija Bronhoskopiju izmanto diagnostikā, kā arī ārstniecībā.
- izkāst Buljonu nostādina un izkāš caur sietu.
- nostāties Bultiņa nostājās pie atzīmes "nulle".
- plēst Celtnieki kūtij plēsa nost veco jumtu.
- nostampāt Cieši nostampāt sviestu traukā.
- nostenēt Ciešot sāpes, nostenēt.
- tiltiņš Cīkstonis aizstāvoties nostājas tiltiņa pozīcijā.
- zona Cilvēkiem ar diagnosticētu multiplo sklerozi ir nejutīgās zonas.
- cito- Citodiagnostika.
- nostaigāties Dabūjām pamatīgi nostaigāties.
- īsts Dabūt īsti nostrādāties.
- sarkankarogots Daļā ļaužu ir dzīvs padomju domāšanas stils un nostaļģija pēc sarkankarogotā laika.
- nostāties Darītāja nosaukums pie darbības vārda vajadzības izteiksmē nostājas datīvā.
- likvidācija Datorvīrusu diagnostika un likvidācija.
- dauzīt Dauzīt dubļus nost no apaviem.
- demonstrēt Demonstrēt nostāju izglītības reformas realizēšanā.
- noiet Detaļai vietām krāsa nogājusi nost.
- hipoglikēmija Diagnosticēt hipoglikēmiju.
- pankreatīts Diagnosticēt pankreatītu.
- diagnosticēt Diagnosticēt plaušu vēzi.
- rentgenoskopisks Diagnosticēt rentgenoskopiski.
- sirdstrieka Diagnosticēt sirdstrieku.
- diagnosticēt Diagnosticēt tehnikas bojājumus.
- audiometrs Diagnostiskais audiometrs.
- diagnostisks Diagnostiskās grūtības.
- nostāvēties Dīkā nostāvējušies sacīkšu zirgi.
- paplātīties Diriģents nostājas, paplātās, un viss.
- pretnostādījums Divu dažādu lietu pretnostādījums.
- stūrenis Drošībai durvis no ārpuses var nostiprināt ar tērauda stūreņiem.
- ēst Dunduri ēd nost zirgus.
- parapets Dzelzsbetona parapets krasta nostiprinājumā.
- nostādināt Dzert nostādinātu ūdeni.
- dzēst Dzēst nost sveces.
- zintnieks Dzīve saveda mani kopa ar zintnieci, kura ņem nost lāstus un melnās maģijas ietekmi.
- nostatus Dzīvot nostatus no pagasta centra.
- abolicionists Džons Brauns bija pazīstams abolicionists, kurš nostājās pret netaisnību un verdzību.
- priekša Ej nost no priekšas!
- nostāvēt Ēka nepabeigta nostāvēja vairākus gadus.
- epikūrisms Epikūrisms sākotnēji varēja tikt pretnostatīts platonismam, bet vēlāk vistiešākais tā pretmets bija stoicisms.
- kinostudija Filma uzņemta kinostudijā "Mosfiļm".
- nostāties Gaidīt, kamēr nostājas lietus.
- nostāties Gaidīt, kamēr vilciens nostājas pie stacijas.
- lente Galvenā loma Rīgas kinostudijas lentē.
- nostūris Gleznains dabas nostūris.
- mukt Gredzens mūk nost no pirksta.
- nost Greizsirdība viņu beidz nost.
- griezt Griezt automobili nost no ceļa.
- piņķerīgs Griezt nost piņķerīgo elektrības vadu.
- grunts Grunts nostiprināšana.
- grūst Grūst zēnus nost no durvīm.
- nost Guli nost, vēl necelies augšā!
- ģērbt Ģērbt nost mēteli.
- nost Ģērbt nost pidžamu.
- nost Ģērbties nost.
- nostāsts Ģimenes nostāsti.
- diagnostika Iekšķīgo slimību vispārējā diagnostika.
- ieķīlēt Ieķīlēt veidņu nostiprinājumu.
- pozīcija Iemācīties nostāvēt visās pozīcijās.
- raut Ienākot telpā, viņš aši rāva cepuri nost no galvas.
- atmeimurot Iereibušais atmeimuro nost no durvīm.
- ierobs Ierobs virves nostiprināšanai.
- zemesgrāmata Iesniegt nostiprinājuma lūgumu zemesgrāmatai.
- rakelis Iespiedprocesā dobspiedes forma tiek noklāta ar krāsu, bet rakelis noņem nost visu lieko – krāsa paliek tikai "dobumos".
- iestutēt Iestutēt griestu nostiprinājumam jaunu siju.
- nost Iet nost no durvīm.
- nostiprināties Ievirzīties ienaidnieka aizmugurē un tur nostiprināties.
- nostrādāt Instinkts bija nostrādājis nekļūdīgi.
- ņemt Īstais laiks ņemt nost ābolus.
- nostalģija Izjust dziļu nostalģiju.
- slīdceliņš Izmantot slīdceliņu darba spēju diagnostikai.
- nostiprināties Izraktā dīķa krasti ir nostiprinājušies un apauguši ar kokiem.
- izsvērt Izsvērts tumšo un gaišo laukumu pretnostatījums.
- izvairīties Izvairīties no gripas un citām slimībām, nostiprinot imūnsistēmu.
- birt Jāņogas birst nost.
- jaukt Jaukt nost krāsni, veco fermu.
- kabināt Kabināt nost vagonu.
- nost Kaķis nevar tikt nost no jumta.
- kapāt Kapāt nost stumbram zarus.
- nostampāt Kāpostus liek kārtām, katru kārtu labi nostampājot.
- nost Kāpuri dārzā kāpostus ēd nost.
- karavīrs Karavīri nostājas ierindā.
- nostiepties Kareivis nostiepās taisns kā stīga.
- tureklis Karogu nostiprina tureklī.
- kasīt Kasīt nost rūsu.
- nostāsts Katrs būs dzirdējis nostāstus par šo notikumu.
- noklausīts Kaut kur noklausīti nostāsti.
- nostalģisks Kavēties nostalģiskās atmiņās.
- kino- Kinostudija.
- galēt Klepus galēja vai nost.
- nostūris Kluss pilsētas nostūris.
- nostiprināties Koalīcija nostiprinājusies.
- pavēlēt Komandieris pavēl nostāties miera stājā.
- nonākt Krāsa nonāk nost.
- lupt Krāsa vietām jau sāk lupt nost.
- krejot Krejot nostādināto pienu.
- krevele Krevele lobās nost.
- gnostiķis Kristietībai kļūstot par valsts reliģiju, gnostiķi kā grupa tika nospiesti pagrīdē.
- nostāvēt Kuģis visu ziemu nostāvēja ostā.
- nonākt Kurpei zole nonāca nost.
- nost Kurpes krīt nost no kājām.
- krist Kurpes par lielām, krīt nost no kājām.
- nostāvēties Labi nostāvējies vīns.
- skrūvpālis Labi nostiprināti skrūvpāļi.
- nostiprināties Laika gaitā nostiprinājušās tradīcijas.
- pagrūts Laivu pagrūti nostumt no sēkļa.
- lasīt Lasīt nost no apģērba gružus, pūkas.
- zinātnieks Latvijas zinātnieki ir atklājuši jaunas vēža antivielas agrīnai kuņģa vēža diagnostikai.
- nostiepties Lēcienā virve nostiepjas.
- nostaigāt Lēnām nostaigāt apkārt pilskalnam.
- perfekcija Līdz perfekcijai nostrādāt.
- noliet Lieko eļļu nolej nost.
- nostāties Lielais vējš nostājās tikai pievakarē.
- nostāt Lietus nostāja tikai uz rīta pusi.
- traukt Lietus trauc nost putekļus.
- stūrains Līmenis deju ansamblī ir viduvējs – stūrainas kustības, nenostieptas pēdas.
- lokālpatriotisks Lokālpatriotiska nostāja.
- lupināt Lupināt nost vārītam kartupelim mizu.
- skrīningdiagnostika Ļaundabīgo audzēju skrīningdiagnostika.
- nostāvēties Ļaut ēdienam uz stundu nostāvēties.
- nostāja Mainīt savu nostāju.
- nost Māja ir uzcelta labu gabalu nost no ceļa.
- mantū Mantū izmanto tuberkulozes diagnosticēšanai.
- krist Mašīnai izpūtējs krīt nost.
- diagnostika Mašīnas tehniskā stāvokļa diagnostika.
- nost Mati iet nost.
- nomazgāties Matu krāsa pakāpeniski nomazgājas nost.
- sakne Matu maska nostiprinās matu saknes.
- maukt Maukt nost nagus.
- maukt Maukt nost zābakus.
- maukt Maukt nost zirgam sakas.
- rāpties Mazulis rāpjas nost no krēsla.
- piekalst Mēģināt dabūt nost no brūces piekaltušo marli.
- nostiepties Meitenei garie mati nostiepušies līdz pleciem.
nost citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV