Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca

58 217 šķirkļi

Paplašinātā meklēšana

Meklējam nost.

Atrasts vārdos (57):

Atrasts etimoloģijās (15):

No vācu Ablaut (ab 'nost' un Laut 'skaņa'). (šķirklī ablauts)
No vācu diagnostizieren, kam pamatā latīņu diagnoscere. (šķirklī diagnosticēt)
No vācu Diagnostik, kam pamatā grieķu diagnōstikos 'spējīgs atšķirt, noteikt'. (šķirklī diagnostika)
No latīņu foederare 'nostiprināt ar savienību'. (šķirklī federācija)
No latīņu fortificatio 'nostiprināšana'. (šķirklī fortifikācija)
No latīņu gnosticus, grieķu gnōstikos 'izzinošs'. (šķirklī gnostiķis)
No adjektīva jauns. Sākotnēji šis atvasinājums lietots ar nozīmi 'jaunība', mūsdienu nozīmes ieviešanos un nostiprināšanos veicinājis A. Kronvalds. (šķirklī jaunatne)
No grieķu mithos 'vārds, nostāsts, teika'. (šķirklī mīts)
No latīņu consolidatio 'nostiprināšana'. (šķirklī konsolidācija)
No vācu mythisch, kam pamatā grieķu mythos 'vārds, nostāsts, teika'. (šķirklī mītisks)
No grieķu nostos 'atgriešanās' un algos 'ciešanas, sāpes'. (šķirklī nostalģija)
No latīņu nostras, nostratis 'mūsu', 'vietējais' un facere 'darīt'. (šķirklī nostrificēt)
No latīņu pater noster 'mūsu tēvs'. (šķirklī pātari)
No latīņu praelatus 'izvirzīts, pāri citiem nostādīts'. (šķirklī prelāts)
J. Langes darināts vārds ar nozīmi 'izsūtījums' (1772. g.), kuru G. F. Stenders ievietojis savā vārdnīcā "Lettisches Lexicon" (1789. g.) un kurš plašāk ieviesies un nostiprinājies valodā kopš 19. gs. 70. gadiem, kad to lietoja "Baltijas Vēstnesis", bet jo īpaši ar Raiņa darbiem. (šķirklī trimda)

Atrasts normatīvajos komentāros (5):

Atrasts vārdu savienojumos (34):

Atrasts skaidrojumos (400):

agnostiķis Agnosticisma piekritējs.
aizkrampēt Aizāķējot krampi, nostiprināt (aizvērtas durvis, logu u. tml.)
apspraust Aizbāžot, pabāžot apakšā, (visapkārt) nostiprināt.
nodalīties Aizvirzīties nost, savrup (no citiem, no kāda kopuma).
apstīpot Apņemt, nostiprināt ar stīpu.
nostāt Apstāties, nostāties (3).
nodarināt Apstrādāt (piem., sakņaugus), atdalot nost nevajadzīgo.
aizstāvēt Ar aktīvu rīcību, arī nostāju sargāt, nodrošināt (pret ko nevēlamu); aizsargāt.
tēst Ar darbarīku šķelt nost, līdzināt; šādā veidā darināt (ko).
atgrūsties Ar grūdienu atvirzīties nost (no kā).
nodabūt Ar grūtībām, lielu piepūli dabūt (ko) lejā, zemē, nost.
dresēt Ar īpašām metodēm izstrādāt un nostiprināt dzīvniekos vēlamus nosacījuma refleksus un iemaņas.
noņemt Ar īpašiem paņēmieniem nodalīt, atdalīt nost.
aizķēdēt Ar īpašu ķēdi (papildus) nostiprināt.
atlēkt Ar lēcienu atvirzīties nost; spēji atrauties, atkāpties u. tml. (no kā).
atmest Ar metienu atvirzīt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.) vai atvirzīt nost, atpakaļ.
kasīt Ar piespiedienu vairākkārt velkot, tīrīt (ko) nost; tīrot ko nost, vairākkārt vilkt (pa ko).
berzt Ar piespiedienu, pārvarot pretestību, virzīt šurp turp (ko pa kādu virsmu), parasti tīrot, mazgājot (šo virsmu), arī dalot (ko) nost no šīs virsmas.
atdzīt Ar plūsmu atvirzīt šurp, nost.
atdabūt Ar pūlēm atvirzīt, atgādāt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.) vai atvirzīt nost, atpakaļ.
plūkāt Ar rāvieniem, arī kodieniem dalīt (ko) nost (no kā), lai apēstu (par dzīvniekiem).
plūkt Ar rāvieniem, arī kožot dalīt (ko) nost (no kā), lai apēstu (par dzīvniekiem).
šķīt Ar rokām raujot, ņemt nost, plūkt.
noglaust Ar rokas kustību (ko) novirzīt nost.
atsist Ar sitienu atvirzīt nost, atpakaļ.
raut Ar spēcīgu, asu kustību ņemt (nost).
grūst Ar spēcīgu, strauju kustību virzīt (kur, pie kā, nost u. tml.); spēcīgi, strauji stumt.
nospert Ar spērienu novirzīt nost, lejā, zemē.
notraukt Ar strauju (rokas) kustību novirzīt nost.
nomest Ar strauju kustību novirzīt nost.
raust Ar strauju rokas kustību viegli virzīt nost (parasti sviedrus, asaras).
atsviest Ar sviedienu atvirzīt nost, atpakaļ.
sist Ar triecienu virzīt (kur iekšā, nost no kā u. tml.); ar triecienu vienot kopā, stiprināt klāt u. tml.
sprāgt Ar troksni vērties vaļā, arī atdalīties, strauji virzīties nost (par priekšmetiem).
slaucīt Ārdīt, graut un virzīt nost, projām.
noārdīt Ārdot nodalīt nost (ko piešūtu, uzšūtu); ārdot (adījumu), izjaukt.
reimokardiologs Ārsts, kas specializējies reimatisma diagnostikā un terapijā.
pneimonologs Ārsts, kurš specializējies elpošanas orgānu sistēmas slimību diagnostikā, ārstēšanā un profilaksē; plaušu ārsts.
nostāties Atbalstīt (kādu viedokli), pievienoties (kam), izpaust savu nostāju (pret ko).
nodabūt Atdalīt nost (parasti ar pūlēm, grūtībām).
nonākt Atdalīties (nost); nokrist (nost).
atlupt Atdalīties, atlobīties nost.
nogrūt Atdaloties nost (no kā), nokrist, nogāzties (parasti lielā daudzumā); nobrukt (1).
nobrukt Atdaloties nost, nokrist, nogāzties; brūkot pārvērsties drupās; nogrūt.
krampēt Atdarīt (ko ar krampi nostiprinātu).
atkāpties Atiet atpakaļ, sānis, nost (parasti atmuguriski).
demonstrēt Atklāti, publiski paust, apliecināt (savu nostāju, jūtas, parasti sabiedriski politiskos jautājumos).
nopogāt Atpogāt un noņemt nost.
noraut Ātri, strauji novilkt, noņemt nost (apģērbu, apavus).
nolaist Ātri, strauji novirzīties lejā, nost u. tml.; nolaisties.
noiet Atrodoties kustībā, braucot noslīdēt nost vai sānis.
nodauzīt Atsitot, piesitot nošķelt, nodalīt nost.
atlēkt Atšķelties un atkrist nost; atdalīties, atlobīties.
nošķirt Atšķirt nost, nodalīt savrup.
atkarāties Atvirzīties nost (no kā) un karāties.
sakne Augu daļa, kas nostiprina augu augsnē, uzsūc ūdeni un tajā izšķīdušās minerālvielas, sintezē organiskas vielas un sekmē to pārvietošanos uz citiem orgāniem, izdala vielmaiņas produktus.
lafete Balsts, uz kā nostiprināts lielgabala vai ložmetēja stobrs.
atbēgt Bēgot atvirzīties nost.
nobērt Berot atdalīt nost (kādu daļu no kā).
noberzties Berzējoties, tiekot berztam, atdalīties nost.
noberzt Beržot atdalīt nost (netīrumus, kā paliekas u. tml.).
bulta Bīdāms (parasti metāla) stienis aizvērtu durvju, vārtu u. tml. nostiprināšanai; aizbīdnis, aizšaujamais.
atbīdīt Bīdot atvirzīt nost, atpakaļ vai atvirzīt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.)
nobīdīt Bīdot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) virzās prom, atvirzās nost, attālinās (no kā).
nobīdīt Bīdot virzīt prom, atvirzīt nost, attālināt (no kā).
atbirt Birstot atdalīties nost.
nobirzt Birstot, drūpot atdalīties nost; nodrupt.
nobraukt Braucot novirzīties (nost).
noskriet Braucot novirzīties nost (no kurienes) – par transportlīdzekļiem.
nobraucīt Braukot noņemt, atdalīt nost.
nākt nost būt atdalāmam; lobīties nost.
atvirzīt Būt novietotam, atrasties nost (no kā).
atvirzīties Būt novietotam, atrasties virzienā nost (no kā).
notraukt Būt par cēloni tam, ka (kas) atdalās nost (no kā).
noplēst Būt par cēloni tam, ka (kas) tiek atdalīts nost (parasti par vēju).
raisīt Būt par cēloni tam, ka (lapas, augļi u. tml.) dalās nost no auga.
balstīt Būt par to, kas notur (piem., celtni, konstrukciju) noteiktā stāvoklī; ar balstu nostiprināt, censties noturēt (ko) līdzšinējā stāvoklī.
atkārties Būt tādam, kas nepieguļ klāt, ir nost, nokarājas.
atļukt Būt tādam, kas nepieguļ klāt, ir nost, nokarājas.
cirst Būt tādam, kas spēj dalīt nost vai šķelt sīkākās daļās (piem., par cirvi, zobenu); šādā veidā ievainot vai nonāvēt.
notecēt Būt tādam, kas tek lejā, nodalās nost.
nobirdināt Būt tādam, no kā (kas) atdalās nost, nobirst zemē (par augiem).
notecēt Būt tādam, no kura (kas) tek lejā, nodalās nost.
sija Būvkonstrukcijas elements – horizontāli nostiprināts baļķis, stienis u. tml. (piem., ēkās, tiltos, estakādēs).
katetrs Cauruļveida instruments, ko ārstnieciskos vai diagnostiskos nolūkos ievada ķermeņa dobumos vai kanālos (piem., urīnpūšļa iztukšošanai vai skalošanai).
atcelt Ceļot atvirzīt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.) vai atvirzīt nost, atpakaļ.
nocelt Ceļot novirzīt lejā, zemē; ceļot noņemt nost.
nocirpt Cērpot atdalīt nost vilnu, spalvu (dzīvniekiem); cērpot atdalīt nost (vilnu).
nocirst Cērtot atdalīt (piem., koku) nost no saknēm.
nocirst Cērtot atdalīt nost (daļu no kā).
skrūve Cilindriska, retāk koniska detaļa, kam ārpusē ir izveidota vītne (priekšmeta, detaļu nostiprināšanai, sastiprināšanai).
izdzinējs Cilvēks, kas pārmērīgi nostrādina, izkalpina (citus) darbā.
pretinieks Cilvēks, kura darbība, rīcība, nostāja ir naidīga (kādam, kam), vērsta pret (kādu, ko); cilvēks, ar ko ir naidīgas attiecības, interešu pretstati, pilnīgi pretējs viedoklis, uzskati, nostāja.
atlipināt Dabūt nost, vaļā (piem., ko pielipinātu, salipušu).
kniebt Dalīt nost (daļu no kā), saņemot ar knaiblēm, starp nagiem, pirkstiem u. tml.
lupināt Dalīt, ņemt nost (sīkas, nelielas daļas no kā).
raisīties Dalīties nost (no auga) – par lapām, augļiem u. tml.
lupt Dalīties, krist nost, lobīties (parasti par virskārtu).
atdalīties Daloties (kam lūstot, drūpot, trūkstot u. tml.), zaudēt saistību (ar ko), atšķelties nost.
skrūvsols Darbgalds, kurā (piem., ar skrūvspīlēm) nekustīgi nostiprina apstrādājamo priekšmetu; skrūvgalds.
skrūvgalds Darbgalds, kurā (piem., ar skrūvspīlēm) nekustīgi nostiprina apstrādājamo priekšmetu; skrūvsols.
suports Darbmašīnas elements griezējinstrumentu nostiprināšanai un pārvietošanai apstrādes procesā.
noņemt Darbojoties (ar roku vai rokām), atvienot, atdalīt nost (ko piestiprinātu, pievienotu u. tml.).
nodauzīt Dauzot, sitot atdalīt nost, atbrīvot (no kā).
stīgturis Detaļa (stīgu instrumentos), kurā stīgas nostiprina nekustīgā stāvoklī.
uzstūris Detaļa, ar ko nostiprina (kā) stūri.
izolators Detaļa, ierīce elektriskās aparatūras vai ietaises elektrisko strāvu vadošo daļu izolācijai un mehāniskai nostiprināšanai.
stūrenis Detaļa, ko uzliek (kā) stūriem to nostiprināšanai, sastiprināšanai.
veloergometrija Diagnostikas metode – slodzes tests, izmantojot veloergometru, kas parāda sirds spēju izturēt fizisku piepūli.
tomogrāfija Diagnostikas metode, ar kuru iegūst izmeklējamā objekta atsevišķu slāņu attēlu.
ultrasonogrāfija Diagnostikas metode, kurā izmanto ultraskaņu.
sonogrāfija Diagnostikas metode, kura, izmantojot ultraskaņas frekvenci, precizē kādu slimību; ultraskaņas diagnostika.
lumbālpunkcija Diagnostikas vai arī ārstniecības nolūkos veikta punkcija muguras smadzenēs mugurkaula jostas vietas apvidū.
abrāzija Diagnostiska dzemdes tīrīšana; aborts.
nodīrāt Dīrājot novilkt (beigtam dzīvniekam) ādu; dīrājot atdalīt nost (ādu beigtam dzīvniekam).
saruna Domu apmaiņa, lai noskaidrotu (kāda cilvēka, cilvēku grupas) nostāju, uzskatus (kādā jautājumā).
saruna Domu apmaiņa, priekšlikumu apspriešana, lai noskaidrotu situāciju, pušu nostāju, noslēgtu vienošanos u. tml. (kādā jautājumā).
melodrāma Dramaturģijas žanrs, kam raksturīgs spilgts pozitīvo un negatīvo varoņu pretnostatījums, sakāpināta emocionalitāte un (parasti) laimīgas beigas.
nodrāzt Drāžot atdalīt nost.
nodrupināt Drupinot atdalīt nost.
nodrupt Drūpot atdalīties nost.
pīķis Duramais ierocis – garā kātā nostiprināts smails asmens.
nodzīt Dzenot panākt, ka (kas) noiet, aiziet (no kādas vietas), arī atvirzās nost, attālinās (no kā).
atdzīt Dzenot panākt, ka atvirzās šurp (kur, līdz kurienei u. tml.) vai atvirzās nost.
atiet Ejot atvirzīties nost.
noiet Ejot novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.).
lociņš Elastīga koka nūjiņa, kurai starp galiem nostiepti zirga astri (vijoles, alta, čella, kontrabasa u. tml. spēlēšanai).
noēvelēt Ēvelējot atdalīt nost.
relatīvisms Filozofiska nostādne, kas noliedz objektīvas patiesības esamību, pamatojoties uz to, ka cilvēku atziņas ir relatīvas un subjektīvas.
nofiltrēt Filtrējot atdalīt nost.
fiziskā audzināšana Fiziskās attīstības un veselības nostiprināšanas pasākumu sistēma (bijušajā PSRS);
vingrošana Fiziski vingrinājumi veselības nostiprināšanai, fizisko spēju attīstīšanai u. tml.
nofrēzēt Frēzējot atdalīt nost.
nogaiņāt Gaiņājot panākt, ka (kas) novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.).
atgaiņāt Gaiņājot panākt, ka atvirzās nost.
atglaust Glaužot atvirzīt atpakaļ, nost.
gnostiķis Gnosticisma piekritējs.
atgrābt Grābjot (ar grābekli), atvirzīt nost (no kā).
nogrābt Grābjot (ar grābekli), novirzīt nost, novākt (ko).
nograuzt Graužot nodalīt nost; graužot sabojāt (kā virsmu).
cirpt Griezt nost vilnu (dzīvniekam); griezt nost (vilnu).
šķērēt Griezt nost, dalīt.
galotņot Griezt, lauzt nost (augiem) stublāja vai zaru galotnes.
nogriezt Griežot nodalīt nost.
atmeimurot Grīļīgā gaitā, streipuļojot atvirzīties nost.
izgrūstīt Grūstot atvirzīt sānis, nost citu no cita u. tml.; grūstot izjaukt kārtību.
atgrūst Grūžot atvirzīt nost vai sānis.
nogrūst Grūžot novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.).
mesties plikam ģērbt nost visu apģērbu.
mesties Ģērbt nost, atbrīvoties (no apģērba).
mesties nost ģērbties nost.
slita Horizontāli nostiprināts baļķis zirgu piesiešanai, parasti pajūgu stāvvietās.
iestiprināt Ieliekot, iespiežot u. tml. (kur iekšā), nostiprināt.
optiskais reflektometrs ierīce optiskās šķiedras kabeļu līnijas diagnosticēšanai.
sniega arkls ierīce sniega nostumšanai (no ceļa).
enkurs Ierīce ūdens transportlīdzekļu nostiprināšanai brīvā ūdenī.
fiksators Ierīce, ar kuru (ko) nostiprina vajadzīgā stāvoklī.
rāmītis Ierīce, uz kuras nostiprina audumu izšūšanai.
uzsist Iesitot naglas, nostiprināt (ko) virsū (uz kā, kam); izveidot (ko), sastiprinot ar iesistām naglām.
aptvere Ietvars, kas apņem, savieno un nostiprina (atsevišķas detaļas); šāds ietvars kopā ar ietvertajām detaļām.
iesakņoties Ieviesties; nostiprināties.
iebetonēt Ievietot un nostiprināt (kur iekšā), aizlejot ar betona masu.
iecementēt Ievietot un nostiprināt (kur iekšā), aizlejot ar cementa masu.
svētbilžu siena ikonostass.
hipnopēdija Informācijas ievadīšana un nostiprināšana aizmiguša cilvēka atmiņā; mācīšana miegā.
atirt Irot, airējot atvirzīt nost (piem., sānis).
izdancināt Izkalpināt, nostrādināt.
vērstuve Izliekta tērauda plāksne (buldozera, sniega tīrītāja) priekšgalā kā virzīšanai (piemēram, sniega, zemes) prom, nost.
plate Izņemama zobu protēze – plāna pamatne, uz kuras ir nostiprināti mākslīgie kroņi un kura cieši pieguļ pie žokļiem un mutes gļotādas.
atšauties Izstiepties, atvirzīties nost.
marginalizācija Izstumšana (piem., politiskā, sociālā) perifērijā, nostumšana malā, padarīšana par maznozīmīgu.
atstiept Iztaisnot un atvirzīt (locekļus) sānis, nost; iztaisnot, izsliet taisni.
attieksme Izturēšanās veids (pret ko); vērtējums, uzskats (par ko), atbilstoša nostāja.
iesakņoties Izveidojot saknes, nostiprināties (zemē).
uzsist jumtu izveidot jumta segumu, segmateriālu nostiprinot ar naglām.
nojaukt Jaucot (ko nost), noārdīt, likvidēt.
šķūrēt nost jaukt nost, nolīdzināt.
ārdīt Jaukt nost; pārvērst drupās, gruvešos.
puse Juridiska vai fiziska persona, vai personu grupa, kas kādās attiecībās nostādīta pretim viena otrai.
nokabināt Kabināt nost, atdalīt (ko uzkabinātu, piekabinātu).
nosvērties Kādā situācijā, norisē ieņemt noteiktu nostāju (par labu kādam, kam).
nokalt Kaļot atdalīt nost.
nokapāt Kapājot (1) atdalīt nost.
uzkāpt Kāpjot, liekot kāju, soli, nostāties (uz kā augstāka).
nokāpt Kāpjot, liekot soli, novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.).
sargmainis Karavīrs, kas nostāda un maina sargus posteņos.
atkārpīt Kārpot dabūt nost (lai ko atsegtu).
atkārpīt Kārpot nost (piem., sniegu, zemi), atsegt.
nokārpīt Kārpot novirzīt nost.
atkasīt Kasot dabūt nost.
nokasīt Kasot novirzīt nost; nokašņāt.
atkasīt Kasot, kārpot (ko nost), atsegt.
nokasīt Kasot, skrāpējot (ko) nost, notīrīt.
nokasīt Kasot, skrāpējot atdalīt nost.
atkašņāt Kašņājot dabūt nost.
nokašņāt Kašņājot novirzīt nost.
atkašņāt Kašņājot, kārpot (ko nost), atsegt.
nokāst Kāšot atdalīt (ko) nost, nolejot novārījumu, sūkalas u. tml.
atkausēt Kausējot dabūt nost (no kā); kausējot sasalumu, atsegt (ko), padarīt (ko) lietojamu.
noknibināt Knibinot atdalīt nost, atbrīvot (no kā).
nokniebt Kniebjot atdalīt nost.
ķīlis Koka vai metāla darbarīks (parasti garens, galā sašaurināts klucītis) kā šķelšanai; šādas formas detaļa kā nostiprināšanai, nospriegošanai.
platāna Koks ar plankumainu stumbru (miza lobās nost), kura lapas ir līdzīgas kļavu lapām.
izdiena Kopējais algotā darbā nostrādātais laiks; algota darba stāžs.
nokost Kožot atdalīt nost.
apgriezt kažoku uz otru pusi krasi mainīt savus uzskatus, nostāju.
pārmest kažoku uz otru pusi krasi mainīt savus uzskatus, nostāju.
apmest kažoku uz otru pusi krasi mainīt savus uzskatus, nostāju.
apsviest kažoku uz otru pusi krasi mainīt savus uzskatus, nostāju.
griezt kažoku uz otru pusi krasi mainīt savus uzskatus, nostāju.
krastmala Krasta nostiprinājums, īpaši izveidota josla gar šādu nostiprinājumu.
nokraut Kraujot noņemt (nost); izkraut.
atkraut Kraujot novietot tālāk nost (no kā).
atkravāt Kravājot novietot tālāk nost (no kā); kravājot atbrīvot vietu.
meņševiki Krievijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas labējais spārns, kas izveidojās šīs partijas 2. kongresā (1903. g.), nostājoties opozīcijā pret V. Ļeņina vadīto kreiso novirzienu (boļševikiem).
takelāža Kuģa trošu, ķēžu, bloku u. c. ierīču kopums, ko izmanto kuģa apaļkoku nostiprināšanai un buru vadīšanai.
nokūleņot Kūleņojot nonākt lejā, zemē; kūleņojot novirzīties nost (no kā).
nospārdīties Kustoties, spārdoties (parasti guļot) nostumt sev apsegu.
atķemmēt Ķemmējot atvirzīt nost, sānis.
punkcija Ķermeņa dobuma, asinsvada vai orgāna pārduršana ar dobu adatu, lai diagnostiskā vai ārstnieciskā nolūkā izsūktu šķidrumu vai ievadītu kādu vielu.
ieķīlēt Ķīlējot iestiprināt, nostiprināt.
fiksāža Ķīmisku vielu maisījums (šķīdums), ar kuru uz fotopapīra vai fotofilmas nostiprina attēlu.
trideksnis Latviešu tautas sitamais mūzikas instruments – uz vertikālas stieņveida detaļas nostiprināts metāla plāksnīšu kopums.
nolauzt Laužot atdalīt nost.
nolēkt Lecot, ar lēcienu vai lēcieniem novirzīties (nost no kā).
noliet Lejot atdalīt nost (daļu).
atvilkties Lēni atvirzīties nost, atpakaļ.
saite Lente, virve, aukla, auduma vai ādas sloksne u. tml., ko izmanto, piem., kā piesiešanai, sasiešanai, nostiprināšanai.
kāpt Liekot kāju, soli, nostāties (uz kā), virzīties (pa ko, pāri kam).
lauzt Liekt tā, ka lūst un atdalās nost vai sadalās vairākās daļās.
nolīst Lienot nonākt lejā, zemē, nost (no kā).
gan Lieto, lai piešķirtu izteikumam pretnostatījuma nokrāsu.
nostāvināt Likt nostāvēties (2).
nostrādināt Likt strādāt; panākt, ka (kāds) nostrādājas.
ridāt Likt uz galda vai vākt nost (traukus, ēdienus); klāt galdu.
nostādīt Likt, panākt, ka nostājas (kur, kādā veidā); likt stāvēt, atrasties (kur noteiktā uzdevumā).
plāksteris Lipīga lente brūču pārsiešanai vai pārsēja nostiprināšanai.
atlobīt Lobot atdalīt; lobot (ko nost) atsegt, atdarīt.
žalūzijas Loga ailē vai virs tās nostiprināts loga aizklājs, kas paceļams un nolaižams vai aizvelkams un atvelkams ar īpašu mehānismu.
nolupt Lūpot atdalīties nost.
nolūzt Lūstot atdalīties nost (par priekšmetu, tā daļu, detaļu, gabalu u. tml.).
noplēsties melnās miesās ļoti nopūlēties, smagi nostrādāties.
noplēsties vaiga sviedros ļoti nopūlēties, smagi, grūti nostrādāties.
nostrādājies kā lūks ļoti nostrādājies.
norauties Ļoti nostrādāties.
nokalpināt Ļoti nostrādināt (kādu); likt (kādam) strādāt savā labā.
prakse Mācību forma, kurā skolu audzēkņi un augstskolu studenti (parasti pedagogu vadībā) nostiprina iegūtās teorētiskās zināšanas, iegūst iemaņas un darba prasmi.
provokācija Mākslīga slimības simptomu izraisīšana vai pastiprināšana diagnostikas nolūkā, arī, lai pārliecinātos par terapijas pareizību.
nomaukt Maucot noņemt, novilkt nost (ko tādu, kas apņem, aptver).
nomazgāt Mazgājot atdalīt nost, notīrīt.
atmazgāt Mazgājot dabūt nost; nomazgāt.
neiroķirurģija Medicīnas nozare, kas izstrādā nervu bojājumu diagnostikas un to ķirurģiskās ārstēšanas metodes.
reimatoloģija Medicīnas nozare, kas nodarbojas ar reimatisko slimību izpēti, šo slimību diagnostiku, ārstēšanu un profilaksi.
hepatoloģija Medicīnas nozare, kas pēta aknu un žultsceļu slimību cēloņus, diagnostiku un ārstēšanu.
klīniskā hematoloģija medicīnas nozare, kas pēta asins slimību diagnostiku, ārstēšanu un profilaksi.
terapija Medicīnas nozare, kas pēta iekšķīgās slimības, to rašanos, norisi, diagnostiku, profilaksi, ārstēšanu.
reimokardioloģija Medicīnas nozare, kas pēta reimatisku sirds un asinsvadu bojājumu izcelšanos, diagnostiku, ārstēšanu un profilaksi.
ginekoloģija Medicīnas nozare, kas pēta sievietes reproduktīvo orgānu anatomiskās un fizioloģiskās īpatnības; mācība par sieviešu slimībām, to diagnostiku, ārstēšanu un profilaksi.
fleboloģija Medicīnas nozare, kas pēta vēnu uzbūvi un funkcijas, kā arī izstrādā vēnu saslimšanu profilakses, diagnostikas un ārstēšanas metodes.
traumatoloģija Medicīnas nozare, kurā nodarbojas ar traumu diagnostiku, ārstniecību un profilaksi.
atmērcēt Mērcējot, mitrinot dabūt nost.
zonde Metāla vai elastīga materiāla instruments, ko ievada ķermeņa dabiskos vai patoloģiskos kanālos un dobumos, piem., lai veiktu diagnostiku.
cionisms Nacionālistiska kustība par ebreju valsts atjaunošanu, nostiprināšanu un ebreju pārceļošanu uz Izraēlu.
neitralitāte Neiejaukšanās citu cilvēku attiecībās, strīdos; atturēšanās nostāties kāda pusē.
trūkt Neizturot saspriegumu, stiepi, dalīties daļās (par ko samērā tievu); neizturot saspriegumu, stiepi, dalīties nost no kā (par ko piestiprinātu, parasti piešūtu).
sviest Nekavējoties likt nost; strauji ģērbt nost.
kontaktligzda Nekustīgi nostiprināta ierīce, kurā ievieto kontaktdakšu.
brīvs Nepiestiprināts; nenostiepts.
gāzties no kājām nespēt nostāvēt kājās (parasti no noguruma).
nokrist Neturoties stingri klāt, virsū u. tml., noslīdēt nost virzienā uz leju.
palisāde No vertikāliem, zemē iedzītiem baļķiem veidots nostiprinājums; no šādiem augšgalā nosmailinātiem baļķiem veidots žogs aizsardzībai.
nomukt Nobēgt nost.
noripot Nobraukt lejā, nost (no kurienes).
noķeksēt Nodabūt, novilkt (ko) lejā, nost (parasti ar roku vai tievu, garu priekšmetu).
notriekt Nodzīt nost, lejā, zemē u. tml.
stodere Noenkurota vai gruntī nostiprināta navigācijas zīme garas kārts veidā, kas norāda, piem., kuģu ceļu, izliktus tīklus.
partijas (iekšējā) opozīcija nogrupējums, kas regulāri pauž partijas oficiālai nostājai pretēju viedokli.
novākties Noiet, nobraukt nost (no kurienes), parasti steidzīgi, nekavējoties.
noļepatot Noiet, nostaigāt; arī noskriet (par cilvēku).
novazāties Noklaiņot; nostaigāties.
apšūt Noklāt (ar dēļiem, ķieģeļiem u. tml.) un nostiprināt.
izšūt Noklāt ar dēļiem vai kādu citu materiālu un nostiprināt (parasti sienas, griestus).
atlikt Nolikt nost (malā u. tml.); nolikt atsevišķi, lai pataupītu.
nostatus Nomaļus; nostāk.
novākt Noņemt nost un novietot (kur citur).
nomontēt Noņemt, atdalīt nost (ko piemontētu, uzmontētu u. tml.).
no- Norāda uz darbības virzību lejā, zemē, arī nost (no kurienes).
kontr- Norāda uz pretdarbību, pretnostatījumu, pretstatu salikteņa otrajā daļā nosauktajam.
pret Norāda uz to (parasti uz ko nevēlamu), kam stājas, aktīvi darbojas pretī, arī ko cenšas atvairīt, nostatīt pretī.
no Norāda uz vietu, objektu, kur sākas virzība, kustība lejā, zemē, ārā, prom, nost.
nostāk Norāda, ka (kas) atrodas kur attālāk, nost (no kā), arī aizvirzās attālāk, nost (no kā).
no- Norāda, ka darbības rezultātā kas atdalās vai tiek atdalīts nost.
at- Norāda, ka darbības rezultātā kas tiek atdalīts, atšķirts nost.
at- Norāda, ka darbības rezultātā kas tiek atvirzīts nost, sānis vai atdarīts vaļā.
uz- Norāda, ka kas tiek nostiprināts virsū (uz kā, kam), arī izveidots virsū (uz kā, kam).
kontr- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar pretdarbību, pretnostatījumu, pretstatu.
projām Norāda, ka skatiens ir vērsts kur tālāk, nost (no kā).
nobrukt Noslīdēt uz leju (piem., par pietiekami nenostiprinātu apģērba gabalu).
nomukt Noslīdēt, nokrist nost.
nostatīt nostādīt (2).
piecelt nostādīt vertikālā stāvoklī.
likt pie sienas nostādīt, lai nošautu.
nomalties nostaigāties, nobraukāties (pa kurieni).
vidusceļš nostāja, rīcība bez galējībām, riska.
sastāties nostājoties (vairākiem, daudziem), izveidoties (par kādu kopumu, veidojumu).
mednieku stāsts nostāsts, kurā ir ļoti daudz pārspīlējumu.
aizstāties nostāties (aiz kā, kam priekšā).
sastāties nostāties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
iestāties nostāties (kur, starp ko).
piecelties nostāties stāvus, ieņemt vertikālu stāvokli (no sēdus vai guļus stāvokļa).
celties nostāties uz kājām (no sēdus vai guļus stāvokļa).
slieties nostāties uz kājām no, piem., sēdus vai guļus stāvokļa, arī no guļus stāvokļa pāriet uz sēdus stāvokli; celties (1).
pacelties uz pirkstgaliem nostāties uz kāju pirkstgaliem.
pastiepties uz pirkstgaliem nostāties uz kāju pirkstgaliem.
pacelties pirkstgalos nostāties uz kāju pirkstgaliem.
pastiepties pirkstgalos nostāties uz kāju pirkstgaliem.
paslieties uz pakaļkājām nostāties uz pakaļkājām (par dzīvniekiem).
pacelties uz pakaļkājām nostāties uz pakaļkājām.
ielenkt nostāties, novietoties (kam) tuvu visapkārt.
izstāvēt nostāvēt (kur kādu laiku).
nostenēt nostenēties.
iekrampēties nostiprināt (durvis no iekšpuses) ar krampi.
fiksēt nostiprināt (piem., bojātus locekļus, to daļas) noteiktā stāvoklī.
atbalstīt nostiprināt ar balstu.
noenkurot nostiprināt ar enkuru (ūdens transportlīdzekli).
noķīlēt nostiprināt ar ķīli, lai nekustas.
uzvilkt audeklu nostiprināt audeklu uz rāmja gleznošanai.
nofiksēt nostiprināt noteiktā stāvoklī.
nostiprināties nostiprināt savas pozīcijas, nocietināties.
uzstiprināt nostiprināt virsū (uz kā, kam).
bultēt nostiprināt, aizvērt vai atvērt (ko, piem., durvis, vārtus) ar bultu (2); bīdīt bultu (2).
iegaumēt nostiprināt, saglabāt apziņā un ievērot savā rīcībā, darbībā (piem., faktu, padomu).
iegaumēt nostiprināt, saglabāt atmiņā.
ķīlēt nostiprināt, saspriegt ar ķīli [1] (1).
saķīlēt nostiprināt, saspriegt ar ķīli.
sastiprināties nostiprināt, uzlabot savu veselību.
iesakņot nostiprināt.
iesēsties nostiprināties (piem., apziņā, atmiņā).
nobraukt nostrādāt (kādu laikposmu) ar braukšanu saistītu darbu.
nokalpot nostrādāt (kādu laikposmu).
nolauzt nostrādāt, nodzīvot (kādu laikposmu), parasti pārvarot grūtības, piepūloties.
stāžs nostrādātais laiks (kādā nozarē, specialitātē, arī darbavietā).
noverdzināt nostrādināt (pārlieku smagā darbā, bez pienācīga atalgojuma).
princips Noteikta pārliecība, pamatnostādne, kas nosaka cilvēka, cilvēku grupas darbību, rīcību, nostāju (pret ko).
stāja Noteikts izturēšanās veids (attieksmē pret kādu, ko); arī nostāja.
nosaitēt Notīt nost (saiti).
nokopt Novācot (ko), sakārtot; novākt nost, nolikt noteiktā vietā (ko).
uzstādīt Novietot un nostiprināt (piemēram, ko apjomīgu).
uzsēdināt Novietot, nostiprināt (ko) ar tā ieliekumu, caurumu u. tml. virsū (uz kā, kam).
uzlikt Novietot, nostiprināt (piemēram, detaļu, ierīci) noteiktā stāvoklī virsū (uz kā, kam).
ieņemt Novietoties, nostāties (kādā stāvoklī).
noņemt Novirzīt nost (no kurienes, piem., roku vai kāju).
noņemt Ņemot (ar roku vai rokām), novirzīt nost (ko uzliktu, pieliktu u. tml.).
atņemt Ņemot atvirzīt nost.
lobīt Ņemt ārā (piem., augli, kodolu) no apvalka; ņemt nost, plēst (piem., augļa, kodola apvalku, kā virskārtu).
lasīt Ņemt ārā, arī nost (no kā).
tīrīt Ņemt nost (ko nevajadzīgu).
vākt (nost) galdu ņemt nost no galda piederumus, ēdienus, dzērienus.
mizot Ņemt nost, atdalīt mizu.
šķibīt Ņemt nost, plūkt (augus, to daļas).
raisīt Ņemt nost, vilkt nost (parasti aizdarītu apģērba gabalu).
fizkultūra Organisma fizisko spēju attīstīšana un nostiprināšana ar fiziskiem vingrinājumiem.
lupināt Pa daļām ņemot, raujot nost mizu, čaulu u. tml., lobīt (ko); pa daļām ņemt, raut nost (mizu, čaulu u. tml.).
pjedestāls Paaugstinājums (ar dažāda augstuma pakāpieniem), uz kura nostājas apbalvojamie sporta sacensību uzvarētāji.
pamukt Pabēgt, paskriet nost.
nostiprināt Padarīt stiprāku, spēcīgāku (organismu), uzlabot, nostabilizēt (veselību).
patriekt Padzīt (piem., dzīvnieku) nost, kādā virzienā u. tml.
pavākties Paiet, pavirzīties nost.
izkristalizēties Pakāpeniski izveidoties, nostiprināties.
apdedzināt Pakļaut (ko) augstas temperatūras iedarbībai, lai izveidotu, nostiprinātu (tā) struktūru, īpašības.
atkratīt Pakratot atvirzīt, atdalīt nost.
nokratīt Pakratot, pakustinot novirzīt nost.
dabūt uz kājām Palīdzēt pārvarēt grūtības; nostiprināt.
apklusināt Panākt (ar savu rīcību, nostāju), ka tālāk neizplatās (runas, valodas u. tml.).
noņemt Panākt, būt par cēloni tam, ka (kas, piem., vielas kārta) atdalās nost, izzūd.
notriekt Panākt, būt par cēloni tam, ka (kas) atdalās nost, nokrīt.
novirzīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) aizvirzās (nost, prom), novietojas (citā vietā), tiek vērsts (citā virzienā).
nolikt Panākt, ka (kāds) nostājas, novietojas (kur).
notecināt Panākt, ka (kas) notek lejā, zemē, nost u. tml.
novadīt Panākt, ka (kas) tiek novirzīts (nost no kurienes).
sastādīt Panākt, ka (vairāki, daudzi) nostājas (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); panākt, ka vairāki, daudzi nostājoties izveido (kādu kopumu, veidojumu).
atņemt Paņemt nost (daļu no kopuma).
aplombs Pārāk droša, pašapzinīga izturēšanās, nostāja.
krist Parasti savienojumā ar "nost", "ārā", "laukā": nepiegult stingri, neturēties (kur klāt, apkārt, iekšā); nebūt labi saturētam, nostiprinātam.
beigties Parasti savienojumā ar "nost": mocīties, būt tuvu nāvei (par dzīvnieku).
pārvilkt Pārklāt (ar ko), cieši piestiprinot, nostiprinot (to).
nodzīt Pārmērīgi daudz smagi nostrādinot, ļoti novājināt, nomocīt.
notrūkt Pārtrūkt, arī pārtrūkstot atdalīties nost.
novirzīties Pārvietojoties aizvirzīties prom, nost (no noteiktā kustības virziena).
sekularizācija Pasaulīgo, materiālistisko uzskatu nostiprināšanās; sabiedrības, konkrētu tās jomu un grupu attālināšanās no reliģijas.
atmanīties Paslepus (piem., izdevīgā brīdī) atnākt, atsteigties šurp (kur, līdz kurienei u. tml.) vai steigšus atiet nost.
reaģēt Paust savu nostāju, attieksmi (pret ko).
iestāties Paužot noteiktu viedokli, nostāju, aktīvi aizstāvēt (ko), iebilst (pret ko).
podometrija Pēdas noslogojuma datordiagnostika, ar kuras palīdzību noskaidro ķermeņa smaguma sadalījumu uz pēdām.
atpeldēt Peldot atkļūt, atvirzīties šurp (kur, līdz kurienei u. tml.) vai atvirzīties nost.
gaisa vads Pie stabiem nostiprināts elektriskais vads.
piestāties Pieiet un nostāties (pie kā, kam klāt).
ielaist Pieļaut, ka (kādam) rodas nevēlamas īpašības (vai nenostiprinās vēlamās īpašības, zināšanas u. tml.).
krējums Piena tauku koncentrāts, kas nostājas piena virspusē.
atsiet Piesienot (ko), nostiprināt; sasiet mugurpusē.

Atrasts piemēros (200):

nost .. gaļai pavasaros pērk pārīti sivēnu, un rudenī kauj nost.
nostalģija ..pēkšņi sirdi saņēma tāda nostalģija pēc ilgi neredzētās Sēļu puses..
nošķirt ..visi mājas sievieši sēdēja apkārt [salasītajām brūklenēm] .. un rūpīgi nošķīra nost gan vecās, gan zaļās, gan kroplīgās.
nostrādāt "..es nebrīnīšos, ja mūža galā viņš nostrādās vēl kādu numuru, ka visi paliks mēmi."
iešņākties "Ej nost!" viņa iešņācas.
nostenēties "Ļaujiet man gulēt," viņš nostenējās.
nostiept "Nuū, tēv," Ludvigs nostiepa tā gari, ar tādu kā smiekliņu..
balzametiķis 12 gadus nostādināts balzametiķis.
struktūrteorija 19. gs. sešdesmitajos gados organiskajā ķīmijā radās un nostabilizējās struktūrteorija.
agnostiķis Agnostiķa pārliecība.
agnostisks Agnostiska pieeja.
pārgurums Aiz pārguruma nevar nostāvēt kājās.
nost Aiziet nost no loga.
smacēt Aizvainojums, bēdas, dusmas smacē nost.
āķēt Āķēt nost zivis no āķa.
antikomunistisks Antikomunistiska nostāja.
vīties Ap ezeru vijas vairāki nostāsti un ticējumi.
apakšvienība Apakšvienības nostājas kājnieku parādes kopējā ierindā.
pārvērsties Apkārtnē klīda nostāsti par pilskungu, kurš varējis pārvērsties par melnu suni.
apolitisks Apolitiska nostāja.
tīkliņsaite Apsēju uz ceļgala nostiprināt ar tīkliņsaiti.
nodabūt Ar grūtībām nodabūt nost no kājām gumijas zābakus.
ikonostass Ar kokgriezumiem un dārgakmeņiem izrotāts ikonostass.
svilināt Ar lodlampu svilināt nost veco krāsu.
pakasīt Ar nazi pakasot, krāsa lobās nost.
vibrodiagnostika Ar vibrodiagnostikas palīdzību noteikt iekārtas defektus un tehnisko stāvokli.
ārdīt Ārdīt nost veco malkas šķūni.
arodslimība Arodslimību diagnostiskie kritēriji, profilakse, ārstēšana.
palīgdienests Ārstnieciskie un diagnostiskie palīgdienesti.
astmatiķis Astmatiķim nepieciešama mērena fiziska slodze, kas nostiprina elpošanas muskuļus un tādējādi mazina elpas trūkuma sajūtu.
atbēgt Atbēgt nost no cirsmā gāztā koka.
phē Atbīdīju šķīvi nost: "Phē, negaršīgs!"
atcelt Atcelt solu nost no sienas.
nostalģija Atcerēties ar nostalģiju pagājušos laikus.
atdabūt Atdabūt nost cenas uzlīmi.
atdzīt Atdzīt nost suņus.
atdzīt Atdzīt ziņkārīgos nost.
agnosticisms Ateisms un agnosticisms principā ir individuāla pozīcija, kas pamatojas personīgajā pieredzē un personīgajās pārdomās.
nostrādāt Atjaunota un kvalitatīvi nostrādāta vecā parketa grīda.
atkraut Atkraut sazāģēto malku nost no zāģa.
atņemt Atņemt nost pusi no katlā iebērtajām ogām.
nostūris Atrasties Eiropas nostūrī.
atskriet Atskriet nost no degošās mašīnas.
nostādne Atšķirīga jautājuma nostādne.
attāls Attāls nostūris.
pretnostādījums Attiecību pretnostādījums.
atvilkt Atvilkt nost lūkas vāku.
nost Atvirzīties nost no smēķētāja.
automehāniķis Automehāniķis veic automobiļa tehnisko apkopi, tehniskā stāvokļa diagnostiku un remontu.
nostāties Automobilis nostājas pie luksofora.
savilcējs Bagāžas nostiprināšanas siksna ar savilcēju.
siksna Bagāžas nostiprināšanas siksna.
baismīgs Baismīgi nostāsti.
pavārds Baltais nams Rīgā ir opera, šo pavārdu ir nostiprinājis Mariss Vētra ar savu tāda paša nosaukuma atmiņu grāmatu.
beigt Beigt nost savu sirdi.
beigties Beigties vai nost aiz izsalkuma.
nostāvēt Bērns nevar ilgi nostāvēt uz vietas.
nostāt Bērns nevar nostāt mierā.
berzt Berzt nost rūsu.
bezkaislīgs Bezkaislīga attieksme, nostāja.
bezprincipiāls Bezprincipiāla nostādne.
šļukt Bikses, zeķubikses šļūk nost.
stulms Bikšu stulmu gali ir regulējami un nostiprināmi ar līplenti.
nokārpīt Bites skrējušas arī visādu putekļu aplipušām kājām, bet, kad Puteklis pieķēries vienai pie kāju pūkām, tā nokārpījusi Putekli nost un teikusi: "Tu jau neesi puteksnis!"
nostāt Blakus manai mašīnai nostāj kāds džips.
ēst Blusas ēd nost.
briesmīgs Briesmīgi nostrādāties.
bronhoskopija Bronhoskopiju izmanto diagnostikā, kā arī ārstniecībā.
izkāst Buljonu nostādina un izkāš caur sietu.
nostāties Bultiņa nostājās pie atzīmes "nulle".
plēst Celtnieki kūtij plēsa nost veco jumtu.
nostampāt Cieši nostampāt sviestu traukā.
nostenēt Ciešot sāpes, nostenēt.
tiltiņš Cīkstonis aizstāvoties nostājas tiltiņa pozīcijā.
zona Cilvēkiem ar diagnosticētu multiplo sklerozi ir nejutīgās zonas.
cito- Citodiagnostika.
nostaigāties Dabūjām pamatīgi nostaigāties.
īsts Dabūt īsti nostrādāties.
sarkankarogots Daļā ļaužu ir dzīvs padomju domāšanas stils un nostaļģija pēc sarkankarogotā laika.
nostāties Darītāja nosaukums pie darbības vārda vajadzības izteiksmē nostājas datīvā.
likvidācija Datorvīrusu diagnostika un likvidācija.
dauzīt Dauzīt dubļus nost no apaviem.
demonstrēt Demonstrēt nostāju izglītības reformas realizēšanā.
noiet Detaļai vietām krāsa nogājusi nost.
hipoglikēmija Diagnosticēt hipoglikēmiju.
pankreatīts Diagnosticēt pankreatītu.
diagnosticēt Diagnosticēt plaušu vēzi.
rentgenoskopisks Diagnosticēt rentgenoskopiski.
sirdstrieka Diagnosticēt sirdstrieku.
diagnosticēt Diagnosticēt tehnikas bojājumus.
audiometrs Diagnostiskais audiometrs.
diagnostisks Diagnostiskās grūtības.
nostāvēties Dīkā nostāvējušies sacīkšu zirgi.
paplātīties Diriģents nostājas, paplātās, un viss.
pretnostādījums Divu dažādu lietu pretnostādījums.
stūrenis Drošībai durvis no ārpuses var nostiprināt ar tērauda stūreņiem.
ēst Dunduri ēd nost zirgus.
parapets Dzelzsbetona parapets krasta nostiprinājumā.
nostādināt Dzert nostādinātu ūdeni.
dzēst Dzēst nost sveces.
zintnieks Dzīve saveda mani kopa ar zintnieci, kura ņem nost lāstus un melnās maģijas ietekmi.
nostatus Dzīvot nostatus no pagasta centra.
abolicionists Džons Brauns bija pazīstams abolicionists, kurš nostājās pret netaisnību un verdzību.
priekša Ej nost no priekšas!
nostāvēt Ēka nepabeigta nostāvēja vairākus gadus.
epikūrisms Epikūrisms sākotnēji varēja tikt pretnostatīts platonismam, bet vēlāk vistiešākais tā pretmets bija stoicisms.
kinostudija Filma uzņemta kinostudijā "Mosfiļm".
nostāties Gaidīt, kamēr nostājas lietus.
nostāties Gaidīt, kamēr vilciens nostājas pie stacijas.
lente Galvenā loma Rīgas kinostudijas lentē.
nostūris Gleznains dabas nostūris.
mukt Gredzens mūk nost no pirksta.
nost Greizsirdība viņu beidz nost.
griezt Griezt automobili nost no ceļa.
piņķerīgs Griezt nost piņķerīgo elektrības vadu.
grunts Grunts nostiprināšana.
grūst Grūst zēnus nost no durvīm.
nost Guli nost, vēl necelies augšā!
ģērbt Ģērbt nost mēteli.
nost Ģērbt nost pidžamu.
nost Ģērbties nost.
nostāsts Ģimenes nostāsti.
diagnostika Iekšķīgo slimību vispārējā diagnostika.
ieķīlēt Ieķīlēt veidņu nostiprinājumu.
pozīcija Iemācīties nostāvēt visās pozīcijās.
raut Ienākot telpā, viņš aši rāva cepuri nost no galvas.
atmeimurot Iereibušais atmeimuro nost no durvīm.
ierobs Ierobs virves nostiprināšanai.
zemesgrāmata Iesniegt nostiprinājuma lūgumu zemesgrāmatai.
rakelis Iespiedprocesā dobspiedes forma tiek noklāta ar krāsu, bet rakelis noņem nost visu lieko – krāsa paliek tikai "dobumos".
iestutēt Iestutēt griestu nostiprinājumam jaunu siju.
nost Iet nost no durvīm.
nostiprināties Ievirzīties ienaidnieka aizmugurē un tur nostiprināties.
nostrādāt Instinkts bija nostrādājis nekļūdīgi.
ņemt Īstais laiks ņemt nost ābolus.
nostalģija Izjust dziļu nostalģiju.
slīdceliņš Izmantot slīdceliņu darba spēju diagnostikai.
nostiprināties Izraktā dīķa krasti ir nostiprinājušies un apauguši ar kokiem.
izsvērt Izsvērts tumšo un gaišo laukumu pretnostatījums.
izvairīties Izvairīties no gripas un citām slimībām, nostiprinot imūnsistēmu.
birt Jāņogas birst nost.
jaukt Jaukt nost krāsni, veco fermu.
kabināt Kabināt nost vagonu.
nost Kaķis nevar tikt nost no jumta.
kapāt Kapāt nost stumbram zarus.
nostampāt Kāpostus liek kārtām, katru kārtu labi nostampājot.
nost Kāpuri dārzā kāpostus ēd nost.
karavīrs Karavīri nostājas ierindā.
nostiepties Kareivis nostiepās taisns kā stīga.
tureklis Karogu nostiprina tureklī.
kasīt Kasīt nost rūsu.
nostāsts Katrs būs dzirdējis nostāstus par šo notikumu.
noklausīts Kaut kur noklausīti nostāsti.
nostalģisks Kavēties nostalģiskās atmiņās.
kino- Kinostudija.
galēt Klepus galēja vai nost.
nostūris Kluss pilsētas nostūris.
nostiprināties Koalīcija nostiprinājusies.
pavēlēt Komandieris pavēl nostāties miera stājā.
nonākt Krāsa nonāk nost.
lupt Krāsa vietām jau sāk lupt nost.
krejot Krejot nostādināto pienu.
krevele Krevele lobās nost.
gnostiķis Kristietībai kļūstot par valsts reliģiju, gnostiķi kā grupa tika nospiesti pagrīdē.
nostāvēt Kuģis visu ziemu nostāvēja ostā.
nonākt Kurpei zole nonāca nost.
nost Kurpes krīt nost no kājām.
krist Kurpes par lielām, krīt nost no kājām.
nostāvēties Labi nostāvējies vīns.
skrūvpālis Labi nostiprināti skrūvpāļi.
nostiprināties Laika gaitā nostiprinājušās tradīcijas.
pagrūts Laivu pagrūti nostumt no sēkļa.
lasīt Lasīt nost no apģērba gružus, pūkas.
zinātnieks Latvijas zinātnieki ir atklājuši jaunas vēža antivielas agrīnai kuņģa vēža diagnostikai.
nostiepties Lēcienā virve nostiepjas.
nostaigāt Lēnām nostaigāt apkārt pilskalnam.
perfekcija Līdz perfekcijai nostrādāt.
noliet Lieko eļļu nolej nost.
nostāties Lielais vējš nostājās tikai pievakarē.
nostāt Lietus nostāja tikai uz rīta pusi.
traukt Lietus trauc nost putekļus.
stūrains Līmenis deju ansamblī ir viduvējs – stūrainas kustības, nenostieptas pēdas.
lokālpatriotisks Lokālpatriotiska nostāja.
lupināt Lupināt nost vārītam kartupelim mizu.
skrīningdiagnostika Ļaundabīgo audzēju skrīningdiagnostika.
nostāvēties Ļaut ēdienam uz stundu nostāvēties.
nostāja Mainīt savu nostāju.
nost Māja ir uzcelta labu gabalu nost no ceļa.
mantū Mantū izmanto tuberkulozes diagnosticēšanai.
krist Mašīnai izpūtējs krīt nost.
diagnostika Mašīnas tehniskā stāvokļa diagnostika.
nost Mati iet nost.
nomazgāties Matu krāsa pakāpeniski nomazgājas nost.
sakne Matu maska nostiprinās matu saknes.
maukt Maukt nost nagus.
maukt Maukt nost zābakus.
maukt Maukt nost zirgam sakas.
rāpties Mazulis rāpjas nost no krēsla.
piekalst Mēģināt dabūt nost no brūces piekaltušo marli.
nostiepties Meitenei garie mati nostiepušies līdz pleciem.

nost citās vārdnīcās:

Tēzaurs

LLVV

MEV