morāls
morāls -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
morāla -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
morāli apstākļa vārds
1.Saistīts ar morāli (1), tai raksturīgs.
PiemēriMorāls faktors.
- Morāls faktors.
- Morāls pienākums.
- Morāla problēma.
- Morālas tiesības.
- Ievērot morāles principus.
1.1.Tāds, kas atbilst morāles normām, tikumisks (par rīcību, nostāju u. tml.).
PiemēriMorālā skaidrība.
- Morālā skaidrība.
- Morāli pilnveidoties, attīstīties.
- Cilvēks ar augstām morāles īpašībām.
Stabili vārdu savienojumiMorālā seja.
- Morālā seja — tikumiski principi, tiem atbilstoša uzvedība.
2.Saistīts ar cilvēka garīgo dzīvi.
PiemēriMorāls atbalsts.
- Morāls atbalsts.
- Morāla uzvara.
- Just morālu pārākumu pār pretiniekiem.
- Palīdzēt draugam materiāli un morāli.
Stabili vārdu savienojumiMorāli novecojis.
- Morāli novecojis — saka par ko tādu, kas vēl funkcionē, darbojas, bet kam eksistē jaunāks, modernāks, tehniski pilnvērtīgāks modelis.
Cilme:No latīņu moralis ‘tikumīgs’.