moralitē
moralitē [moraliˈtè] lietvārds; sieviešu dzimte, nelokāms
Didaktiska alegoriska drāma (izplatīta 15. un 16. gadsimta Rietumeiropā), kurā darbojas personificētas morālas īpašības vai abstrakti jēdzieni, kas cīnās ar ļaunuma spēkiem par cilvēka dvēseli.
PiemēriViduslaiku moralitē varoņi.
Cilme:No latīņu moralis ‘tikumīgs’.