moralizēt
moralizēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; intransitīvs
1.Klaji, pamācoši runāt par morāli, tikumību, uzvedības normām u. tml.
PiemēriNepārtraukti moralizēt.
- Nepārtraukti moralizēt.
- Moralizēt par cilvēku uzvedību, viņu trūkumiem.
- Īsta māksla nedrīkst moralizēt.
- Moralizējoša satura grāmata.
1.1.transitīvs Klaji, uzmācīgi pamācīt (kādu).
PiemēriBeidz mani moralizēt.
- Beidz mani moralizēt.