morāle
morāle dsk. ģen. -ļu sieviešu dzimte, lietvārds
1.Sabiedrisko normu, principu un noteikumu sistēma, kas tikumiski reglamentē cilvēka rīcību sabiedrībā un viņa izturēšanos pret citiem cilvēkiem; tikumiskās normas.
PiemēriMorāles principi.
2.Tikumisks secinājums (no kā), vispārīga tikumiska atziņa.
PiemēriFabulas morāle.
Stabili vārdu savienojumiLasīt morāli. Nolasīt morāli.
Cilme:No latīņu moralis ‘tikumīgs’.