morāle
morāle dsk. ģen. -ļu lietvārds; sieviešu dzimte
1.Sabiedrisko normu, principu un noteikumu sistēma, kas tikumiski reglamentē cilvēka rīcību sabiedrībā un viņa izturēšanos pret citiem cilvēkiem; tikumiskās normas.
PiemēriMorāles principi.
- Morāles principi.
- Ievērot morāles normas.
- Cilvēks ar augstu morāli.
2.Tikumisks secinājums (no kā), vispārīga tikumiska atziņa.
PiemēriFabulas morāle.
- Fabulas morāle.
- Notikuma morāle.
Stabili vārdu savienojumiLasīt morāli. Nolasīt morāli.
- Lasīt morāli idioma — stingri mutvārdos pamācīt (kādu), moralizēt, arī nosodīt, rāt.
- Nolasīt morāli sarunvaloda — izteikt pārmetumus, aizrādījumus, pamācības.
Cilme:No latīņu moralis ‘tikumīgs’.