Paplašinātā meklēšana
Meklējam morāle.
Atrasts vārdos (1):
Atrasts etimoloģijās (1):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (70):
- pienākums Ar morāles vai tiesiskām normām saistīta indivīda nepieciešamība rīkoties, izturēties noteiktā veidā.
- dievturība Atjaunota seno latviešu pagāniskā reliģija, kas pamatojas uz latviešu folklorā izteiktajiem morāles principiem.
- pašcieņa Cieņas pilna attieksme pašam pret sevi, kurā izpaužas savu spēju, zināšanu, morāles u. tml. pozitīvs apliecinājums.
- pazudušais dēls cilvēks, kas attālinājies no saviem tuviniekiem, neuztur ar tiem attiecības, nevēlēdamies pakļauties to morāles normām, tradīcijām, prasībām.
- noklīdusī avs cilvēks, kas ir novērsies no Dieva un neseko reliģiskajiem priekšrakstiem, neievēro pastāvošās morāles normas.
- uzpircējs Cilvēks, kas neatļauti, pārkāpjot likuma un morāles normas, cenšas (ko) iegūt par samaksu.
- zemcilvēks Cilvēks, kura rīcība, izturēšanās neatbilst nekādām morāles normām.
- banda Cilvēku grupa ar morāles normām neatbilstošiem uzskatiem un rīcību.
- džungļu likumi cilvēku rīcības motivācija, kas balstās uz instinktiem, dziņām, neievērojot morāles un ētikas normas.
- nolaisties tik zemu Darīt (ko) nepieņemamu, rīkoties pretēji saviem morāles principiem.
- sprediķis Dievkalpojuma sastāvdaļa – mācītāja svētruna, kurā iztirzā kādu Bībeles teksta fragmentu vai pievēršas kādai citai reliģiskai vai morāles tēmai; šādas runas rakstveida teksts.
- darma Dzīves likumsakarību sistēma (budismā); mūžīgs morāles likums, tikumīgas dzīves kārtība (hinduismā).
- nīčisms F. Nīčes un viņa piekritēju filozofisko uzskatu sistēma, kas sludināja neierobežotu individuālismu, stipra cilvēka (t. s. pārcilvēka) kultu, atteikšanos no novecojušām morāles normām.
- bestiārijs Ilustrēta fabulu un pasaku grāmata (viduslaiku literatūrā), kurā, tēlojot dzīvniekus, alegoriskā veidā iztirzāta cilvēku morāle.
- sasmērēties Izdarīt ko nosodāmu, morāles normām neatbilstošu u. tml.
- apgrēkoties Izdarīt ko reliģiskos priekšrakstos aizliegtu vai nosodāmu, morāles normām neatbilstošu.
- sasmērēt Izdarot ko nosodāmu, morāles normām neatbilstošu u. tml., sabojāt.
- amoralitāte Izturēšanās, dzīves veids, kam raksturīga morāles normu neievērošana.
- amorālisms morāles noliegšana; tikumības trūkums; netikumība.
- netikums morāles normām neatbilstošs, peļams, nosodāms izturēšanās, rīcības veids; nevēlams, slikts paradums.
- dekadence morāles un kultūras krīze, pagrimums, kas sevišķi spilgti izpaudās 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma Eiropas literatūrā un mākslā; dekadentisms.
- slikti Neatbilstoši morāles normām, arī nepieklājīgi, netaktiski (izturēties, uzvesties u. tml.).
- piedauzīgs Nepieklājīgs, morāles principiem neatbilstošs.
- tikumība Normu un principu sistēma, kas regulē cilvēka rīcību, izturēšanos sabiedrībā un attieksmē pret citiem cilvēkiem; cilvēka rīcības, izturēšanās atbilsme šādai sistēmai; arī morāle (1).
- sabojāt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst neatbilstošs (piem., morāles) normām.
- samaitāt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst neatbilstošs (piem., morāles) normām.
- sakropļot Panākt, būt par cēloni, ka (kas), parasti pilnīgi, neatbilst sabiedrībā pieņemtajām morāles, estētikas u. tml. normām, atziņām.
- rigorozs Pārmērīgi stingrs, pedantisks (piem., kādu principu, morāles normu, priekšrakstu ievērošanā).
- likums Pieņemts noteikums; (piem., sadzīves, morāles) norma.
- pārdot (savu) dvēseli velnam pilnībā atteikties no morāles principiem (parasti savtīgu interešu dēļ).
- apgrēcība Reliģisko priekšrakstu, morāles normu neievērošana; grēks.
- prast kaunu rīkoties saskaņā ar noteiktām morāles normām.
- prasties kaunu rīkoties saskaņā ar noteiktām morāles normām.
- uzpirkt Savtīgā nolūkā dodot (kādam) naudu, materiālas vērtības, panākt, ka (tas) rīkojas devēja interesēs pretēji likumam, morāles normām.
- samaitātība Stāvoklis, kad (kas, arī kāds) ir kļuvis slikts, negatīvi vērtējams, arī neatbilstošs (piem., morāles) normām.
- tumsonība Stāvoklis, kad ir ļoti zems kultūras izglītības līmenis, trūkst morāles ideālu; naidīga attieksme pret kultūru, izglītību, progresu.
- dzelzs likums stingri ievērojams noteikums, morāles norma.
- rigorisms Stingrība, pedantisms (piem., kādu principu, morāles normu, priekšrakstu ievērošanā).
- garīgs Tāds (cilvēks), kam ir attīstīts intelekts un augsta morāle.
- sirdsgudrs Tāds, kam ir liela garīgā pieredze, tāds, kas rīkojas atbilstoši morāles normām.
- tumsonīgs Tāds, kam ir ļoti zems kultūras, izglītības līmenis, trūkst morāles ideālu (par cilvēku); tāds, kam ir naidīga, noraidoša attieksme pret izglītību, zinātni u. tml.
- nelabs Tāds, kam ir nevēlamas (piem., morāles normām neatbilstošas) īpašības; tāds, kas ir saistīts ar šādām īpašībām.
- tiesīgs Tāds, kam ir no tradīcijām, morāles normām izrietoša darbības, rīcības iespēja.
- tumšs Tāds, kam ir zems kultūras, izglītības līmenis, trūkst morāles ideālu (par cilvēku); tāds, kam ir naidīga, noraidoša attieksme pret izglītību, zinātni u. tml.
- izlaidīgs Tāds, kam ir zems morāles līmenis, netikumīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- ļaunprātīgs Tāds, kas apzināti izvairās no savu pienākumu izpildes, tāds, kura rīcība neatbilst juridisku likumu, morāles normām; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- smalks Tāds, kas atbilst augstām, parasti morāles, prasībām (piem., par izturēšanos, uzvedību).
- labs Tāds, kas atbilst morāles normām, ir tuvs ideālam; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- morāls Tāds, kas atbilst morāles normām, tikumisks (par rīcību, nostāju u. tml.).
- tīrs Tāds, kas atbilst morāles normām; godīgs, patiess.
- tikumisks Tāds, kas atbilst morāles normām; tikumīgs.
- amorāls Tāds, kas dzīvo, rīkojas pretēji morāles principiem; rīcība, uzvedība, kas ir pretrunā morāles principiem; netikumīgs.
- skandalozs Tāds, kas ir saistīts ar skandālu vai skandāliem; tāds, kas ir saistīts ar morāles vai sabiedrisko normu pārkāpšanu.
- neglīts Tāds, kas neatbilst (parasti sadzīves) morāles normām, nav pieklājīgs.
- slikts Tāds, kas neatbilst morāles normām, tāds, kurā izpaužas neiejūtība, cietsirdība, nelabvēlība.
- apgrēcīgs Tāds, kas neatbilst morāles normām; grēcīgs.
- netikls Tāds, kas neievēro morāles normas, ir izlaidīgs, netikumīgs dzimumattiecībās.
- palaidnīgs Tāds, kas pārkāpj morāles normas.
- bezkaunīgs Tāds, kas rupji, pārdroši pārkāpj (morāles, ētikas) normas.
- godīgs Tāds, kura rīcība atbilst morāles prasībām; tikumīgs, apzinīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- netikumīgs Tāds, kura rīcība, izturēšanās (īpaši seksuālajā sfērā) neatbilst morāles normām; tāds, kurā izpaužas šāda neatbilstība.
- tikumīgs Tāds, kura rīcība, izturēšanās atbilst tikumības normām un principiem, tāds, kam ir raksturīgas pozitīvas, morāles normām atbilstošas īpašības.
- netīrs Tāds, kura rīcība, uzvedība neatbilst morāles normām; negodīgs, blēdīgs.
- labs Tāds, kuram piemīt morāles normām atbilstošas īpašības, kura attieksme (pret citiem) ir labsirdīga, labvēlīga.
- slikts Tāds, kuram piemīt morāles normām neatbilstošas īpašības; tāds, kurš izturas (pret citiem) neiejūtīgi, cietsirdīgi.
- labs Tas, kas atbilst morāles normām, ideālam, šā ideāla iemiesojums; pozitīvo īpašību izpausme.
- slikts Tas, kas neatbilst morāles normām; tas, kas ir saistīts ar ko nepatīkamu, nevēlamu.
- sakāmvārds Tēlains izteiciens, kas ietver vispārinātu spriedumu par parādībām sabiedrībā, cilvēku attiecībām, morāles, sadzīves normām.
- makjavellisms Uzskats, ka politikā savu mērķu sasniegšanai ir pieļaujama arī neētiska rīcība, morāles normu ignorēšana.
- kodekss Uzvedības normu, morāles principu kopums.
Atrasts piemēros (30):
- morāls Cilvēks ar augstām morāles īpašībām.
- kritērijs Cilvēks ar augstiem morāles kritērijiem.
- dubult- Dubultmorāle.
- degradācija Ētisko uzskatu, morāles normu degradācija.
- morāle Fabulas morāle.
- morāle Ievērot morāles normas.
- morāls Ievērot morāles principus.
- kodekss Ievērot stingru morāles kodeksu.
- sargs Inteliģence ir tautas dvēsele, tautas morāles sardze.
- jezuītisks Jezuītiska morāle.
- kristīgs Kristīgā morāle.
- pagrimt morāle pagrimst.
- līmenis morāles līmenis.
- maksima morāles maksima .
- norma morāles normas.
- postulāts morāles postulāts.
- morāle morāles principi.
- pretruna morāles principu pretrunas.
- utilitārisms morāles problēmu risinājums utilitārismā.
- princips morāles, ētikas principi.
- morāle Notikuma morāle.
- reljefs Reljefi redzams morāles deficīts.
- sadurties Sadurties ar morāles jautājumiem.
- tīrība Teksta tīrība un skaidrība, manuprāt, ir morāles kategorija.
- sargsuns Tikumības, morāles sargsuns.
- tirzāt Tirzāt jautājumu no morāles viedokļa.
- utilitārists Utilitāristu atzītie morāles principi.
- veidoties Veidojas morāle.
- atrofēties Viņu morāle atrofējusies.
- zems Zema morāle.
morāle citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV