tīrs
tīrs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
tīra -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
tīri apstākļa vārds
tīrība lietvārds; sieviešu dzimte
1.Tāds, uz kura vai kurā nav netīrumu, traipu, nosēdumu u. tml.
PiemēriTīri trauki.
2.Tāds, uz kura apģērba, ķermeņa daļām nav netīrumu, traipu u. tml. (par cilvēku).
PiemēriTīras rokas.
Stabili vārdu savienojumiRokas nav tīras. Tīras rokas.
2.1.Tāds, kas nav notraipījies (par dzīvnieku, tā ķermeņa daļām); tāds, kas nav aplipis ar smiltīm, dubļiem (par augiem).
PiemēriSuns ir tīrs un kopts.
2.2.Tāds (darbs), ko veicot nerodas traipi, netīrumi uz apģērba, ķermeņa.
PiemēriTīrs darbs.
3.Tāds, kura sastāvā nav nevēlamu dažāda veida piemaisījumu.
PiemēriTīrs gaiss.
Stabili vārdu savienojumiEkoloģiski tīrs.
3.2.Tāds, starp kura, parasti tuvākajiem, priekštečiem nav citu tautu, sociālu grupu u. tml. pārstāvju.
PiemēriTīrs latvietis.
4.Skaidrs, precīzs (par skaņu, skanējumu).
PiemēriTīra skaņa.
5.Tāds, kas veikts nevainojami.
PiemēriTīri nostrādāts.
6.Tāds, kas atbilst morāles normām; godīgs, patiess.
PiemēriViņa ir tīra un skaidra.
Stabili vārdu savienojumiAr tīru sirdsapziņu. Tīra sirdsapziņa.
7.Tāds, kas izsaka vārda nozīmes pastiprinājumu.
PiemēriTīra patiesība.
Stabili vārdu savienojumiGaiss (ir) tīrs. Tīrais zelts. Tīri imaginārs skaitlis.