tirpt
tirpt 3. pers. tirpst, pag. tirpa darbības vārds; intransitīvs
tirpums lietvārds; vīriešu dzimte
Kļūt stīvam, nejutīgam, arī tādam, kur rodas durstoši sāpīga, kņudoša sajūta.
PiemēriNo ilgas sēdēšanas tirpst rokas un kājas.
Stabili vārdu savienojumiSirds (vai) (no)tirpst.