garīgs
garīgs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
garīga -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
garīgi apstākļa vārds
1.Saistīts ar apziņu, domāšanu, arī cilvēka psihi un morāli.
PiemēriGarīgais spēks.
- Garīgais spēks.
- Garīgais un fiziskais darbs.
- Cilvēka garīgais apvārsnis, viņa garīgā pasaule.
- Latvijas garīgais potenciāls.
- Garīgās kultūras mantojums.
- Garīgās vērtības.
- Ikviens no mums piedzimst kā garīga būtne.
Stabili vārdu savienojumiGarīga slimība. Garīgā maize.
- Garīga slimība — psihiska slimība.
- Garīgā maize — tas (piem., daiļliteratūra), kas garīgi bagātina cilvēku.
1.1.Tāds (cilvēks), kam ir attīstīts intelekts un augsta morāle.
PiemēriPatiesi garīgs cilvēks.
- Patiesi garīgs cilvēks.
- Garīgi bagāts.
2.Saistīts ar reliģiju, tai raksturīgs.
PiemēriGarīgais seminārs.
- Garīgais seminārs.
- Veikt draudzes garīgo aprūpi.
- Klausīties garīgo mūziku.
Stabili vārdu savienojumiGarīgais tēvs. Garīgās dziesmas.
- Garīgais tēvs — garīdznieks, mācītājs; arī padomdevējs.
- Garīgās dziesmas — reliģiska satura psalmi, himnas un korāļi.