gārgt
gārgt gārdzu, gārdz, gārdz, pag. gārdzu darbības vārds; intransitīvs
gārdziens lietvārds; vīriešu dzimte
gārdzoņa lietvārds; sieviešu dzimte
Radīt (elpošanas orgānos) dobju, sēcošu troksni (piem., sāpēs, agonijā); būt ar šādu troksni (piem., par balsi); atskanēt šādam troksnim.
PiemēriIevainotais sāka skaļi gārgt un zaudēja samaņu.