gārgt
gārgt gārdzu, gārdz, gārdz, pag. gārdzu intransitīvs, darbības vārds
gārdziens vīriešu dzimte, lietvārds
gārdzoņa sieviešu dzimte, lietvārds
Radīt (elpošanas orgānos) dobju, sēcošu troksni (piem., sāpēs, agonijā); būt ar šādu troksni (piem., par balsi); atskanēt šādam troksnim.
PiemēriIevainotais sāka skaļi gārgt un zaudēja samaņu.