gārguļot
gārguļot -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; intransitīvs
Radīt (elpošanas orgānos) gārdzošu troksni; būt ar šādu troksni; atskanēt šādam troksnim.
PiemēriKrūtīs gārguļo.
- Krūtīs gārguļo.
- Brigita brēca tik ilgi, kamēr balss pavisam aizvilkās un sāka gārguļot.