sakropļot
sakropļot [sakruôpļuôt] -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; transitīvs
sakropļojums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst kropls.
PiemēriSmagi sakropļots karavīrs.
- Smagi sakropļots karavīrs.
- Vīrietis sakropļojis kucēnu.
- Šaujot petardi, sakropļot roku.
- pārnestā nozīmē Sakropļota valoda.
1.1. Tas, kas ir padarīts kropls.
PiemēriDivi sakropļotie.
- Divi sakropļotie.
2.Panākt, būt par cēloni, ka (kas), parasti pilnīgi, neatbilst sabiedrībā pieņemtajām morāles, estētikas u. tml. normām, atziņām.
PiemēriSakropļota dvēsele.
- Sakropļota dvēsele.
- Sakropļota domāšana.