Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
sasmērēt sarunvaloda
sasmērēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
1.Padarīt (parasti ļoti, viscaur) netīru.
PiemēriSasmērēt apģērbu.
  • Sasmērēt apģērbu.
  • Nomazgāt sasmērētās rokas.
2.Saziest.
PiemēriSasmērēt sāpošo kāju.
  • Sasmērēt sāpošo kāju.
  • Labi sasmērētas slēpes slīdēs ātrāk.
2.1.Apziest.
PiemēriSasmērēt maizītes.
  • Sasmērēt maizītes.
3.Izdarot ko nosodāmu, morāles normām neatbilstošu u. tml., sabojāt.
PiemēriSasmērēta reputācija.
  • Sasmērēta reputācija.
  • Sīka zādzība var sasmērēt papīrus uz ilgu laiku.