Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
sasmēķēt
sasmēķēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; intransitīvs
1.Uzsmēķēt kopā (diviem vai vairākiem).
PiemēriSmēķētavā vīri draudzīgi sasmēķē.
2.transitīvs Piesmēķēt (ko, parasti gaisu).
PiemēriSasmēķēts gaiss.