sasmēķēt
sasmēķēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; intransitīvs
1.Uzsmēķēt kopā (diviem vai vairākiem).
PiemēriSmēķētavā vīri draudzīgi sasmēķē.
- Smēķētavā vīri draudzīgi sasmēķē.
- Darba pārtraukumā sasmēķēju ar kolēģiem.
2.transitīvs Piesmēķēt (ko, parasti gaisu).
PiemēriSasmēķēts gaiss.
- Sasmēķēts gaiss.