Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
atmērcēt
atmērcēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju transitīvs, darbības vārds
1.Mērcējot, mitrinot dabūt nost.
PiemēriAtmērcēt brūcei pielipušo marli.
1.1.Mērcējot, mitrinot padarīt mīkstāku; atmiekšķēt.
PiemēriAtmērcēt maizes garozas ūdenī.