atmērcēt
atmērcēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
1.Mērcējot, mitrinot dabūt nost.
PiemēriAtmērcēt brūcei pielipušo marli.
- Atmērcēt brūcei pielipušo marli.
1.1.Mērcējot, mitrinot padarīt mīkstāku; atmiekšķēt.
PiemēriAtmērcēt maizes garozas ūdenī.
- Atmērcēt maizes garozas ūdenī.
- Atmērcēt balsināšanai paredzēto krītu.