norīvēties
norīvēties -ējos, -ējies, -ējas, pag. -ējos darbības vārds; atgriezenisks
1.Norīvēt sevi, savu ķermeni; noberzēties.
PiemēriNorīvēties ar mitru dvieli.
- Norīvēties ar mitru dvieli.
- Norīvēties ar sniegu.
2.formā: trešā persona Tiekot berztam, ilgstoši skartam, atdalīties nost.
PiemēriGaldam norīvējies lakojums.
- Galdam norīvējies lakojums.
- Grīdai vietām laka norīvējusies.