notriekt
notriekt -triecu, -triec, -triec, pag. -triecu darbības vārds; transitīvs
1.Sadursmē ar transportlīdzekli nogāzt zemē, savainot vai nogalināt (kādu).
PiemēriNotriekt gājēju.
- Notriekt gājēju.
- Automašīna notriekusi velosipēdistu.
- Vīrietis bija notriekts uz gājēju pārejas.
- Jābrauc uzmanīgi, lai nenotriektu kādu meža zvēru.
2.Ar triecienu nogāzt, panākt, ka nogāžas.
PiemēriSpēlētājs notriec visus 10 ķegļus.
- Spēlētājs notriec visus 10 ķegļus.
- Upuri notrieca zemē un piekāva.
- Suns notriecis pastnieku no kājām.
2.1.Panākt, ka (lidojošs objekts) tiek iznīcināts un nokrīt, nogāžas (zemē).
PiemēriNotriekt lidmašīnu.
- Notriekt lidmašīnu.
- Notriekt helikopteru.
- Ar šķēpu un bultām notriekt lidojošu putnu.
2.2.Panākt, būt par cēloni tam, ka (kas) atdalās nost, nokrīt.
PiemēriNotriekt no palmas kokosriekstus.
- Notriekt no palmas kokosriekstus.
- Vējš pa nakti notriecis zemē visus ābolus.
3.Nodzīt nost, lejā, zemē u. tml.
PiemēriNotriekts no palodzes, kaķis izskrēja laukā.
- Notriekts no palodzes, kaķis izskrēja laukā.
4.Triecot, trencot (dzīvnieku), ļoti nomocīt (to).
PiemēriNotriekt zirgus putās.
- Notriekt zirgus putās.
5.Nelietderīgi notērēt, parasti uzdzīvē.
PiemēriNotriekt naudu alkoholā.
- Notriekt naudu alkoholā.
- Notriekt visu nopelnīto.
5.1.Bezmērķīgi, nelietderīgi pavadīt (laiku).
PiemēriNotriekt savu brīvo laiku.
- Notriekt savu brīvo laiku.