Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
nokratīt
nokratīt -kratu, -krati, -krata, pag. -kratīju darbības vārds; transitīvs
1.Kratot panākt, ka (kas) nokrīt, nobirst.
PiemēriNokratīt ābolus no koka.
1.1.Pakratot, pakustinot novirzīt nost.
PiemēriNokratīt cigaretes pelnus.
2.Atbrīvoties (no kā).
PiemēriNokratīt svešzemju jūgu.
3.Pakratīt.
PiemēriĀrsts tikai nokrata galvu.