izšūt
izšūt -šuju, -šuj, -šuj, pag. -šuvu darbības vārds; transitīvs
1.Šujot pārklāt ar izšuvumu (audumu, adījumu).
PiemēriIzšūt sedziņu.
- Izšūt sedziņu.
- Izšūts dīvāna spilvens.
- Izšūt ar krustdūrieniem.
Stabili vārdu savienojumiIzšujamie diegi.
- Izšujamie diegi — speciāli diegi, ko lieto rotājumu veidošanai.
1.1.Šujot izveidot (izšuvumu, rotājumu).
PiemēriIzšūt monogrammu.
- Izšūt monogrammu.
- Izšūti ornamenti.
2.Šujot izgatavot (ko); pašūt, uzšūt.
PiemēriIzšūt kleitu.
- Izšūt kleitu.
- Izšūt jaunus svārkus.
3.Noklāt ar dēļiem vai kādu citu materiālu un nostiprināt (parasti sienas, griestus).
PiemēriIzšūt istabu ar priežu dēļiem.
- Izšūt istabu ar priežu dēļiem.